Vai vērienīgais ugunsgrēks Slokā ietekmē rīdzinieku veselību?

19. Jūnijs

Svētdien, 18. jūnijā Jūrmalas pilsētas daļā Slokā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks – aizdegusies plastmasas atkritumu uzglabāšanas vieta. Kopējā ugunsgrēka teritorija bijusi vairāk nekā 12 000 kvadrātmetru. Melno dūmu stabs bijis redzams pat Rīgas piejūras teritorijā. Aculiecinieki apgalvo, ka “ar kancerogēnajām vielām pilnie” dūmi un smakas nonāks līdz pat Rīgas guļamrajoniem. Bet par to, cik bīstams šis ugunsgrēks ir galvaspilsētas ekoloģijai un rīdzinieku veselībai, portālam Riga.lv pastāstīja eksperti.


Pēc Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību speciālistes Marutas Buklevičas vārdiem, pašlaik nekādām briesmām Rīgas iedzīvotāji pakļauti nav. “Laika apstākļi šajā situācijā bijuši labvēlīgi. Vējš visu piesārņojumu, kas koncentrējies ugunsgrēka vietā, ir izkliedējis. Un tāpēc nav nekāda iemesla uztraukties,” apstiprina atbildīgās iestādes pārstāve. Pēc viņas vārdiem atsevišķos rajonos jūtīgākie cilvēki īslaicīgi varējuši sajust smaku, jo vēja virziens pastāvīgi mainījies. “Pašlaik situācija galvaspilsētā ir stabila. Sūdzības no iedzīvotājiem nesaņemam,” viņa sacīja.

VVD uzsver, ka iedzīvotājiem šobrīd nav pamata uztraukties par savu un savu tuvinieku veselību, jo vējš turpina kliedēt dūmu radīto piesārņojumu. 

VVD kopā ar speciālistiem patlaban veic analīzes, lai noskaidrotu, cik bīstami ir atkritumi, taču būtisku ietekmi uz cilvēkiem un apkārtējo vidi tiem nevajadzētu atstāt. Pēc analīzes būs zināms kāds soda apmērs pienāksies uzņēmumam.

Vienlaikus VVD vērtē videi nodarītos zaudējumus. Precīzi videi nodarītie zaudējumi tiks aprēķināti pēc pilnīgas paaugstinātās bīstamības ugunsgrēka seku likvidēšanas. Tāpat vel nav zināmi mērījumu rezultāti, lai varētu sacīt, vai patiešām ir palielinājies gaisa piesārņojuma līmenis.  

Savukārt Veselības inspekcijas eksperts ķīmisko vielu un maisījumu ietekmē uz veselību jautājumos un vides veselības jautājumos Normunds Kadiķis nav tik optimistisks. Viņš pastāstīja, ka inspekcija ir saņēmusi zvanus no jūtīgiem iedzīvotājiem. Bet lielākā daļa sūdzību saistītas ar psihosomatiskām sajūtām, jo līdzīgas situācijas izraisa stresu. Tā kā dūmu smaka ir jūtama vairāku kilometru rādiusā, vairākiem cilvēkiem svētdienas vakarā bijusi iekaisuša kakla sajūta un asarojošas acis. Bet tas neattiecas uz Rīgu. Sūdzējušies tikai Jūrmalas iedzīvotāji. Runas par to, ka dūmi devušies galvaspilsētas virzienā, ir nepamatotas. “Jūrmalas dūmiem nav bijusi nekāda īslaicīga ietekme uz rīdziniekiem. Cita lieta ir ar dioksīnu un furānu, kas izdalās, degot plastmasai. Šīs vielas izraisa globālo sasilšanu. Labā ziņa: šīs vielas ir pacēlušās gaisā un izkliedējušās augšējos atmosfēras slāņos. Sliktā ziņa: pēc ka laika tās vienalga nosēdīsies uz zemes. Bet ne obligāti Latvijā. Tāds pats efekts rodas mežu ugunsgrēku un vulkānu izvirdumu laikā,” apgalvo eksperts.

Kadiķis apgalvo, ka jūtīgākajiem Jūrmalas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem arī šodien labāk neturēt logus atvērtus un nevest bērnus pastaigās. Nepatīkamā smaka var saglabāties vēl nedēļu.

