Vērtīgais atradums pludmalē: koka kuģa atlūzas nodotas muzejam

16. Jūlijs

Daugavgrīvas pludmalē no jūras izskalotās senā kuģa (būvēts aptuveni XVII-XVIII gadsimtā) atliekas veiksmīgi nogādātas drošā vietā, kur tās neizžūs saulē, nesaēdīs sālsūdens un atpūtnieki pie jūras tās nesadalīs “suvenīriem”. Tagad šīm atliekām pievērsīsies profesionāli eksperti. Viņiem jānoskaidro kuģa vecums, tā sākotnējie izmēri un mērķis.  


Kuģa atlieku izcelšanas operācijā agri no rīta piedalījās vietējie brīvprātīgie, NBS Jūras spēku un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji. Kopumā piedalījās aptuveni 30 cilvēki.

Gandrīz par vēlu…

Pirmās šī “atraduma” atliekas no jūras izskalotas jau 2. jūlijā. Vietējie iedzīvotāji ātri izplatīja ziņas par to, ka netālu no slavenās Daugavgrīvas mola svītrainās bākas pludmalē izskalotas sena kuģa vraka atlūzas. Pēc tam presē publicētas vairāki aculiecinieku stāsti. Kādam pieticis tikai ar piemiņas fotogrāfiju, bet cits centies no kuģa vraka nolauzt gabalu vai ieskrāpēt savus iniciāļus.

Pagājusī nedēļa padevusies vējaina, kā rezultātā nemierīgā jūra atlūzas krastā izskalojusi simts metru garumā. Pa šo laiku pie atlūzām vairākas reizes ieradušies Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja eksperti, izsakot bažas par to, ka vērtīgā eksemplāra transportēšanas jautājums jārisina pēc iespējas ātrāk. Tiesa, pagaidām to nav, kur uzglabāt.

Jāatzīmē, ka visa vraka kopējais svars ir no 1,5 līdz 2 tonnām, garākā stara garums ir 8,5 metri. Tas nozīmē, ka ko tādu ar rokām vienkārši panest nav iespējams, bet pacelt ar smago tehniku ir problemātiski (tādējādi var sabojāt dabas parka trauslo kāpu zonu). Turklāt kuģa vraka atlūzas jebkurā brīdī varēja atkal ieskalot jūrā.

Par laimi, tika atrasts risinājums. Kuģa atliekas savā aizbildniecībā pārņēma Daugavgrīvas cietoksnis, kur tām tika piešķirts atsevišķs kazemāts. Kā ar mums padalījās Daugavgrīvas cietokšņa apsaimniekotāji Sandra un Vladimirs Jakušonoki, turpmāk kuģa atlūzas tiks uzglabātas īpašā kastē, kurā ieklātas smiltis, un tās atradīsies vēdināmā telpā zem jumta. No šī brīža vēsturiskais atradums būs Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja īpašums.

Foto: Riga.lv

Kā atlūzas pārvietotas?

Transportēšanas darbi tika uzsākti agri no rīta piektdien, 13. jūlijā. Pirmie, bruņojušies ar lāpstām, pie darba ķērās brīvprātīgo grupa no Bolderājas un Daugavgrīvas. Vēlāk viņiem pievienojās desmit Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kā arī mākslas zinātnieki, restauratori un pašvaldības pārstāvji. Kopīgiem spēkiem kuģa atlūzas tika izraktas ātri. Tomēr darbiem nepārtraukti traucēja viļņi, ko radīja lieli kruīza laineri, kas devušies cauri Daugavas akvatorijam, kas atlūzas atkārtoti aprakuši smiltīs. Tāpat traucējuši arī neparedzamie Latvijas laika apstākļi – sauli nomainījis ilgstošs lietus, pastiprinot tikko izrakto fragmentu bojāšanos.

Foto: Riga.lv

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka atlūzas reiz bijušas kuģis, tām tika piestiprinātas spēcīgas siksnas. Pateicoties tām, vērtīgo vraku bez bojājumiem bija iespējams pārvietot uz iepriekš sagatavotām sijām un plakaniem dēļiem, un ar to palīdzību – pārvietot līdz kāpām. Šiem darbiem bija nepieciešamas aptuveni piecas stundas.

Kāpu zonā jau gaidījis traktors ar īpašu āķi, kas saudzīgi pacēlis vraku un lēnām devās uz tuvāko ostas zonu. Šo darbu ar labiem nolūkiem veica kokapstrādes uzņēmums, kas jau šonedēļ atlūzas nogādās cietoksnī.

Foto: Riga.lv

Kas varētu būt šīs atlūzas un kā tās šeit nonākušas?

Te versijas ir dažādas. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pārstāvji uzskata, ka kuģis varētu būt būvēts XVII gadsimtā vai pat agrāk, jo konstrukcijas savienojuma vietas nav no dzelzs – detaļas savienotas ar koka tapām. Tajā pašā laikā metāls ir izmantots, jo rūsa ir redzama ar neapbruņotu aci. Kuģis varētu būt, piemēram, no Skandināvijas.

Pēc citas versijas, kuģis varētu būt būvēts XIX gadsimtā, jo Latvijas ciematos vietējie zvejnieki laivas būvējuši ar koka savienojuma vietām, jo tā esot bijis izdevīgāk un lētāk.

Spriežot pēc tā, ka fragmenti ir zāģēti (pievērsiet uzmanību atsevišķu staru ļoti līdzenajām malām fotogrāfijās), šis gabals varētu būt bijis kāda dambja pamatā (aktīvista – pētnieka Kaspara Rubeņa versija), vai arī nogrimušais kuģis ir traucējis citiem braucošajiem kuģiem, kas šo vietu noberzuši līdzenu (Vladimira Jakušonoka versija).

Runājot par koksni, no kuras kuģis izgatavots, tā varētu būt skujkoka (egles vai priedes) pamatne un ozola “ribas”, kas ūdenī nomelnējušas. Bet pagaidām tie ir tikai pieņēmumi, precīzāk noteiks eksperti.

Foto: Riga.lv

Jūra regulāri “dāvā” šādus pārsteigumus

Citas “mūsu” kuģa detaļas (iespējams, otrais borts), atrastas pavisam netālu – vairāku kilometru rādiusā Rītabuļļu pludmales apkaimē. Taču tur tie ir atsevišķi dēļi, tas ir, vienkāršāka konstrukcija. Entuziasti tos jau ir uzlasījuši un paslēpuši no svešām acīm, lai vēlāk tos nogādātu pie pārējām atliekām.

Foto: Riga.lv

Pirms 10 gadiem, kā atceras vietējie pētnieki, līdzīgs eksemplārs tika izskalots Mangaļu pludmalē, arī netālu no mola. Tad lielāko daļu sev paņēmis muzejs, kaut kas ieskalots atpakaļ jūrā, bet daļa vēl aizvien ir turpat, aprakta zem smiltīm.

Pēc lielās 2005. gada vētras tepat, Daugavgrīvas pludmalē, atrasts liels kuģa stūres rats, atceras Kaspars Rubenis. Iespējams, ka pat no daudzstāvu fregates, piemetināja Vladimirs Jakušonoks. Tiesa, izrakt no smiltīm to toreiz neizdevās.