Bērna adopcija: viss, kas jāzina

6. Decembris

Bērni ģimenē ienāk dažādi. Kāds savu dzīvi pārdomā līdz pašiem sīkumiem, cītīgi plānojot grūtniecību. Kadam citam ziņa par gaidāmo bērnu ir nepatīkams šoks. Vienmēr būs cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir atteikušies no savas atvases, kā rezultātā bērns nonāk bērnunamā. Bet ir arī tādi, kuri ar prieku savās mājās pieņems svešu bērnu un ir gatavi kļūt tam, ja ne par bioloģiskajiem, tad vismaz īstiem vecākiem. Bāriņtiesas pārstāve Linda Veržbicka no A līdz Z pastāsta par bērnu adopcijas procesu.


Es gribu kļūt par adoptētāju

Kas un kā var adoptēt bērnu?

Ja vēlaties adoptēt bērnu, jums jāizpilda prasības, kas noteiktas Latvijas Republikas Civillikumā. Tas nosaka arī konkrētus ierobežojumus adoptētājam. Šo prasību un ierobežojumu mērķis ir aizsargāt adoptējamā bērna intereses.

Tie attiecas uz adoptētāja vecumu, adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību, kā arī potenciālā vecāka iepriekšējo uzvedību. Par adoptētāju var būt Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā,

savukārt bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta potenciālā adoptētāja dzīvesvieta, lemj par personas atzīšanu par adoptētāju.  

Sākot ar kādu vecumu var adoptēt bērnu?

Par adoptētāju var kļūt persona, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu un 18 gadus vecāka par adoptējamo. Ja bērnu adoptē laulātie, tad šī prasība ir attiecināma uz abiem adoptētājiem.

Vai obligāti ir jābūt ģimenes pārim?

Bērnu var adoptēt gan laulāts pāris, gan viena pati persona neatkarīgi no dzimuma un sociālā statusa – vīrietis vai sieviete (neprecējies/-usies, šķīries/-usies, atraitnis/-e). Tiesu praksē pieteicējas un adoptētājas šādos gadījumos pārsvarā ir sievietes, vīrieši retāk.

Vai adoptētāji var īrēt dzīvokli vai dzīvot ar saviem vecākiem? Vai obligāti ir jābūt savai dzīvojamai platībai?

Normatīvajos aktos nav noteikts, ar ko kopā adoptētājiem ir jādzīvo un kādai ir jābūt dzīvojamajai platībai. Bāriņtiesa vērtē katru gadījumu individuāli. Ja dzīvoklis ir īpašumā, tad nepieciešams iesniegt nekustamā īpašuma zemesgrāmatas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, bet, ja īrē, tad īres līguma kopiju.

Kādu informāciju par adoptētājiem pārbauda bāriņtiesa?

Bāriņtiesa par potenciālajiem adoptētājiem pieprasa un vērtē būtisku informāciju, kas var ietekmēt adoptējamo bērnu. Nosūta pie psihologa saņemt atzinumu, pārbauda vai spēs materiāli uzturēt adoptējamo bērnu, kādas ir savstarpējās attiecības ģimenē, noskaidro ģimenē dzīvojošo personu viedokli, tai skaitā arī bērnu viedokli, veselības stāvokli, dzīvesvietā pārbauda sadzīves apstākļus, pārbauda saņemto informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem, sodāmību, atkarības problēmām, veic ģimenes izpēti.

Vai ir noteikts, kādas personas nevar būt adoptētāji?

Civillikuma 163.panta ceturtajā daļā ir norādīts, kādas personas nevar būt adoptētāji:

  • kuri sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kuri sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kuri atcelti no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
  • kuriem atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo viņi nav pildījuši attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
  • kuriem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
  • kuriem tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Foto: publicitātes


Dokumentu iesniegšanas process

Kur un kādi dokumenti ir jāiesniedz?

