Vecrīga un Torņakalns: dažādu gadsimtu arheoloģiskie atradumi

9. Marts, 2017

Torņakalnā arheoloģisko izrakumu laikā uzieti XVII gadsimta zviedru nocietinājuma fragmenti. Izrakumi veikti, gatavojoties Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra otrās kārtas būvniecībai.


No zviedru laikiem

Vēsturniekiem un arheologiem ir bijis labi zināms fakts, ka tagadējās Jelgavas ielas apkaimē atradušies zviedru laika nocietinājumi. Par to liecina daudzi saglabājušies tā laika dokumenti, rasējumi un zīmējumi. Zemes valni uzbūvēja 1621. gadā pēc Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa II pavēles, lai no šī nocietinājuma varētu apšaudīt poļu Rīgu. Vaļņa būvdarbus vadīja pulkvedis Samuels Kobrons, un viņam par godu nostiprinājumi nosaukti par Kobronskanstu. Turpmākajos gados tos pamatīgi paplašināja un pārbūvēja, pievienojot bastionus un ravelīnus.  Kobronskansta uzdevums bija pasargāt zviedru Rīgu no dienvidu jeb Kurzemes puses, kur bija gaidāms poļu uzbrukums. Zviedru laikos nocietinājumu uzbūvēja arī Daugavgrīvā, kur mēs to pazīstam kā Daugavgrīvas cietoksni. Taču Kobronskanstu par cietoksni nemēdz dēvēt, jo tas bija būvēts no koka, savukārt Daugavgrīvas cietoksnis – no akmens. 

Foto: no autora kolekcijas

Lielgabala lodes, ritenis un pogas

18. gadsimtā nocietinājumi Daugavas kreisajā krastā zaudēja savu stratēģisko nozīmi, par ko liecina tiem līdzās uzceltās dzīvojamās mājas un ķieģeļu fabrika. Pēc gadsimta zemes vaļņus nojauca, bet koka konstrukcijas palika zem zemes. Daļu no tām atraka arheoloģisko izrakumu laikā, līdzās atrodot arī senas zviedru un krievu laiku monētas, lielgabalu lodes, no vara darinātas karavīru pogas un pat lielgabala riteni. Visi šie atradumi nonāks Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja gādībā.

Kaulu zāģis

Muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde sarunā ar mums pastāstīja, ka šajā apkaimē arheologi strādā jau ilgāku laiku. Vēl pirms septiņiem gadiem, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra pirmo kārtas būvniecības laikā, arheologi uzgājuši dažādus interesantus atradumus:  zobenu fragmentus, dažādus sadzīves priekšmetus un pat kādu neparastu ķirurģisku instrumentu – 17. gadsimta kaulu zāģi. Ar tā palīdzību kara laikā smagi cietušiem kareivjiem amputēja locekļus, un tas ir pirmais šāda veida atradums Baltijas valstīs.

Foto: no autora kolekcijas

Senais bastions

Ievērojamākais Rīgas arheologu pēdējā laika atradums ir bastiona fragmenti Vecrīgā, kurus pagājušajā gadā, būvējot komunikācijas, atrada vietā starp Mārstaļu un Minsterejas ielu.

„Mēs zinājām, ka šeit atradušies nocietinājumi – aizsargvaļņi, bastioni,” stāsta arheoloģe. „Saglabājušās daudzas vēsturiskās kartes, kurās redzamas to kontūras. Taču negaidījām, ka atklātie bastiona ķieģeļu sienas fragmenti būs tik labi saglabājušies.”

Šeit atradās Mārstaļu bastions, kas kopā ar Triangula bastionu atradās vienā nocietinājumu līnijā pie Daugavas un tiek uzskatīts par pēdējo posmu Rīgas aizsargbastionu sistēmā. Liela daļa no tā uzbūvēta 17. gadsimta vidū, savukārt līnija pie Daugavas – 17. un 18. gadsimtu mijā. Tolaik bastioni atradušies arī aiz pilsētas robežām, kā mums jau pazīstamais Pārdaugavas nocietinājums Kobronskansts.

Šo izrakumu laikā dažādi atradumi gadījušies arī pašā bastionā: akmens lodes, stikla kausi, keramikas krūzes un Rīgas balzama pudeļu fragmenti. Taču ar šo dzērienu sildījušies nevis bastiona aizstāvji, bet jau citi kultūrslāņi, kuru sadzīviskās liecības zemē nonāca Rīgas pilsētas nostiprinājumu nojaukšanas laikā.

Foto: no autora kolekcijas

Atradumi pie Ģertrūdes baznīcas

Kā norāda arheoloģe Ilze Reinfelde, pēdējo gadu laikā Rīgas arheologi aizvien biežāk strādā ārpus Vecrīgas. Tur, protams, nav tik daudz viduslaiku liecību, taču netrūkst gana daudz citu interesantu atklājumu. Piemēram, veicot izrakumus pie Vecās Ģertrūdes baznīcas, atrasti 16.-17. gadsimta viduslaiku apbedījumi, kuros glabājušās arī seno laiku rotas. Kāpēc apbedījumi bijuši līdzās baznīcai? Līdz XVII gadsimta beigām mirušos apglabāja turpat pilsētā, baznīcu tiešā tuvumā... Kapsētas atradušās arī pie Svētā Pētera, Doma baznīcas un Svētā Gara konventa. Vēlāk Katrīna II pavēlēja mirušos apbedīt ārpus pilsētas, lai izvairītos no epidēmiju izplatības. Tā izveidojās Lielie kapi tagadējās Miera ielas rajonā.

Foto: no autora kolekcijas

Vai eksistē pazemes ejas?

Un cik daudz patiesības ir stāstos par pazemes ejām zem Rīgas, par kurām vēsta tik daudz leģendu? Vai arheologiem izdevies uziet pierādījumus šādu eju pastāvēšanai senatnē?

„Tādas ejas patiešām ir bijušas, tostarp bastionu sistēmās,” apliecina Ilze Reinfelde. „Pagājušā gadsimta 70. gados, ceļot viesnīcu „Rīdzene”, Raiņa bulvāra apkaimē tika atklātas pazemes eju daļas. Arī mēs pēdējos izrakumos Mārstaļu bastionā atradām šādu eju. Viena arka ved uz Daugavas pusi un turpinās zem ielas. Pazemes ejas var atrast arī dzīvojamās mājās. Viduslaikos tirgotājiem mājoklis un noliktava atradās vienā namā, tādēļ zem mājas izbūvēja pagrabu, kas nereti turpinājās zem ielas.”

Foto: no autora kolekcijas

No Sarkanā torņa līdz Torņkalnam

Arheoloģiskos izrakumus Jelgavas ielas apkaimē jāpabeidz līdz marta beigām. Nākamie ievērojamie Pārdaugavas izpētes darbi plānoti pirms dzelzceļa Rail Baltica būvniecības darbu uzsākšanas – daļa nocietinājumu atrodas zem dzelzceļa līnijas Rīga–Jelgava. Iespējams, arheologiem izdosies uziet liecības no Sarkanā torņa – nocietinājuma, kas būvēts viduslaikos tagadējā Torņkalnā. Savu nosaukumu Torņakalns ieguvis no lejassakšu vārda Thorn, un līdz revolūcijai to sauca par Thorensberg.

Iļja Dimenšteins

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.

Uzzināt vairāk