VUGD: kas jāzina un kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā?

10. Janvāris

2019. gada pirmajās četrās dienās valstī kopumā notika 63 ugunsgrēki, 27 no tiem – Rīgā. Pēdējos divos gados ugunsgrēku skaits Latvijā ir tikai pieaudzis. Pagājušogad ugunsnelaimēs gāja bojā 82 cilvēki, tajā skaitā – 3 nepilngadīgie. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotajiem ir sagatavojis ieteikumus par to, kā pasargāt sevi ugunsgrēka laikā.


Statistika ir drūma: ugunsgrēku skaits valstī ar katru gadu pieaug. Ja 2017. gadā Rīgā notika 2 261 ugunsgrēks, tad  jau 2018. gadā to skaits sasniedza 2 332 ugunsgrēkus. Valstī kopumā tikai viena gada laikā ugunsnelaimju skaits pieauga par 421 gadījumu: 2017. gadā – 8714, savukārt 2018. gadā tika likvidēti jau 9135 ugunsgrēki.

Foto: infografika

Ugunsdzēsēji un glābēji gandrīz ik dienu dzēš kādu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku Latvijā.

Analizējot VUGD statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība. VUGD norāda, ka lielu daļu traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības.

Ugunsnelaimju izcelsmes un letālu iznākumu iemesli: neuzmanīga smēķēšana, apkures ierīču nepareiza ekspluatācija, bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens un konkrēti ugunsdrošības pārkāpumi, izmantojot atklātu uguni.

Katrs ugunsgrēks, kurā iet bojā cilvēki, ir traģēdija. Bet, kad mirst bērni, profesionāliem glābējiem tas ir vēl jo smagāk.

2018. gada 18.martā, pēc plkst. 16:00 VUGD saņēma izsaukumu Vidzemē, kur ugunsgrēks bija izcēlies vienstāvu dzīvojamā mājā. Ugunsdzēsējiem – glābējiem, steidzoties uz izsaukumu, jau no attāluma bija redzams, ka dzīvojamā māja deg ar atklātu liesmu pilnā platībā. Glābējiem ierodoties, konstatēts, ka ēka deg 80m2 platībā un tai iebrukušas jumta konstrukcijas. Mēģinot nodzēst ugunsgrēku saviem spēkiem pirms VUGD ierašanās, ugunsgrēkā cieta viens cilvēks, kurš tika nodots NMPD mediķiem. Ugunsgrēkā gāja bojā divi nepilngadīgi cilvēki, kuri ugunsgrēka izcelšanās brīdī bija atstāti bez pieaugušo uzraudzības.

VUGD speciālisti iedzīvotājiem ir sagatavojusi "rokasgrāmatu" – “Kā sevi pasargāt no ugunsnelaimes?”

Pats galvenais, ja ir izcelies ugunsgrēks - nekrītiet panikā, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina Jūsu iespējas izglābties. Ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un rāpojiet uz durvju pusi. Turoties tuvāk grīdai, Jums ir iespējams paglābties no bojāejas. Rāpojiet uz istabas durvju pusi. Mēģiniet uztaustīt durvis ar roku. Necentieties paņemt kādas drēbes vai vērtslietas.

Ja varat izkļūt no telpas:

Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmi un uguns. Kad atstājat istabu, aizveriet durvis, tas mazinās uguns izplatību un aizsargās Jūsu īpašumu. Neaizmirstiet paņemt atslēgas. Ja visi evakuācijas ceļi būs slēgti un pamest ēku nevarēsiet, Jums vajadzēs atslēgu, lai atgrieztos dzīvoklī, kas kļūs par drošāko patvēruma vietu.

Kad esat nokļuvuši drošībā, zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Neuzskatiet par pašsaprotamu, ka to jau būs izdarījis kāds no kaimiņiem. Nenolieciet klausuli, kamēr dispečeri nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju.

Foto: infografika

Ja Jūs nevarat izkļūt no telpas:

Ja, uztaustījuši durvis, jūtat, ka tās ir karstas, neveriet tās vaļā. Tas var nozīmēt, ka aiz durvīm plosās uguns. Atverot durvis, liesmas uzreiz iekļūs istabā. Aizvērtās durvis var kalpot par aizsegu no uguns un pasargāt Jūs, līdz ierodas glābēji.

Foto: infografika

Kā pievērst uzmanību, ja nevarat izkļūt no istabas:

Galvenais – netērējiet spēkus kliegšanai!

Foto: infografika

Viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, lai pasargātu savu un tuvinieku  dzīvības, ka arī  īpašumu, ir mājoklī uzstādīt dūmu detektoru. VUGD pieredze liecina, ka, ja mājoklī būtu bijis dūmu detektors – ugunsnelaimes sekas varētu nebūt tik nopietnas.

Dūmu detektoru ierīkošana nav sarežģīts process, ja vien cilvēks prot ieskrūvēt griestos skrūves vai izmantot spēcīgu līmlenti. Lai ierīkotu dūmu detektoru, nav nepieciešami nekādi papildu saskaņojumi un iedzīvotāji tos var iegādāties jebkurā saimniecības preču veikalā. Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektora iebūvētajām papildu funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni 5-10 eiro.

Dūmu detektoru obligātā esamība katrā mājoklī ir obligāta no 2020. gada 1. janvāra.

Par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskās personas var administratīvi sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 280 eiro.