Laulātam pārim vai personai, kura vēlas adoptēt bērnu, jāvēršas deklarētās dzīvesvietas teritorijas esošajā bāriņtiesā un jāiesniedz šādi dokumenti:

  • pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;
  • laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
  • dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
  • izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
  • dzīves apraksts (CV);
  • izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Kā jāaizpilda adopcijas pieteikums?

Adopcijas pieteikums ir brīvi sastādīts dokuments, taču tajā noteikti ir jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, papildus vēlams norādīt arī tālruņa numuru, elektronisko adresi.

Ja bērnu vēlas adoptēt laulātie, nav nepieciešams katram laulātajam rakstīt atsevišķu pieteikumu, taču kopīgais pieteikums ir jāparaksta abiem laulātajiem. Savukārt dzīves aprakstu (CV) un izziņu no ģimenes ārsta jāiesniedz katram savs.

Cik ilgi tiek noformēti dokumenti?

Civillikumā noteikts, ka bāriņtiesa ģimenes izpēti veic līdz sešiem mēnešiem. Rīgas bāriņtiesā personas vai ģimenes izpētes process ilgst aptuveni 4 mēnešus. Sākumā bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti: izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas izaudzināt bērnu, noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus, izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju, nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. Tāpat arī bāriņtiesa vērtē citas personas, kuras dzīvo kopā ar adoptētāju (adoptētāja vecāki, pilngadīgi brāļi vai māsas), tiek noskaidrots arī nepilngadīgo bērnu viedoklis.

Kas un kur veic psiholoģisko izpēti?

Rīgā personas piemērotību adopcijai izvērtē psihologi bāriņtiesā. Rīgas pašvaldība saviem iedzīvotājiem šo izpēti nodrošina bez maksas, jo citās pašvaldībās bāriņtiesa šādu pakalpojumu nenodrošina un adoptētājiem individuāli jāvēršas pie psihologa, lai par maksu saņemtu atzinumu par izpētes rezultātiem.

Vai ir jāapmeklē kādi kursi?

Potenciālajiem adoptētājiem no valsts puses Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau vairākus gadus organizē apmācības, taču tās šobrīd vēl nav obligātas. Notiek diskusijas par grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.111 “Adopcijas kārtība”, kur viens no ierosinājumiem ir noteikt obligātas potenciālo adoptētāju apmācības pirms bērna nonākšanas adoptētāju ģimenē. Šogad apmācību programmai bija 4 lielas tēmas: Adopcijas tiesiskais regulējums, bērna ienākšana ģimenē, bērna psihoemocionālā attīstība un bērna veselības aprūpe, kopā adoptētāji mācījās  80 stundas. Rīgas bāriņtiesas pieredze rāda, ka adoptētāji jebkurā gadījumā apmeklē šīs apmācības un tās ļoti novērtē, jo viņiem ir būtiski zināt, kā notiek adopcijas process, kādas institūcijas tiek iesaistītas šai procesā, sociālās garantijas, kāda ir ģimenes nozīme un loma bērna attīstībā, kādu atbalstu var saņemt, par drošas piesaistes attīstību un piesaistes modeļiem, par adopcijas noslēpumu – par un pret, kā runāt ar bērnu par adopciju atbilstoši bērna vecumam, kā arī svarīgi ir zināt kādas ir adopcijas juridiskās sekas, kādus pienākumus un atbildību iegūs adoptētājs pēc adopcijas apstiprināšanas, kā uzrakstīt pieteikumu tiesai utt.. Apmācībās zināšanas un praktisku atbalstu sniedz gan pieredzējuši speciālisti, gan laulātie pāri, kuri jau ir adoptējuši bērnus.  Rīgas pašvaldībā atbalstu adoptētājiem sniedz Rīgas Sociālais dienests sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Sociālo pakalpojumu aģentūra”, kur notiek adoptētāju atbalsta grupas, adoptētāji var saņemt psihologa vai psihoterapeita  konsultācijas.

Kas notiek tālāk pēc ģimenes izpētes?

Pēc ģimenes izpētes pabeigšanas un dokumentu apkopošanas bāriņtiesa nozīmē lietas izskatīšanu sēdē un lemj par personu atbilstību adoptētāju statusam. Ja personas iegūst adoptētāju statusu, tad bāriņtiesa nosūta šo informāciju Labklājības ministrijai tās iekļaušanai Adopcijas reģistrā. Šis statuss adoptētājiem dod tiesības saņemt Labklājības ministrijā informāciju par adoptējamiem bērniem. Labklājības ministrija izsniedz norīkojumu par personīgu iepazīšanos ar bērnu un viņa dokumentiem. Tas, cik ātri turpināsies adopcijas process, ir atkarīgs no adoptētāju izteiktajām vēlmēm – adoptējamā bērna vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa. Jo konkrētākas pazīmes, piemēram, meitenīte, pilnīgi vesela, līdz gada vecumam, jo ilgāk var nākties gaidīt.


Tikšanās ar bērnu

Vai var pieņemt tikai juridiski brīvu bērnu?

Bērns kļūst juridiski brīvs tikai tad, kad viņa vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības, tas ir, ja vecāki ir miruši, ja vecāki ir devuši piekrišanu bērna adopcijai vai arī ja vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa dēļ, piemēram, ja adoptējamā bērna vecāki nav zināmi, kā tas ir glābējsilītēs atstātajiem bērniem.

Vai ir kāda rinda, lai varētu adoptēt bērnu?

Jā. Informāciju par adoptējamiem bērniem un adoptētājiem uztur Labklājības ministrija, kas ir galvenā atbildīgā iestāde par adopciju Latvijā. Katrs adoptētājs tiek iekļauts Adopcijas reģistrā. Adoptētājiem tiek piešķirts šifrēts kārtas numurs, ar kura palīdzību viņi var sekot līdzi, vai adopcijas reģistrā ir pieejama informācija par atbilstošu adoptējamu bērnu.

Kā un kur atrast bērnu? Vai ir iespējams iepriekš iegūt informāciju par bērna bioloģiskajiem vecākiem?

Kad personas ar bāriņtiesas lēmumu tiek atzītas par adoptētājiem, Labklājības ministrija sniedz potenciālajiem vecākiem ziņas par adoptējamajiem bērniem – par sociālo izcelšanos, tai skaitā informāciju par bioloģiskajiem vecākiem, veselības stāvokli, raksturojumu utt.. Ja pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu, potenciālie vecāki izsaka vēlmi ar bērnu iepazīties personīgi, tad ministrija izsniedz norīkojumu, kas ļaus tikties un iepazīties ar bērnu.

Vai bērnu var meklēt pats, dodoties uz bērnu namiem?

Vienīgais veids, kā adoptētājs var personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ir, saņemot ministrijā norīkojumu, kas ļauj iepazīties ar bērnu un viņa dokumentiem, turklāt šajā gadījumā tas dod tiesības iepazīties tikai ar konkrēto bērnu, par kuru izsniegts norīkojums, nevis visiem iestādes bērniem.

Kas notiek tālāk pēc iepazīšanās ar bērnu?

Adoptētāji var tikties ar bērnu vairākas reizes. Ja tikšanās ar bērnu ir bijušas veiksmīgas un sāk veidoties savstarpēja piesaiste, tad 10 dienu laikā pēc tikšanās adoptētājiem jāvēršas bāriņtiesā ar iesniegumu, kurā jālūdz atļauja nodot bērnu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā. Ja kāda iemesla pēc piesaiste neveidojas, adoptētājiem tiek sniegtas ziņas par citiem adoptējamajiem bērniem.

%%_photo_35448_%%


Dzīve ģimenē

Vai ir pārbaudes laiks, kura laikā no bērna var atteikties, vai bērns var atteikties no vecākiem?

