Vēlos palīdzēt bērnam no bērnu nama. Ko darīt?

16. Oktobris

Izbaudīt mātes laimi nevar visi. Reizēm dzīve iekārtojas tā, ka vientuļa sieviete vai bezbērnu ģimene ir gatava audzināt svešu mazuli. Bet pilnas ģimenes vēlas dalīties siltumā ar nelabvēlīgā situācijā nonākušiem bērniem, līdzās saviem trim – četriem bērniem paņemot vēl vienu, ne sevis paša. Portāls Riga.lv kopā ar Rīgas bāriņtiesu pastāsta, kādas ārpusģimenes aprūpes formas pastāv Latvijā un vai ir grūti kļūt par aizbildni vai iegūt audžuģimenes statusu, kā arī skaidro, kas ir viesģimene un ar ko tā atšķiras no ārpusģimenes formām.


Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu ārpusģimenes aprūpe ir aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē. Citiem vārdiem sakot, kad bērns paliek bez vecākiem (vecāki ir miruši vai viņiem  ar bāriņtiesas lēmumu ir pārtrauktas vai ar rajona tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības ), ir trīs varianti, kur un ar ko bērns turpmāk dzīvos:

  • bērns var nonākt pie aizbildņa (visbiežāk pie radiniekiem vai ģimenei tuviem cilvēkiem);
  • īslaicīgi dzīvos audžuģimenē;
  • kļūs par aprūpes iestādes audzēkni;

Bet arī pēdējais variants nav gala spriedums. Rūpes par bērnu daļēji var uzņemties viesģimene. Uzreiz uzsveram: šajā tekstā runa nav tieši par adopciju, jo šis process tiek veikts tikai attiecībā pret juridiskā ziņā pilnīgi brīviem bērniem, tas ir, tādiem, kuriem vecāku nav vispār vai viņiem ar tiesas spriedumu ir atņemtas aizgādības tiesības. Ārpusģimenes aprūpe (ja vecāki ir dzīvi) biežāk ir cerība, ka bērns kādreiz atgriezīsies savā ģimenē.

Bet tagad sīkāk pastāstīsim par ārpusģimenes aprūpes veidiem – audžuģimeni un aizbildnību. Kā arī par viesģimenēm, jo šie termini ne vienmēr tiek saprasti vai interpretēti pareizi.

1.Audžuģimene

Kas ir audžuģimene?

Ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.

“Ja vecākiem bērna aizgādības tiesības ir pārtrauktas, bioloģiskie vecāki, veicot darbības aizgādības tiesību atjaunošanai, jebkurā laikā savu bērnu no audžuģimenes var atgūt. Vēl jo vairāk: audžuģimenei ir pienākums veicināt bērna atkalapvienošanos ar saviem vecākiem un darīt visu, lai bērns atgrieztos savā ģimenē. Viņu misija ir nedaudz atšķirīga no tās, kuru veic cilvēki, kuri bērnus adoptē. Audžuģimene ir ģimene uz noteiktu laiku, kamēr bērns nevar atgriezties savā ģimenē, kamēr nav nodibināta aizbildnība vai bērns netiek adoptēts. Gadās situācijas, kad aizgādības tiesības tiek atņemtas ar tiesas spriedumu, bet vecākiem ir tiesības vērsties tiesā, lai šīs tiesības atjaunotu. Ja bērns ir juridiski  brīvs,tad audžuģimene var bērnu uzņemt ne tikai uz laiku, bet gan uzsākt adopcijas procesu, ja vien bāriņtiesa kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem nav atzinusi par piemērotu aizbildņa pienākumu pildīšanai,” stāsta Rīgas bāriņtiesas Ārpusģimenes aprūpes lietu nodaļas vadītāja Sandra Fedotova.

Kas tiek pārbaudīts pretendentos, kuri vēlas kļūt par audžuģimeni?

  1. motivācija un ģimenes locekļu savstarpējās attiecības
  2. spējas pienācīgi aprūpēt bērnu
  3. materiālais stāvoklis un dzīves apstākļi
  4. veselības stāvoklis, par ko informāciju sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus
  5. psihiatra un narkologa atzinums
  6. informācija no Sodu reģistra un administratīvie pārkāpumi
  7. psihologa atzinums par personas vai laulāto piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

Par audžuģimeni nevar kļūt šādi cilvēki: 

  1. Audžuģimenes statusu nepiešķir, ja vienam no laulātajiem (personai) pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības vai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
  2. Uz audžuģimenes statusu aizliegts arī pretendēt, ja kāds no laulātajiem (persona):
  • pārkāpis bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;
  • amorāli uzvedies darbā vai ārpus darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;
  • sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;
  • sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;
  • atcelts no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu pildīšanas dēļ;
  • zaudējis audžuģimenes vai viesģimenes statusu, jo nav pildījis pienākumus atbilstoši bērna interesēm

Par audžuģimeni var kļūt gan laulātie, gan persona, kura dzīvo viena, vecumā no 25 līdz 60 gadiem.

“Tikko pie mums vēršas cilvēki, kuri vēlas uzņemties audžuģimenes pienākumus, mēs uzsākam viņu pārbaudi. Nav nekādu noteiktu kritēriju par to, cik tieši cilvēkam, kurš vēlas uzņemt bērnu, ir jāpelna, vai arī tam, cik lielā dzīvoklī viņam ir jādzīvo. Viss tiek vērtēts kopumā. Pat tad, ja potenciālajai audžuģimenei dzīves apstākļu pārbaudes laikā nav bērnu gultiņas, tas nav iemesls, kāpēc šo statusu nevarētu saņemt. Mums ir svarīgi saprast, vai vispār ir iespējams šo gultiņu iegādāties un vai ir vieta, kur gultiņu novietot. Mēs neprasām, lai viss būtu gatavs uzreiz. Process ir pakāpenisks, pa šo laiku var nodrošināt gan galdu, gan gultu,” sarunā atzīmē Fedotovas kundze.

Svarīgi! Ir nepieciešams psihiatra un narkologa atzinums. Tas nozīmē, ka cilvēks ir apmeklējis ārstu un ka speciālists ir veicis padziļinātu veselības stāvokļa pārbaudi!

Starp citu, ģimenes ārsta, narkologa un psihiatra apmeklējumi faktiski ir vienīgie tēriņi ceļā uz audžuģimenes statusu. Procesa gaitā potenciālā audžuģimene apmeklē bāriņtiesas psihologu, un psihologs sniedz atzinumu. “Psihologs izvērtē, vai patiešām persona vai laulātie zina, kā rūpēties par bērnu, bērnu vecumposmu īpatnības , vai viņi ir morāli gatavi audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja viss ir kārtībā, tiek pieņemts lēmums par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai ,” saka bāriņtiesas pārstāve.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, potenciālie audžuvecāki dodas uz bezmaksas apmācībām, ko organizē Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pēc apmācībām potenciālie audžuvecāki saņem apliecību, ar kuru viņi vēršas bāriņtiesā, lai bāriņtiesa lemtu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.

Tātad, audžuģimenes statusa iegūšana sastāv no diviem posmiem. Sākumā tiek pārbaudīta ģimenes piemērotība audžuģimenes pienākumu veikšanai, pēc tam tiek lemts par audžuģimenes statusa piešķiršanu. Process var ilgt vairākus mēnešus.

Kā rīkoties, ja vēlaties kļūt par audžuģimeni:

Jāņem pase, laulības apliecība un izziņas par veselību (ģimenes ārsta izziņa, narkologa, psihiatra atzinumi) un jādodas uz deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu, kur jāraksta atbilstošs iesniegums. Bāriņtiesa veiks personas vai laulāto pārbaudi un iegūto informāciju izvērtēs bāriņtiesas sēdē.

Kā atrast “savu” bērnu?

Tikšanās ar “savu” bērnu norit dažādi. Ir ģimenes, kuras precīzi zina, kādu bērnu vēlas ņemt audzināšanā, citas ir gatavas palīdzēt jebkuram bērnam. Katra ģimene, saņemot audžuģimenes statusu, aizpilda īpašu veidlapu, kurā norāda savas iespējas un vēlmes: vēlas puiku vai meiteni, kāda vecuma, ar kādām veselības problēmām. “Ir ģimenes, kuras ir gatavas uzņemt bērnu ar veselības problēmām. Mums ir bijuši  gadījumi, kad ir uzņemti pat bērni ar HIV. Atkarībā no tā, ko audžuģimene ir gatava bērnam nodrošināt, bāriņtiesa piemeklē bērnu,” atzīmē Rīgas bāriņtiesa Sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka.

Cik bieži bāriņtiesa pārbauda audžuģimenes?

Bāriņtiesas darbinieks pārbauda, kā bērnam klājas, mēnesi pēc ievietošanas audžuģimenē. Pēc tam ne retāk kā reizi gadā. Reizēm nākas pārbaudīt biežāk, piemēram, ja ir kādas aizdomas vai šaubas. Reizēm paši audžuvecāki vēršas bāriņtiesā un lūdz konsultācijas dažādos jautājumos, piemēram, par bērna saskarsmi ar bioloģiskajiem vecākiem, par bērna uzvedības problēmām utt..

