Rīgas pašvaldība pilnveido ārpusģimenes aprūpes sistēmu, lai nodrošinātu bērnu vajadzībām atbilstošus un kvalitatīvus pakalpojumus. Šim mērķim izstrādāts Ārpusģimenes aprūpes rīcības plāns 2026.-2028. gadam. Tā mērķis ir individualizēta, bērnam draudzīga un viņa vajadzībām atbilstoša ārpusģimenes aprūpe, kas nodrošina daudzveidīgus ilgtermiņa risinājumus.
Labklājības departaments norāda, ka pēdējos gados ārpusģimenes aprūpes jomā vērojamas būtiskas izmaiņas. Samazinās ģimenisko aprūpes formu – audžuģimenes, aizbildības, adopcijas - pieejamība, savukārt pieaug institucionālajā aprūpē nonākušo bērnu skaits. Arvien biežāk aprūpē nonāk pusaudži, brāļu un māsu grupas, kā arī bērni ar kompleksām uzvedības, veselības un sociālām grūtībām. Trīs gadu laikā aizbildnībā esošo bērnu skaits samazinājies par 17 %, bet institucionālajā aprūpē ievietoto bērnu skaits pieaudzis par 22 %. Īpaši izteikts ir audžuģimeņu trūkums pusaudžiem un bērniem ar traumatisku pieredzi vai uzvedības grūtībām. Audžuģimeņu noslodze pieaug, bet kapacitāte uzņemt jaunus bērnus samazinās.
Lai identificētu galvenos riskus un plānotu efektīvākus atbalsta pasākumus, departaments veicis pētījumu*, kas parāda, ka bērna šķiršana no ģimenes visbiežāk nav viena notikuma sekas, bet ilgstošs process, kurā savstarpēji mijiedarbojas vairāki faktori: atkarības, vardarbība, psihiskās veselības grūtības, nepietiekamas vecāku prasmes, sociālā izolācija, nestabili dzīves apstākļi un motivācijas trūkums sadarboties ar atbalsta institūcijām. Vienlaikus pieaug vardarbības un vecāku pienākumu nepildīšanas gadījumu skaits, kas noved pie bērna izņemšanas no ģimenes.
Pētījums arī apliecina, ka bērnu drošības nodrošināšanai izšķiroša ir savlaicīga palīdzība ģimenēm, efektīva sadarbība star dažādām institūcijām un pieejami sociālie pakalpojumi. Dati liecina arī par pozitīvām tendencēm ģimeņu rehabilitācijā. Pērn Rīgā aizgādības tiesības tika pārtrauktas 272 vecākiem, kas ir mazāk nekā 2024. gadā, kad šādu gadījumu bija 323. Savukārt aizgādības tiesību atjaunošanas gadījumu skaits pieaudzis līdz 112, kas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Tas liecina, ka daļā ģimeņu atbalsta pasākumi ļauj atjaunot bērnam drošu ģimenes vidi. 2025. gadā samazinājies bērnu šķiršanas gadījumu skaits un pieaudzis ģimeņu skaits, kurās izdevies atjaunot aizgādības tiesības.
Pētījuma secinājumi izmantoti par pamatu jaunā rīcības plāna izstrādei. Ārpusģimenes aprūpes rīcības plāns 2026.-2028. gadam paredz stiprināt audžuģimeņu un aizbildņu kapacitāti, pilnveidot institucionālās aprūpes kvalitāti, attīstīt pakalpojumus bērniem ar uzvedības grūtībām un viņu ģimenēm, veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu, sabiedrības iesaisti un nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Vienlaikus pašvaldība turpinās attīstīt ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpi nelielās grupās un specializētus pakalpojumus dažādām bērnu mērķgrupām. Īpaša uzmanība jāpievērš divām bērnu grupām: bērni līdz divu gadu vecumam, kuri pilnībā ir atkarīgi no pieaugušo aprūpes; pusaudži vecumā no 10 līdz 15 gadiem. Tieši pusaudži aizvadītajā gadā bija lielākā no ģimenes šķirto bērnu grupa.
Pašvaldība uzsver, ka bērnu arvien sarežģītākās vajadzības nav iespējams risināt ar vienu universālu aprūpes modeli. Nepieciešama daudzveidīga, savstarpēji papildinoša atbalsta sistēma, kas apvieno ģimenisko aprūpi, specializētus pakalpojumus un ciešu iesaistīto institūciju sadarbību. Tāpat nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, precizējot iesaistīto institūciju atbildību, pakalpojumu kvalitātes prasības un rīcības mehānismus situācijās, kad bērna uzvedība rada būtisku apdraudējumu vai bērns atsakās no nepieciešamās ārstēšanas, rehabilitācijas vai cita atbalsta.
*”Aizgādības tiesību pārtraukšanas iemeslu un to ietekmējošo faktoru analīze”
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv