Laikā, kad uzsākta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta reorganizācija un resursu pārskatīšana, departaments piedzīvo kritisku iesniegumu pieplūdumu un resursu pārslodzi, kuru saturs liecina, ka lielākā daļa no tiem ir sagatavoti, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs aicina nekavējoties sākt domāt risinājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu.
Ar mākslīgo intelektu ģenerētie iesniegumi visbiežāk ir apjomīgi, satur plašu argumentāciju un atsauces uz dažādiem normatīvajiem aktiem, kas ne vienmēr atspoguļo faktiskos apstākļus vai patieso tiesisko situāciju. Tāpat vairāku desmitu lapaspušu garas atbildes vēstules tiek saņemtas pāris dienu laikā pēc atbildes vēstules nosūtīšanas. Piemēram, aptuveni viena gada laikā viena persona ir iesniegusi vairāk nekā 100 dažādu iesniegumu, kas saistīti ar objektiem Ķengaragā. Tā pati persona regulāri iesniedz iesniegumus arī citām pašvaldības iestādēm, tā radot papildu administratīvo slogu.
E. Bergholcs norāda, ka pašreizējā situācija jau ir kritiska: “Kamēr notiek departamenta reorganizācija un tiek īstenoti birokrātijas mazināšanas pasākumi, būvinspektori un juristi ir spiesti arvien vairāk laika veltīt ļoti apjomīgu iesniegumu lasīšanai un atbilžu sagatavošanai, nevis savu tiešo pienākumu veikšanai un objektu apsekošanai. Ja iepriekš iesniegumi pārsvarā bija dažu lappušu apjomā, tad šobrīd to apjoms ir būtiski palielinājies, un to izskatīšanai, izvērtēšanai un atbilžu sagatavošanai nepieciešams papildu laiks."
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs atzīmē, ka nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, dodot pašvaldībai tiesības uz mākslīgā intelekta veidotām vēstulēm atbildēt ar mākslīgā intelekta rīkiem, piemēram, lai veidotu atsauces uz normatīvajiem aktiem: “Šādi mākslīgi radīti iesniegumi jau tagad pārslogo pašvaldības iestāžu darbu un rada drošības riskus. Uzskatu, ka steidzami nepieciešamas pilnveidot Iesniegumu likumu, dodot pašvaldībai tiesības atstāt bez virzības acīmredzami nesamērīgus un atkārtotus pieprasījumus, kā arī atļaut sniegt īsu, lakonisku atbildi tikai par lietas reālo būtību. Vienlaikus būtu jāierobežo iesnieguma apjoms, lai vienkārši jautājumi nekļūtu ar zinātnisko darbu. Redzu, ka tam var izmantot portālu Latvija.gov.lv, brīvas formas iesniegumus pārveidojot par strukturētiem e-pakalpojumiem, vienlaikus ierobežojot iesniegumu rakstzīmju un pielikumu skaitu, kā arī izmantojot e-adresi kā drošu identifikācijas filtru. Tāpat būtu jāļauj ierēdņiem izmantot atbildes sagatavošanai mākslīgā intelekta rīkus.”
Iesniegumu likums nosaka, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts citādi.