Audžuģimene novēro katra audžuģimenē ievietotā bērna psihofizioloģisko attīstību, un bērna psihofizioloģiskās attīstības pārskatus iesniedz bāriņtiesai piecu darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas audžuģimenē, pēc tam ik pēc 6 mēnešiem un 5 darba dienu laikā pēc bērna uzturēšanās audžuģimenē beigām.

Dažas nianses:

  • Audžuģimenēs ievietoto bērnu personiskās un mantiskās intereses pārstāv bāriņtiesa. Ir atsevišķi jautājumi, kuros bāriņtiesa var pilnvarot audžuģimeni, piemēram, bērna veselības un izglītības jautājumu risināšanai, dzīvesvietas deklarēšanai, bet, piemēram, tiesas procesos bērna intereses aizstāv bāriņtiesa.
  • Par audžuģimeni var kļūt viens cilvēks, bet, ja par audžuģimeni kļūst laulāts pāris, tad to ir jāvēlas abiem laulātajiem.
  • Kopējais bērnu skaits audžuģimenē nedrīkst būt lielāks par sešiem (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni), izņemot gadījumus, kad audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas). * Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu (pusbrāļu un pusmāsu) šķiršana, ja ir šķēršļi, kas traucē šos bērnus ievietot vienā ģimenē.

Skaitļi

Rīgā ir 64 audžuģimenes, kopējais Rīgas bērnu skaits, kuri ir ievietoti audžuģimenēs gan Rīgā, gan ārpus Rīgas, ir 234 bērni.

Finansiālais atbalsts audžuģimenēm:

  • Valsts atlīdzība par pienākumu pildīšanu 113,83 eiro mēnesī (neatkarīgi no bērnu skaita)
  • Rīgas pašvaldības pabalsts bērna uzturam 285 eiro mēnesī
  • Rīgas pašvaldības atlīdzība par pienākumu pildīšanu 213,43 eiro mēnesī
  • Rīgas pašvaldības pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei 163,63 eiro gadā
  • Rīgas pašvaldība no 2012.gada 1.jūnija nodrošina pakalpojumu „Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem”.

2.Aizbildnis

Aizbildņi aizvieto savu aizbilstamo vecākus.

Ja bērns kļūst par bāreni vai arī vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu tiek pārtrauktas vai ar rajona tiesas spriedumu tiek atņemtas aizgādības tiesības, tad rūpes par bērniem visbiežāk uzņemas vecmāmiņas, vectētiņi, brāļi un māsas, bet var būt arī tā, ka par aizbildni kļūst arī pavisam svešs cilvēks. “Dokumentu noformēšanas procedūra ir līdzīga kā saņemot audžuģimenes statusu, tikai laika ziņā tā ir ātrāka, ir viens etaps, jo nav nepieciešams apmeklēt apmācības. Tāpat tiek pārbaudīti dati par personu, atsevišķos gadījumos bāriņtiesas psihologi novērtē personas psiholoģisko atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. Kad visi dokumenti ir apkopoti, bāriņtiesas sēdē tiek lemts par aizbildnības iespējamo nodibināšanu un par personas iespējamo iecelšanu par bērna aizbildni” turpina stāstīt Sandra Fedotova.

Pats par sevi process norit nedaudz ātrāk, jo parasti aizbildņi precīzi zina, kādu bērnu ir plānots aprūpēt.

Atšķirībā no audžuģimenes, aizbildņi pārstāv bērna personiskās un mantiskās intereses.

Cik bieži bāriņtiesa pārbauda aizbildņus?

Katru gadu līdz 1.februārim – aizbildnim jāiesniedz norēķins bāriņtiesai, vismaz 1 reizi gadā bāriņtiesa pārbauda aizbilstamā dzīves apstākļus.

Par aizbildņiem var kļūt personas vecumā no 18 gadiem.

Finansiālais atbalsts aizbildņiem:

  • Valsts pabalsts par bērna uzturēšanu 95 eiro mēnesī (0-7g.) vai 114 eiro mēnesī (7-18 g.)
  • Valsts atlīdzība par pienākumu pildīšanu 54,07 eiro mēnesī (neatkarīgi no bērnu skaita)
  • Rīgas pašvaldības pabalsts par otro un katru nākamo aizbildnībā esošo bērnu 60 eiro mēnesī (par vienu bērnu)
  • Rīgas pašvaldības pabalsts 50 eiro mēnesī, ja aizbildnībā esošā bērna viens vai abi vecāki miruši.

3.Viesģimene

Viesģimene nav ārpusģimenes aprūpes forma. Viesģimene ir laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu.

