Vai saaukstēšanās sezonas laikā lietot vitamīnus?

14. Februāris

Gripas epidēmija vēl aizvien plosās pilnā sparā. Netrūkst arī citu vīrusu, kas šoziem ne pa jokam  cirkulē mūsu platuma grādos. Atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus retāk apmeklēt masu pasākumus, biežāk mazgāt rokas un vēdināt telpas. Taču, dzīvojot sabiedrībā, pilnībā izolēties no vīrusiem nav iespējams. Kā nostiprināt imunitāti? Vai vitamīni palīdzēs?


Zinātnieki uzskata, ka mūsdienās par vitamīniem var dēvēt  13 vielas. Lielāko daļu no tiem diemžēl mūsu organisms neizstrādā pats, taču tos var uzņemt ar pārtiku vai, kā, piemēram,  D vitamīnu – ar ultravioleto staru palīdzību. Ziemā, kad nav saules un sezonas dārzeņu pārpilnības, vitamīnu rezerves izsīkst. Protams, ne visas. Taču imunitātes uzlabošanai un vīrusu profilaksei  lieku reizi labāk uzņemt vitamīnus papildus. “Rīgas veselības centra” ģimenes ārste Žanna Raka pastāsta, kā to darīt vislabāk.

Vai ir vērts dzert vitamīnus, ja vēl neesi saslimis?

Tas, kas vīrusu sezonā nepieciešams vienmēr, ir vitamīns C. To vēlams lietot katru dienu. Tiem, kuri sver mazāk par 50 - 60 kilogramiem, ieteicami 500 mg C vitamīna dienā, cilvēkiem ar svaru virs 60 kg – 1000 mg dienā.

C vitamīnu mēs uzņemam ar pārtiku. To satur ne tikai citrusaugi. Ar C vitamīnu bagāta ir paprika, brokoļi, lapu kāposti, papaija, zemenes, Briseles kāposti, ananass, kivi un mango.

Ja ir problēmas ar kuņģi, tad no dabīgajiem produktiem labāk priekšroku dot paprikai, bet no sintētiskajiem preparātiem – šķīdināmajām tabletēm ar C vitamīnu. Tās satur cukuru, kas ļauj neitralizēt skābumu. Tablešu vitamīni vislabāk uzsūcas zarnās.

Latvijā ir maz saules, tāpēc arī D vitamīns papildus ir jālieto regulāri. No produktiem mēs šo vitamīnu nesaņemam praktiski vispār, tāpēc  tā lietošanas pārtraukšana būtu pielaujama tikai vasarā.

Vislabāk būtu iepriekš veikt analīzes, lai uzzinātu D vitamīna līmeni organismā un pēc tam noteiktu atbilstošo devu. Bet, ja ņemam vērā statistiku, tad 90% iedzīvotāju šī vitamīna tiešām ir par maz.

Lasiet arī: Ar ko ir bīstama D vitamīna nepietiekamība: speciālista padomi

Vai ir labs lēmums lietot kompleksos vitamīnus?

Ar to lietošanu noteikti nevajadzētu pārspīlēt. Cilvēkiem, kuri seko līdzi savam uzturam, papildu vitamīni īpaši nav nepieciešami. Reizēm, ja ir kādas  veselības problēmas (piemēram, nogurums un nespēks), tad labāk  iegādāties kādus noteiktus vitamīnus vienus pašus, nevis kompleksos. Piemēram, B grupas vitamīnus (B6, B12 – palīdz muskuļu un nervu sistēmu problēmu gadījumā) vai A un E vitamīnus (redzei, ādai, uzlabo olbaltumvielu sintēzei, nostiprina imunitāti). Reizēm vajadzīgi ne tikai vitamīni, bet arī minerālvielas. Ja cilvēki lieto noteiktus medikamentus, piemēram, diurētiķus, viņiem var būt nepieciešams kālijs, ja uzturā nelieto piena produktus – kalcijs, bet tiem, kuri neēd zivis – Omega-3, zivju eļļa. Labākos padomus konkrētajā gadījumā sniegs ārstējošais ārsts.

Ja ir vēlme lietot vitamīnu kompleksu, tad viennozīmīgi tos nevajag lietot pastāvīgi. Tikai īslaicīgi.

Kā palīdzēs vitamīni, kad jau esi saslimis?

