VEF Kultūras pils: ir paveikti 80% darbu

13. Augusts

Leģendārās VEF Kultūras pils atklāšana pēc vērienīgas rekonstrukcijas notiks pirmssvētku dienā – 17. novembrī. Šonedēļ objektā noritēja atvērto durvju diena: būvnieki uz īsu brīdi pavēra slepenības priekškaru un parādīja, kā mainījusies vēsturiskā celtne.


Fasāde ir gandrīz pabeigta

Vēl pāris mēneši un pašvaldības izvirzītie mērķi, atjaunojot kultūras pili “VEF”, tiks īstenoti. Pēc pils atjaunošanas palielināsies tās pieejamība. Būs labiekārtota apkārtējā teritorija.  Uzlabosies iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāte, jo ir atjaunots gan interjers, gan pilnveidotas skaņu un apgaismojumu sistēmas. Starp citu, vēsturiskie gaismekļi tiks saglabāti. Un pats galvenais, būs sakārtota darba vide radošo amatieru kolektīvu dalībniekiem. 

Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils “VEF” veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko “VEF” zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi. Objektā strādā 120 celtnieki.

Foto: Riga.lv

Interjera krāsas kļuvušas mierīgākas

Ēkas apskate sākās ar fasādi. Galvenie darbi šeit ir pabeigti, atlicis atjaunot rotondu un pārbaudīt cokola krāsas izturību pret laika apstākļiem. Pēc tam dodamies uz pagrabu. Restaurācijas darbu laikā tika pieņemts lēmums nostiprināt iekšējās kolonnas pagrabā, lai ēku padarītu izturīgāku. Lai palielinātu izmantojamās telpas platība, tieši uz pagrabu tiks pārcelts foajē. Šeit izvietotas garderobes un tualetes.

Foto: Riga.lv

Mainījies arī ēkas iekšējais vizuālais tēls. Ja agrāk dominējušas krāsas, kas raksturīgas 50-to gadu padomju projektiem, tad tagad, pēc saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, krāsu gamma ir kļuvusi maigāka. Zaļās kolonnas tagad ir marmora toņos.

Daudzi defekti nav pamanīti uzreiz

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildus darbu veikšanu un ieguldījumus. Būvnieki stāsta, ka ēka sākta būvēt vēl Staļina pēckara periodā, 1961. gadā. Tāpēc celtniecības kvalitāte nav tā labākā: kad tika veikti demontāžas darbi, tika atklāts, ka cokols būvēts no celtniecības atkritumiem, kas  atlikuši no kara laikā sagrautajām mājām. Būvnieki apliecina, ka pirmo reizi ir saskārušies ar ēku, kas bijusi tik bēdīgā stāvoklī.

Foto: Riga.lv

Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildus ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildus nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes  Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Liels akcents uz akustiku

VEF Kultūras pils direktore Liene Kubiļus, kura ilgu laiku ir vadījusi citu restaurēto Kultūras namu – “Ziemeļblāzma”, galveno uzsvaru likusi uz akustiku. Viņa saka, ka kvalitatīvu mūzikas pasākumu rīkošanai nepieciešami dažādi akustiskie risinājumi. Tā ir ierakstu studijas izveidošana, griestu siju nostiprināšana. “Akustiskos paneļus mēs varam veiksmīgi nomaskēt zem lielās zāles griestu ornamentiem,” viņa atzīmēja. Tāpat liela uzmanība veltīta skaņas izolācijai: ēkā ir ļoti daudz dažādu telpu, kurās pasākumi notiks paralēli.

Foto: Riga.lv

Pēc Lienes Kubiļus vārdiem, ēka tiks nodota ekspluatācijā oktobrī. Tajā uzreiz arī ievāksies kolektīvi – atgriezīsies visi tie, kuriem nācies pamest šīs ēkas remonta dēļ. Tiks ievestas mēbeles. “Mēs plānojam Finanšu departamentam lūgt papildus 25 000 eiro mēbelēm. Tas ir ļoti svarīgi: Kultūras nams ir paredzēts ne tikai koncertiem un kooperatīviem. Šeit cilvēki nāks katru dienu. Un viņiem jābūt iespējai apsēsties uz dīvāniem, pie galdiem.”

Foto: Riga.lv

Papildus vietas zālē un autostāvvietā

Lielajā zālē un uz balkona jau ir izklāts parkets. Bez orķestra bedres būs arī citi jaunievedumi. Skatītāju ērtībai tiks izvietots apgaismojums zem sēdvietām.

Pēc rekonstrukcijas darbu pabeigšanas kultūras pils “VEF” lielā zālē būs 805 skatītāju vietas, tajā skaitā 18 cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mazā zālē ir paredzētas 97 vietas un 3 vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt radošo kolektīvu telpās vienlaicīgi varēs atrasties ap 400 dalībnieku. 

Jau ir risinājums par autostāvvietu. Tiek plānots, ka autostāvvieta blakus VEF būs paredzēta tikai kultūras nama apmeklētājiem. Ir noruna ar tādiem lieliem objektiem kā “Elkor”, ka lielu kultūras pasākumu laikā apmeklētāji var izmantot viņu autostāvvietas.


Rīgas pašvaldības kultūras iestāde “VEF kultūras pils” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir celta laika posmā no 1951. līdz 1960.gadam. Ēkas kopējā platība ir 6878 kvadrātmetri.  Iekšējais plānojums un piecu telpu interjera apdare ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. VEF kultūras pils kā kultūras centrs darbību uzsāka 1960.gada 1.martā un ir lielākā Latvijas kultūras iestāde ar vairāk nekā piecdesmit mākslinieciskajiem kolektīviem, studijām un interešu klubiem, kuros darbojas ap 3000 cilvēku – gan pirmsskolas vecuma bērni, gan pusaudži un jaunieši, gan vidējas un vecākās paaudzes rīdzinieki.

Foto: Riga.lv

Pagājušā gada, 2.maijā, tika uzsākta VEF kultūras pils rekonstrukcija un restaurācija. Darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA “VELVE”.