Veikals bez iesaiņojuma: kā rīdziniece nolēma samazināt atkritumu daudzumu

14. Augusts

Cilvēki saražo ļoti daudz atkritumu, dažkārt pat neaizdomājoties, ka plastmasas zobu suka noārdīsies 300 gadus. Uz planētas ir pārāk daudz atkritumu, un samazināt to apjomu var ikviens, ja sāks pats ar sevi. Rīdziniece Marija Sološenko Rīgā atvērusi veikalu, kurā vispār nav polietilēna maisiņu un citu dabai kaitīgu iesaiņojumu.


Ienākot veikalā "BURKA", šķiet, ka esi nokļuvis pagājušajā gadsimtā šī vārda labākajā nozīmē. Zem griestu ķieģeļu velvēm apskatāmi pašdarināti stendi no koka paliktņiem, uz kuriem atrodas lieli maisi ar putraimiem – auzām, pākšaugiem, grūbām u.c.  Arī riekstu un sukāžu mīļotāji atradīs, ko uzlikt uz kārā zoba – izvēle ir patiesi liela. Vēl te var iegādāties tēju, kafijas pupiņas, makaronu izstrādājumus un šādus tādus sadzīves priekšmetus – ziepes, vairākkārt izmantojamos maisiņus produktu uzglabāšanai, bambusa zobu sukas.  

Foto: Riga.lv

Veikaliņu Marija atvēra bez kādas uzņēmējdarbības pieredzes.  „Reiz pasūtīju produktus ar piegādi uz mājām.  Viss bija ļoti skaisti un bagātīgi iesaiņots. Un te man iešāvās prātā doma – visus šos iepakojumus es taču uzreiz iemetīšu miskastē. Sāku interesēties par apkārtējās vides piesārņojuma problēmām, un daudz kas mani šokēja.  Šeit, Latvijā, mēs neievērojam traģēdijas mērogus: piemēram, Āzijā jau ir tik daudz atkritumu, ka nav skaidrs, ko ar tiem iesākt,” stāsta Marija. Tad viņa sāka interesēties, vai Rīgā ir kāds veikals, kur var iztikt bez iesaiņojuma, un izrādījās, ka tādu nav. 

Foto: Riga.lv

„Sākotnēji mums bija problēmas ar piegādātājiem, kuri nesaprata, ka mums nevajag safasēt auzu pārslas vai riekstus nelielos maisiņos. Lai safasētu 50 kilogramus auzu pārslu pa 500 gramiem, vajag 100 plastmasas maisiņus, kuri pēc tam ilgi noārdīsies. Skaidrs, ka iesaiņojums mums tomēr ir – maisiņi, kas gatavoti no 100% celulozes, kas negulēs zemē 100 gadu,” stāsta Marija.

Var neizmantot papīra maisiņus. Pircēji var ņemt sev līdzi burciņas, traukus produktu uzglabāšanai un nākt ar tiem. Sākumā kasē nosvērs tukšo taru un var ar ūdensizturīgu flomāsteru uzrakstīt tās svaru – priekšdienām, pastāvīgajiem pircējiem.    

Foto: Riga.lv

„Tā ir utopija – mūsdienās dzīvot tā, lai nebūtu atkritumu. Pasaulē ir tā iekārtots, ka visas preces ir iesaiņotas, cilvēki dzīvo pilsētās; vai jūs pazīstat daudz tādu, kuri dzīvo naturālajā saimniecībā, nepērk šampūnus, pirmās nepieciešamības mazgāšanas līdzekļus, higiēnas priekšmetus? Toties mēs varam samazināt saražoto atkritumu daudzumu – tas nav grūti, ja mazliet pacenšas un padomā. Kāpostu galviņu var nelikt plānajā plastmasas maisiņā, bet sīkākiem augļiem un dārzeņiem uzšūt plāna auduma maisiņus, kas neietekmēs preces svaru. Mums ir palaimējies, ka mūsu dzīvokļos tek tīrs dzeramais ūdens – nopērkot vairākkārt izmantojamo dzeramā ūdens pudeli, var samazināt ārā metamo pudeļu daudzumu,” stāsta Marija.    

Foto: Riga.lv

Marija aicina cilvēkus vairāk interesēties par to, kā samazināt atkritumu daudzumu. „Es jau ilgus gadus izmantoju kafijas termosu, nevis kartona glāzītes – tās nav nemaz tik nekaitīgas, kā izskatās: ir termoizturīgais slānis, kas arī ļoti ilgi noārdās.”

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv

Foto: Riga.lv