“Vakar mēs sacījām: labi, ka nav lietus. Jo tad pastāvētu lokāls risks – augļi un dārzeņi neuzņemtu kancerogēnās vielas, tāpēc mazdārziņiem tas nekaitētu. Taču zāli, kurā nosēdies dioksīns un furāns, varētu apēst govis un cūkas. Un tad šīs sliktās vielas nonāktu gaļā un pienā. Šodien lietus jau ļaunumu neizraisītu. Visas kancerogēnās vielas ir izkliedējušās, lietus palīdzētu ar deguma smaku,” skaidro Kadiķis.

Inspekcija uzsver, ka radītā vides piesārņojuma ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību šobrīd var novērtēt tikai teorētiski un detalizētai piesārņojuma situācijas izvērtēšanai nepieciešamas papildu analīzes, t.sk. noturīgo organisko piesārņotāju koncentrācijas monitorings augsnē un biotā. Ugunsgrēku dūmu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no degošo materiālu (t.sk. plastmasu) ķīmiskā sastāva un degšanas apstākļiem, bet skaidrs, ka šādos degšanas procesos izdalās vesela buķete gan neorganisko, gan organisko ķīmisko vielu, no kurām ilglaicīgā perspektīvā par bīstamākajām tiek atzīti dioksīni un furāni, kuri var uzkrāties barības ķēdēs un šādā veidā ar pārtiku nonākt cilvēku organismā. Minēto noturīgo organisko piesārņotāju ilglaicīgo ietekmi uz cilvēku veselību saista ar to iespējamo kaitīgo iedarbību uz reproduktīvo sistēmu, kā arī ar kancerogēno iedarbību.

Plastmasas atkritumu ugunsgrēks Slokā neapšaubāmi ir veicinājis globālo vides piesārņojumu ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tomēr tas acīmredzot ir izkliedējies plašā teritorijā, tādējādi samazinot katras konkrētās vietas iespējamo piesārņojuma līmeni, ko var novērtēt tikai vides monitorings vai speciāli pētījumi.          

Diemžēl dioksīns un furāns tomēr var nonākt Baltijas jūrā un to var uzņemt jūras zivis. “Kaitīgās vielas parasti uzkrājas taukos. Tas ir, tas var uzkrāties dzīvniekos, kuru gaļu mēs patērējam uzturā, un zivīs,” skaidro Kadiķis, apliecinot, ka ilgtermiņā ir iespējamas nepatīkamas sekas.

Starp citu, pārtika,  kurā ir pārmērīgi liels dioksīna un furāna sastāvs, pēc eksperta vārdiem, ietekmē cilvēka reproduktīvās funkcijas. “Ja zivis ar paaugstinātu dioksīna daudzumu tiek patērētas pārtikā grūtniecības laikā, tad auglim var rasties problēmas ar attīstību. Tāpat kancerogēnās vielas var ietekmēt auglību,” uzskata Kadiķis.

Vēl viens veids, kā dioksīns un furāns var negatīvi ietekmēt veselību, ir audzēju veidošanās. Bet tā kā šī problēma neattiecas tikai uz Latviju, tagad pastiprināts monitorings nepieciešams arī citu valstu ekoloģijai.

Ja līdz šim pārbaudes, kuras veic Zemkopības ministrija, vēstījušas par to, ka toksisko vielu līmenis vietējā gaļā un zivīs nepārsniedz normas, tad tagad atkal varētu pacelties tēma par to, ka Baltijas jūras zivīs ir daudz dioksīna.

Atzīmējam, ka Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) jau aprīlī uzsāka administratīvo lietvedību pret SIA “Prima M”, kurai piederošie atkritumi , vakar, 18.jūnijā Slokā, Ventspils šosejā 47, izraisīja paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku un  radīja gaisa kvalitātes pasliktināšanos gan Jūrmalā, gan Rīgā.

SIA “Prima M” nebija saņēmusi atbilstoša atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un darbojās nelegāli. 1, 3 h plašā teritorijā bija uzkrātas apmēram 23 tonnas atkritumu. Vietējie iedzīvotāji sūdzējās par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD Lielrīgas RVP bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1.jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24.jūnijam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha  pastāstīja, ka VUGD ugunsgrēku izdevies likvidēt šorīt pēc divpadsmit stundu darba, nedaudz pāri pulksten pieciem, dega teritorija 1,2 ha platībā un angārs desmit kvadrātmetru platībā. Šobrīd notikuma vietā strādā piecdesmit ugunsdzēsēji un glābēji, degšana ar atklātu liesmu ir likvidēta, bet pastāv gruzdēšana. VUGD neprognozēja, kad gruzdēšanu varētu izdoties pilnībā apturēt, taču nav bažu, ka varētu rasties papildus problēmas.