Ja audžuģimenē, ar aizbildņiem vai bērnu namā bērns dzīvo pastāvīgi, tad viesģimene ir ideāls variants tiem, kuri vēlas palīdzēt bērnam, kurš uzturas aprūpes iestādē , bet nevar to darīt pastāvīgi. Viesģimene, piemēram, ļauj bērniem ciemoties pie sevis mājās, dodas ekskursijās, pārgājienos vai vienkārši spēlē spēles aprūpes iestādē.

“Šādai ģimenei nav nepieciešama īpaša apmācība un tā nerūpējas par bērnu pastāvīgi. Bet, lai laulātie vai persona varētu pavadīt kopā laiku ar bērniem, nepieciešams iesniegt visus tos pašus dokumentus, kas nepieciešami audžuģimenēm, tai skaitā apmeklēt psihologu. Pēc statusa piešķiršanas viesģimene vēršas bērnu aprūpes iestādē, kur noslēdz līgumu ar aprūpes iestādes vadītāju un vienojas par bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, kā arī par pušu tiesībām un pienākumiem,” atzīmē Linda Veržbicka.

Skaitļi

Rīgā šobrīd ir 52 viesģimenes.

Finansiālais atbalsts viesģimenēm:

Vienojoties ar bērnu namu. Parasti tās ir dienas naudas par bērna uzturēšanu.

Par viesģimeni var kļūt personas vecumā no 18 gadiem.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI:

Vai viesģimene katru reizi var sniegt atbalstu citam bērnam?

Jā. Viesģimene var viesoties katru reizi citā aprūpes iestādē, kontaktēties ar dažādiem bērniem vai katru reizi aicināt paciemoties ģimenē citu bērnu.

Vai bērns var atteikties no  dzīvošanas audžuģimenē?

Ārpusģimenes aprūpes jautājumos pats galvenais ir bērna viedoklis. Ja bērns nevēlas dzīvot audžuģimenē, viņa viedoklis vienmēr tiks ņemts vērā. Pusaudži mēdz atteikties no došanās pie svešas ģimenes. Un viņu viedoklis tiek ņemts vērā.

Visbiežāk audžuģimenes pieņem jaunāko klašu vecuma bērnus. Lielāki bērni mazāk slimo, audžuvecākiem ir vieglāk apvienot audžuģimenes pienākumus ar darbu. Visgrūtāk atrast audžuģimeni ir zīdaiņiem un maziem bērniem ar veselības problēmām.

Kā norit tikšanās ar bērnu un ko darīt, ja kontakts neizveidojas?

Kad tiek iegūts audžuģimenes statuss, bāriņtiesa sazinās ar aprūpes iestādi un ziņo, ka konkrēta audžuģimene vēlas iepazīties ar bērnu. Audžuģimenei ir tiesības uzzināt visu informāciju par bērnu namā esošo bērnu: kāds ir viņa veselības stāvoklis, kā norit viņa attīstība, problēmas, uzvedība, kā bērnam patīk pavadīt brīvo laiku, kādas ir viņa mīļākās grāmatas vai rotaļlietas, kādam ēdienam dod priekšroku utt.. Audžuģimene var bērnu novērot, kontaktēties ar viņu un padomāt, vai vēlas pieņemt tieši viņu. Ja audžuģimene saka “jā” un bērns nav pret, tad bāriņtiesas sēdē tiek lemts par bērna ievietošanu šajā audžuģimenē. Ir gadījumi, kad iepazīšanās laikā neizveidojas kontakts vai bērns saka, ka pie šiem cilvēkiem dzīvot nevēlas.

Kas notiek ar pārējiem bērniem, kuri dzīvo aprūpes iestādēs?

Bāriņtiesa pastāvīgi meklē audžuģimenes, kurās būtu iespējams ievietot bērnus. Situācija var mainīties pastāvīgi: bērns no audžuģimenes var atgriezties savā ģimenē un audžuģimenē atbrīvojas vieta nākamajam bērnam, vai, piemēram, audžuģimene anketā ir norādījusi, ka vēlas tikai skolas vecuma bērnu, un, kad bērnam aprit septiņi gadi, viņš var doties pie audžuģimenes utt..

KUR VĒRSTIES, JA ESAT GATAVI RŪPĒTIES PAR BĒRNU, KURŠ PALICIS BEZ VECĀKU GĀDĪBAS?

Rīgas iedzīvotāji var vērsties Rīgas bāriņtiesas Ārpusģimenes aprūpes lietu nodaļā apmeklētāju pieņemšanas laikos pirmdienās no plkst. 14:00-19:00 un ceturtdienās no 9:00-12:00.

Normatīvie akti

Ministru kabineta noteikumi: