Viss par dzīvokļa pabalstu: kam pienākas un kā saņemt

17. Oktobris, 2016

Apkures sezonas sākums neizbēgami ir saistīts ar komunālo rēķinu pieaugumu. Tajā pašā laikā, kad daļa iedzīvotāju priecējas par to, ka dzīvoklis beidzot ir apsildīts, kāds cits maciņā pārskaita centus un cenšas izdomāt, kā lai šo pakalpojumu apmaksā. Rīgas pašvaldība ir paredzējusi vairākus palīdzības variantus tiem, kuriem komunālie maksājumi nav pa kabatai. Viens no tiem  - DZĪVOKĻA PABALSTS. Portāls Rīga.lv pastāsta, kā šo pabalstu saņemt.


Dzīvokļa pabalsts ir pabalsts dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

KAM IR TIESĪBAS SAŅEMT PABALSTU?

Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir personām, kuras ir deklarējušas pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz EUR 284,57 katram ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam nepārsniedz EUR 355,72 mēnesī. Lai piešķirtu dzīvokļa pabalstu nav jābūt ne trūcīgā, ne maznodrošinātā statusam, jo sociālā darba speciālisti ņems vērā vidējos ienākumus pēdējo trīs mēnešu laikā!

Dzīvokļa pabalstu dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai klients pieprasa reizi trijos mēnešos, bet kurināmā iegādei - vienu reizi kalendārajā gadā. Ja klientam triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par dzīvokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, Sociālajam dienestam ir tiesības, pamatojoties uz klienta iesniegtajiem dokumentiem, veikt dzīvokļa pabalsta aprēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajai situācijai.

KĀDOS GADĪJUMOS DZĪVOKĻA PABALSTU KLIENTAM NEPIEŠĶIR?

Dzīvokļa pabalstu klientam nepiešķir, ja:

Par īpašumu netiek uzskatīts ģimenes (personas) īpašumā esoši šādi kustamie īpašumi (kuri nav iegādāti trīs mēnešu laikā pirms pabalstu pieprasīšanas vai sociālās palīdzības saņemšanas laikā): viena airu laiva; viens vieglais automobilis, kas nav jaunāks par 10 gadiem; viena vieglā automobiļa piekabe; motorollers (mopēds); viens velosipēds katram ģimenes loceklim;  viena garāža viena transportlīdzekļa novietošanai, nekustamais īpašums vai tā daļa, kas pieder klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem un kur dzīvo ģimenes locekļu pirmās pakāpes radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums.

  • tas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai atrodas ieslodzījuma vietā;
  • tas ir noslēdzis uztura līgumu;
  • Civillikuma 2096.pants nosaka, ka "ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi".   

  • persona darbspējīgā vecumā nav reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajā daļā  minētos gadījumus, ja persona ir:

  1. invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja;
  2. sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;
  3. viens no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
  4. persona vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

  • persona darbspējīgā vecumā atsakās slēgt ar sociālo darbinieku vienošanos par līdzdarbību, nepilda noslēgtās vienošanās par līdzdarbību noteiktos pienākumus;
  • persona nepiekrīt dzīvesvietas apsekošanai vai nav noskaidrojama ģimenes (personas) patiesā dzīvesvieta un/vai ģimenes sastāvs;
  • ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu un materiālā stāvokļa līmenim;
  • ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvokļa.

KĀ APRĒĶINA PABALSTU?

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp klienta garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI) un normatīvo izdevumu summu (nepārsniedzot normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai), un klienta kopējiem ienākumiem: 

P = GMI + K - I

kur P - dzīvokļa pabalsta apmērs;

GMI - garantētā minimālā ienākumu līmeņa summa klientam;

K - normatīvie izdevumi par īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem;

I - klienta ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai).

Pabalstu aprēķina pēc šīs  formulas,  bet katrs gadījums ir individuāls

Ko nozīme garantētais minimālais ienākumu līmenis?

Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI)– tie ir beznosacījuma bāzes ienākumi, kas nepieciešami katram sabiedrības loceklim neatkarībā no tā, vai viņš strādā, vai nē. Rīgā tas ir:

  • 64.03 EUR nepilngadīgiem bērniem;
  • 56.91 EUR  darbspējīgām personām;
  • 128.06 EUR vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam.

Kas ietilpst “normatīvo izdevumu” terminā?

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, ņem vērā faktiskos izdevumus, bet ja tie pārsniedz norādītos normatīvus, tad – normatīvos.

  • Saistošajos noteikumos ir noteikti šādi normatīvie izdevumi par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:
  • par dzīvokļa kopējās platības 32 m² vienai personai un 18 m² katrai nākamajai personai;
  • Pabalstu aprēķina par visu platību, ja:
  • tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;
  • divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi (-šas) persona (-as), kurai (-ām) noteikta I vai II grupas invaliditāte vai kura (-as) saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, vai viena vai vairākas personas, kura (-as) vecāka (-as) par 65 gadiem un kurai (-ām) nav taisnās līnijas radinieku (bērni);

Aprēķinā var tikt iekļauti 18 m² par personu, kas deklarējusi savu dzīvesvietu, taču, atrodoties pagaidu prombūtnē (atrodoties ieslodzījumā, ārstniecības iestādē vai citā pilsētā, un tamlīdzīgi), ja klients iesniedz dokumentus, kas apstiprina prombūtnes faktu.