Ja vīruss jau ir uzbrucis, tad  ar vitamīniem vien būs par maz. Nepieciešams dzert daudz šķidruma, ievērot mājas režīmu, bieži vēdināt telpas. Bet nāksies samierināties, ka pirmajās trīs dienās vīruss vienalga būs organismā un, kamēr tas ‘neizies’ visu ciklu, jārēķinās ar nepatīkamiem simptomiem (klepu, iesnām, kakla sāpēm vai kairinošu sajūtu tajā , šķaudīšanu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru  vai muskuļu sāpēm). Ja temperatūra nav pazeminājusies trīs diennaktis pēc saslimšanas, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai izvairītos no sarežģījumiem.

Vai vitamīnu vietā var lietot “imunitātes stimulatorus”?

Daudzos no šiem preparātiem visbiežāk ir iekļauts C vitamīns vai upeņu ekstrakts, ehinācija, cinks, kas arī ir labi līdzekļi imunitātes stiprināšanai. Bet, lai ieteiktu kādu noteiktu medikamentu, pacienta ārstam ir jāzina slimību vēsture.

Ticēt vai neticēt homeopātiskajiem preparātiem ir paša pacienta izvēle. Šie līdzekļi  ir samērā dārgi, turklāt nav klīniski pētīti – zinātnisku u pierādījumu to efektivitātei nav. Bet, ja cilvēks ir pārliecināts, ka tie viņam palīdzēs atveseļoties, tad lai ārstējas. Jebkurā gadījumā, kā jau teicu, ja slimība ilgst vairāk par trim dienām, tad labāk vērsties pie ārsta.

Vai vakcīna var stiprināt imunitāti?

Ja runājam par gripu, tad vēlams vakcinēties vēl pirms gripas sezonas sākuma.  No vakcinācijas brīža ir jāpaiet aptuveni 7 - 10 dienām, kamēr vakcīna “iedarbojas”. Kaut gan Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, kā arī vadošie infektologi iesaka vakcinēties arī tad, kad gripas epidēmija jau sākusies. Tās ilgums ir vairāki mēneši, tāpēc ieguvums būs noteikti. Pagājušajā gadā es pati nevakcinējos, un tā rezultātā no novembra līdz martam slimoju vairākas reizes. Šogad es laikus rudenī vakcinējos un pagaidām vēl turos.

Lasiet arī: Gripas epidēmija: kā savlaicīgi atpazīt slimību?

Tiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām  sirds, plaušu, aknu un nieru saslimšanām, ārstējas pēc operācijas, cieš no imūnsupresijas (HIV/AIDS gadījumā) kādas autoimūnās saslimšanas (piemēram, reimatoīdā artrīta u.c.) vai pastāvīgi lieto hormonus saturošus medikamentus, inficēšanās risks ir daudz lielāks. Viņiem imunitāte jautā ir vājināta, tāpēc vakcinācija ne tikai pret gripu, bet arī pret citiem infekciju izraisītājiem  (piemēram, pneimokoka baktēriju) ir obligāta.  Gribu atgādināt, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gripas vakcīna ir pieejama ar 50% atlaidi – jūsu ģimenes ārsts to noteikti zinās.

Ir svarīgi atcerēties arī par vakcināciju pret difteriju (šī nopietnā slimība Latvijā atkal ir sastopama).  Ar ģimenes ārsta nosūtījumu tā pienākas bez maksas. Tiem, kuri strādā ar cilvēkiem – mediķiem, policistiem, sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem, utt., ir jāpotējas reizi piecos gados, pārējiem – reizi desmit gados.

Piezīmes:

  • Uzmanīgi ir jālieto A un D vitamīni. Taukos šķīstošajiem vitamīniem ir tendence uzkrāties organismā.
  • A vitamīnu labāk uzņemt ar kopā ar citiem taukos šķīstošiem - D un E - vitamīniem.
  • B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstoši, tāpēc sader ‘kopā’ ar C vitamīnu (arī ūdenī šķīstošs) un magniju.
  • Nedrīkst vienlaicīgi lietot kalcija un dzelzs preparātus. Tie jālieto atsevišķi, un laika intervālam ir jābūt  vismaz divām stundām.
  • C vitamīns ir efektīvāks ar kalciju un magniju.
  • D vitamīnu labāk uzņemt ar A, C vitamīniem un kalciju.

Vitamīnus labāk nelietot kopā ar alkoholu, nikotīnu, kofeīnu, miega zālēm, caurejas zālēm un diurētiskajiem līdzekļiem. Ārsti bieži vien neiesaka lietot vitamīnus kopā ar antibiotikām. Tautā taču mēdz teikt: “Kāpēc barot slimību ar vitamīniem?”. Bet patiesībā C vitamīnu drīkst lietot paralēli. Savukārt B grupas vitamīnus, dzelzi, kalciju un magniju antibiotikas gan iznīcina.