Bāriņtiesa dod atļauju nodot bērnu pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā adoptētājiem uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Šajā laikā bāriņtiesa izvērtē potenciālo vecāku un bērna personības, savstarpējās attiecības un saderību, kā arī citus bērna interešu aizsardzībai svarīgus aspektus. Ja potenciālie vecāki jūt, ka neveidojas emocionāla piesaiste ar bērnu vai ir kādas citas problēmas, tad viņi var lūgt pārtraukt pirmsadopcijas aprūpi un uzraudzību un gaidīt citu bērniņu. Tāpat arī bērns var pateikt, ka nevēlas būt adoptēts konkrētajā ģimenē. Jebkurā gadījumā bāriņtiesai ir svarīgi noskaidrot bērna viedokli, vai pats bērns vēlas adopciju, ja viņš ir tādā vecumā, kad spēj formulēt savu viedokli.

Bērna piekrišanu adopcijai nepieciešams saņemt no adoptējamā, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu.

Vai adopciju apstiprina bāriņtiesa?

Adopciju apstiprina tiesa. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, kā arī pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.  Pēc bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas adoptētāji vēršas tiesā, lūdzot to apstiprināt.

Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz to apstiprina tiesa. Kad tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā, vecākiem jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu, kur reģistrēta adoptētā bērna dzimšana, saņemt jauno bērna dzimšanas apliecību.

Vai pēc adopcijas bāriņtiesa regulāri pārbauda ģimeni?

Bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē, pārbauda bērna dzīves apstākļus, noskaidro, kā vecāki (adoptētāji) nodrošina bērna aprūpi, apseko jauno ģimeni, lai noskaidrotu, kā bērns ir adaptējies ģimenē, vai starp adoptētājiem un adoptējamo ir izveidojušās vecāku un bērna attiecības, un sniegtu informāciju, kur nepieciešamības gadījumā var saņemt atbalstu.

Kādas ir adoptētāju tiesības un pienākumi attiecībā pret bērnu?

Līdz ar adopciju adoptētājs kļūst par pilntiesīgu vecāku, un no šīm tiesībām un pienākuma adoptētājs atteikties vai pārdomāt nevar. Līdz ar adopciju izbeidzas radniecības attiecības ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem, līdz ar to arī personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. Adoptētājiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi pret savu adoptēto bērnu kādas būtu viņa bioloģiskajiem vecākiem, proti, bērna aprūpe, uzraudzība, savstarpējās saskarsmes tiesības, pienākums uzturēt bērnu. Līdz ar to, tāpat kā jebkuram vecākam, arī adoptētājam var ierobežot tiesības rūpēties par bērnu, ja ir konstatēti pārkāpumi bērna aprūpē.

Vai adopciju var atcelt?

Situācijā, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu, tad to var atcelt tiesa. Izņēmuma gadījumā adoptētais bērns pēc pilngadības sasniegšanas tiesai pats var lūgt adopcijas atcelšanu, pat ja adoptētājs tam nepiekrīt. Tādā gadījumā pilngadīgajam adoptētājam jāpierāda, ka adopcija nav bijusi viņa interesēs un starp bērnu un adoptētāju nav izveidojušās bērna un vecāka attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.

Vai bērnam jāsaka, ka viņš ir adoptēts un vai meklēt viņa ģimeni, piemēram, kad viņam aprit 18 gadi?

Latvijas likumdošanā pastāv adopcijas noslēpums, kas ir aizliegums izpaust ziņas par adopciju bez adoptētāja piekrišanas, kā arī izpaust ziņas par adopcijas apstākļiem, bioloģiskajiem vecākiem un adoptētājiem. Likumīga aizsardzība ir nepieciešama, lai pasargātu gan bērnu un viņa vecākus, gan adoptētāju, jo kāda no pusēm vai arī citas personas var izmantot adopcijas faktu, lai mēģinātu iegūt materiālu labumu vai radītu morālu kaitējumu.

Ja bērns ir sasniedzis pilngadību un grib iegūt informāciju par adopcijas apstākļiem un saviem bioloģiskajiem vecākiem, tad viņam ziņas likumā noteiktā kārtībā sniegs attiecīgā bāriņtiesa vai Valsts arhīvs. Adoptētāja piekrišana, lai sniegtu ziņas par adopciju, ir nepieciešama tikai līdz adoptējamā pilngadībai, pēc tam adoptētais ir tiesīgs rīkoties, kā pats vēlas

Foto: publicitātes


Dzimtenē vai ārzemēs

Vai daudz bērnu nonāk ārzemnieku ģimenēs?

Pagājušajā gadā kopā tika adoptēti 92 Rīgas pašvaldības bērni. No tiem 32 adoptēti uz ārvalstīm, 60 adoptēti Latvijā un 17 bērnus adoptējis otrs laulātais. Jāpiebilst, ka prioritāri atbalstāmi adoptētāji no Latvijas. Uz ārvalstīm bērns adoptējams tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē Latvijā.

Foto: publicitātes

Vai ir tiesa, ka ārzemnieku ģimenēs tiek pieņemti arī slimi bērni?

Jā, tā ir tiesa, ka ārvalstu adoptētāji atšķirībā no Latvijas adoptētājiem biežāk izvēlas adoptēt bērnus, kuriem noteikta invaliditāte vai ir citas veselības problēmas. Tāpat arī atšķirībā no Latvijas adoptētājiem ārvalstu adoptētāji biežāk adoptē divus un vairāk vienas ģimenes bērnus vienlaicīgi, kā arī izvēlas adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus.

Kāda vecuma bērnus izvēlas adoptēt Latvijas adoptētāji?

Rīgas bāriņtiesas pieredze rāda, ka agrāk bija tendence adoptēt bērnus līdz 1 gada vecumam, tad šī tendence palielinājās līdz trim gadiem, taču pēdējos divos gados ir vērojama tendence, ka adoptētāji maina savas sākotnējās domas par vēlamo bērna dzimumu, vecumu un skaitu. Kā jau iepriekš minēju, jo jaunāku bērnu vēlas adoptēt, jo ilgāk jāgaida, tāpēc arī ģimenes sāk izvēlēties vecākus bērnus.

Ir gadījumi, kad sākumā laulātie vēlas adoptēt vienu bērnu līdz 3 gadu vecumam, bet beigās adoptē brālīti un māsiņu vecākus par 3 gadiem. Tas ir skaidrojams ar to, ka, piemēram, potenciālie vecāki vēlas adoptēt bērnu līdz 3 gadu vecumam, aprūpes iestādē atrodas adoptētāju vēlmēm atbilstošs bērniņš, bet viņu nevar adoptēt, jo viņam ir vecāks vai jaunāks brālītis vai māsiņa.

Līdz ar to adoptētāji var adoptēt tikai abus bērnus vai nevienu no viņiem, jo bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana tikai tad, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā.

Ar kādām grūtībām saskaras adoptētāji (bērns izrādās sarežģīts, grūti iedzīvoties ģimenē)?

Pirmkārt, tas ir ļoti drosmīgs lēmums un ne visi cilvēki to uzdrošinās darīt. Daļa sabiedrības uzliek zīmogu aprūpes iestāžu bērniem, ka viņi visi ir ar veselības problēmām un uzvedības traucējumiem. Sabiedrības attieksme ir viens no iemesliem, kāpēc paņemt ģimenē svešu bērnu nav viegli. Vēl joprojām pastāv aizspriedumi un stereotipi, kas ļoti mulsina adoptētājus, taču situācija  uzlabojas, it īpaši, tagad, kad mediji daudz atspoguļo dažādus pieredzes stāstus.

Taču, jāsaka, neviens no mums nevar iepriekš zināt, kā attīstīsies un augs bērns, arī ģimenē dzimis bērns.

Protams, ja bērns ir bijis ārpusģimenes aprūpē, kurā bija viena kārtība, nonākot citā vidē, kur viss ir citādi, jaunajai videi pielāgojas pamazām, un tas ir normāli, tāpat arī jārēķinās, ka bērni, kuri ir piedzīvojuši emocionālus pārdzīvojumus, pamešanu novārtā, vardarbību ģimenē, var uz parastām lietām reaģēt citādi nekā pieaugušie iedomājas, taču visa pamatā ir vecāku rūpes, mīlestība un pacietība.