  • Tiek segtas arī šādas izmaksas:
  • Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar noslēgtā īres vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu kvītī norādīto summu mēnesī, bet ne vairāk kā 4,27 EUR par 1 m2;
  • noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa) vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk kā 4.27 EUR par 1m²;

Ja dzīvoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir klienta atsevišķi dzīvojošu radinieku (līdz otrajai radniecības pakāpei) vai to laulāto īpašumā vai lietošanā un starp klientu un dzīvokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot dzīvokļa pabalstu, netiek ņemta vērā līgumā noteiktā īres maksa.

  • Elektroenerģija:

60 kwh vienai personai un 30 kwh katrai nākamajai personai, bet ne vairāk kā 180 kwh mēnesī ģimenei;

100 kwh personai, ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts, bet ne vairāk kā 240 kwh mēnesī ģimenei;

papildus noteiktajam 50 kwh mēnesī personai, ja dzīvoklī karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju.

  • Gāze:

6m³ vienai personai un 3 m³ katrai nākamai personai; papildus noteiktajam 3 m³ personai, ja dzīvoklī karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi.

  • Ūdens:

vienai personai kopā ne vairāk kā 4m³, no kuriem 2m³ karstais un, 2m³ aukstais ūdens.

  • Telefons:

par fiksētās tālruņa līnijas abonēšanu līdz 5.69 EUR mēnesī atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kā arī ģimenei, kurā nav personu darbspējīgā vecumā.

  • Pirts

ja dzīvoklī nav siltā ūdens apgādes, ūdens uzsildīšanas ierīču, nav vannas, dušas telpas – pirts izdevumu apmaksa līdz 4.27 EUR mēnesī vienai personai.

  • Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

ar malku 5 steru izmaksas gadā, kurā ir 1 krāsns, par katru nākamo – 2 steru, bet ne vairāk kā 10 steru izmaksas gadā. Ja ēdiena pagatavošanai izmanto malkas plīti papildus piešķir 3 steru malkas izmaksas gadā;

ar oglēm 2 tonnu izmaksas gadā 1-istabas vai 2-istabas dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā 4 tonnas;

ar gāzi izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0.71 EUR  par dzīvokļa 1 m²mēnesī papildus saistošo noteikumu pielikuma 2.punktā noteiktajam;

ar elektroenerģiju izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0.71 EUR par dzīvokļa 1 m² 6 mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus  saistošo noteikumu pielikuma 3.punktā noteiktajam ;

par gāzes balonu (ar tilpumu ne vairāk kā 60 litri)-iegādes izmaksas summa reizi 2 mēnešos vienai personai un ne vairāk kā 1 reizi mēnesī ģimenei.

  • Citi pakalpojumi

Atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem:

  • daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana;
  • zemes nomas maksa;
  • nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumu;
  • par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 11.38 EUR, bet ne vairāk kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā.

PABALSTU SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA

  1. Palīdzības pieprasītājs vēršas Rīgas Sociālā dienesta nodaļas teritoriālajā centrā ar iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju, norādot:

    ienākumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem no algota darba, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, atlīdzības un pensijas, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļiem, atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtā materiālā atbalsta, un citi ienākumi;

    par laikposmu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim - ienākumus no saimnieciskās vai profesionālās darbība

    Ienākumus deklarē:
    par visām personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī. Darbspējīgas personas materiālo stāvokli un ienākumus deklarē ik pa 3 mēnešiem. Tās ģimenes, kurās visi ģimenes locekļi nav darbspējīgi, ienākumus deklarē ik pa 6 mēnešiem.

    Pieprasot dzīvokļa pabalstu, 
    klients uzrāda ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvīšu oriģinālus (iesniedzot kopijas), īres vai apsaimniekošanas līguma, ja tāds ir noslēgts, oriģinālu (iesniedzot kopiju).

  2. Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālisti pārbauda palīdzības pieprasītāja personas (ģimenes) sniegtās ziņas un, vajadzības gadījumā, apseko pabalsta pieprasītāja dzīvesvietu.
  3. Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālisti nosaka klienta līdzdarbības pienākumus, un par šo pienākumu veikšanu noslēdz vienošanos. Ja klients nepilda kādu no vienošanās punktiem, Rīgas Sociālais dienests var lemt par pabalsta izmaksas pārtraukšanu.

Pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu.

Plašāku informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību Rīgā, Jūs varat iegūt:

ZVANOT PA

(Rīgas domes Labklājības departamenta BEZMAKSAS informatīvo tālruni 80005055 (P,0,T,C - 9.00 - 17.00; Pt  9.00 - 16.00. Ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte)

(Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 (darba dienās darba laikā )

APMEKLĒJOT

Rīgas domes Labklājības departamenta mājas lapu: www.ld.riga.lv

Labi ir iepazīties ar Rīgas pašvaldībā noteikto dzīvokļa pabalsta saņemšanas kārtību, kas ir atrunāta Rīgas domes saistošo noteikumu 15.01.2013. Nr.202 “Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā» . Ar noteikumiem var iepazīties http://www.ld.riga.lv/lv/par-departamentu/normativie-akti/rigas-domes-noteikumi.html vai pie informatoriem Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros.