Urbānists Jans Gēls gatavo Rīgu transporta revolūcijai: mašīnas atbrīvos vietu kājāmgājējiem un velosipēdistiem

27. Augusts

Rīga gatavojas transporta revolūcijai: slavenais arhitekts Jans Gēls, kas par pilsētām, kas paredzētas gan cilvēkiem, gan velosipēdiem, padarījis Melburnu, Ņujorku, Maskavu un Kopenhāgenu, to pašu izdarīs arī ar Latvijas galvaspilsētu. Jau pirms desmit gadiem Gēls Rīgai piedāvājas iniciatīvas, kā samazināt automašīnu daudzumu pilsētā. Taču toreiz ne visi piedāvājumi uzklausīti. Šoreiz Rīgas pašvaldība, arhitektūras profesors Jans Gēls un “Gehl Architects” birojs ir parakstījuši sadarbības memorandu, kas ļaus šos mērķus sasniegt ātrāk.


Šoreiz Rīgas dome, arhitektūras profesors Jans Gēls un arhitektu birojs "Gehl Architects" parakstījuši sadarbības memorandu, lai izveidotu kvalitatīvu sabiedrisko vidi un integrētu transporta sistēmu. Piektdien, 24. augustā Rīgas domē noritēja informatīvs pasākums, kurā tika sniegta plašāka informācija par iecerēm.

Plāni tuvākajiem gadiem

Kā tikšanās laika atzīmēja pašvaldības pārstāvji, Rīgā pilsētvides uzlabošanai jau ir paveikts ļoti daudz. Līdz 2020. gadam tiks atjaunoti galvenie tilti (šogad tiks atjaunošanas darbi sāksies pie Salu un Vanšu tiltiem, nākamgad – pie Brasas tilta, 2020. gadā – pie Zemitānu tilta, paralēli noritēs darbs pie Dienvidu tilta, kura 4. būvniecības posms tiks īstenots 2021. gadā), izbūvēta Austrumu maģistrāle (ceļu pārvads Tvaiku ielā pāri dzelzceļam Viestura prospektā, kas centru atbrīvos no kravas transporta), tiks pabeigti centrālo ielu remonti. Nākamgad izmaiņas piedzīvos Marijas un Čaka ielas un tiks pabeigts Krasta ielas remonts, kas tiks uzsākts šā gada rudenī.

Iedzīvotājiem pieejamāka padarīta Daugavas krastmala, veidojot un turpinot veidot veloinfrastruktūru (jaunie veloceliņi Centrs – Ziepniekkalns, Imanta – Daugavgrīva un Centrs - Dārziņi), tiek iepirkti jauni autobusi, trolejbusi un tramvaji, tiks izbūvēta jaunā Skanstes tramvaja līnija, kas, sākoties no Pērnavas un Kr. Barona ielu krustojuma un dodoties līdz Kr. Barona ielas un Ganību dambja krustojumam, savienos 1. maršruta tramvajus ar 5. un 9. maršruta tramvajiem. Ir piedāvājumi aktīvākai ūdens transporta izmantošanai. Jau nākamgad tiks izveidoti trīs jauni veloceliņi: Centrs – Ziepniekkalns, Imanta – Daugavgrīva un Centrs – Dārziņi.

Foto: publicitātes

Rīga kļūs par Skandināvijas tipa pilsētu

Padarīts ir daudz, taču priekšā ir vēl daudz izaicinājumu un gaidāmas pārmaiņas gadsimta mērogā, jo tiek plānots Rīgu pārveidot par modernu Skandināvijas tipa zaļu metropoli, tāpēc Rīgas dome ir nolēmusi tālāko darbību veikt ciešā sadarbībā ar Janu Gēlu.

Informatīvajā pasākumā dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls sniedza plašāku ieskatu par to, kā citas pilsētas pasaulē, balstoties uz konkrētiem viņa pētījumiem un rekomendācijām, ir risinājušas transporta un sastrēgumu problēmas, vienlaicīgi veidojot kvalitatīvu un uz cilvēku orientētu publisko ārtelpu.

Foto: publicitātes

„Rīgas vēlme pievienoties Skandināvijas metropolēm ir vērtējama atzinīgi. Latvijai pēdējos gados nav klājies viegli, ir pārciesta ekonomiskā krīze, bet tagad ir īstais brīdis ieviest ieteikumus no mana pētījuma par Rīgu, ko veicām pirms 15 gadiem. Vēlu panākumus un darīsim visu, lai dalītos pieredzē un iedvesmotu,” teica Jans Gēls.

Mašīnu dēļ pilsētas centrs ir tukšs

Gāls pastāstīja, ka mašīnu skaits aug ģeometriskā progresijā, pilsētu centros radot troksni un piesārņojumu. Mašīnas pakāpeniski aizstāj cilvēkus. “Kad sāku strādāt Maskavā, tur pat parādījās karikatūras, kurās bija teikts: slēpiet savus bērnus mājās, jo uzdarbojas automašīnas. “Ceļu karalis” novietots visur – uz trotuāriem, zālājos, atstājot kājāmgājējiem vien pusotru metru platas joslas,” atzīmēja urbānists.

Viņš apliecina, ka pēdējo 50 gadu laikā paradigma ir stipri mainījusies. Neviens nevēlas dzīvot pilsētā, ko pārpildījušas automašīnas. “Ir svarīgi, lai centrā būtu sabiedriski pieejami parki un dārzi, atpūtas zonas, kur puiši var vērot meitenes, kur cilvēki var pastaigāties un tikties,” skaidro eksperts.

Foto:

Ja agrāk visvairāk cilvēku bojā gāja smēķēšanas dēļ, tad mūsdienu pasaules lielākā sērga ir mazkustīgs dzīvesveids. Viena stunda vidējas intensitātes fiziska slodze spēj ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un paildzināt to. Par to pastāvīgi ziņo arī Pasaules Veselības organizācija, aicinot cilvēkus vairāk staigāt kājām un pārvietoties ar velosipēdiem.

 “Sabiedrība noveco. 50% pilsētas iedzīvotāju ir vecāka gadagājuma cilvēki. Kad mans ārsts man pateica, ka katru dienu jāstaigā vismaz 10 000 soļu, vispirms es paskatījos sev visapkārt, lai saprastu, vai manā dzīvesvietā man vispār būtu ērti noiet 10 000 soļus? Pilsētai jābūt orientētai uz cilvēkiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem,” pārliecināts ir Gēls.

Foto: publicitātes

Melburna, Maskava, Kopenhāgena. Rietumvalstu pieredze

Viņš pieminēja arī Melburnas piemēru, kas jau 30 gadus aktīvi dodas šajā virzienā: plaši un ērti trotuāri, skaistas fasādes, koki ceļmalās, kas vasarās dod ēnu, laba infrastruktūra velosipēdistiem. Autobusi un automašīnas no pilsētas ir teju vai izraidīti. Maskavā pusotra gada laikā mainījusies Tverskaja iela – automašīnu vietā uz trotuāriem ir soliņi, apstādījumi, teritorija, kas paredzēta cilvēkiem, kļuvusi divas reizes plašāka. Krastmalā izveidota promenāde, kas pilnībā atdota kājāmgājējiem. Un arī Rīgā tiek plānots krastmalu nodot kājāmgājējiem.

Taču pēc bērnu un sporta laukumu, kājāmgājēju un velosipēdistu maršrutu skaita par līderi varētu saukt Gēla dzimto pilsētu Kopenhāgenu. Šajā pilsētā jau vairāk kā pusgadsimtu darbojas programma, kuras ietvaros ir automašīnu skaita samazināšana. Tas tāpēc, ka kājāmgājēji un cilvēki uz velosipēdiem ir prioritāte. “Mana meita saka, ka tas esot brīnišķīgi. Tāpēc, ka viņas septiņus gadus vecs bērns pats var doties uz skolu, ceļš līdz kurai ir pilnīgi drošs – viņai nav jāšķērso neviena liela iela. Kopenhāgenā pat karaliskā ģimene pārvietojas uz velosipēdiem. Ir īpaša sistēma, kas nodrošina mobilitāti vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar kustību un funkcionāliem traucējumiem. Velosipēdu pilsētā ir tik daudz, ka veidojas sastrēgumi. Tāpēc mēs divas reizes palielinām velosipēdistu joslu skaitu, lai tās varētu izmantot pēc iespējas vairāk cilvēku,” par turpmākajiem plāniem stāsta Gēls.

Viņš Rīgai ieteicis izmēģināt Kopenhāgenas modeli.

Foto: publicitātes

Plāns, kas padarīs Rīgu par pilsētu cilvēkiem

Pasākumā klātesošie tika informēti, ka Rīgas pašvaldība ir sākusi izstrādāt „Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmu”. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un SIA „Rīgas Satiksme” izstrādās rīcības plānu, kas sevī ietvers: īstermiņa rīcības, kas īstenojamas līdz 2025. gadam, vidējā termiņa rīcības – īstenojamas līdz 2030. gadam un ilgtermiņa rīcības, kas īstenojamas līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu cilvēku un komercdarbības vides mobilitāti, teritoriju sasniedzamību un objektu pieejamību un labāku dzīves kvalitāti. Rīcības programmas izstrādē kā eksperti piedalīsies “Gehl Architects” biroja pārstāvji.

Informatīvo pasākumu papildināja sadarbībā ar Dānijas Karalistes vēstniecību un Dānijas Kultūras Institūta atbalstu uz Rīgu atvestā atbilstošas tematikas izstāde „Kopenhāgenas risinājumi”, kas tika atklāta Rātsnamā. Izstādi „Kopenhāgenas risinājumi” veidojis Dānijas Arhitektūras centrs publiskā un privātā partnerībā ar Kopenhāgenas pilsētu un “Realdania”. Izstāde sastāv no 10 lielformāta informatīvām un ilustratīvām planšetēm, un tā būs apskatāma no 24. augusta līdz 9. septembrim.

Savukārt 27. augustā, piedaloties Dānijas Karalistes vēstniekam, Rīgas domes telpās (Rātslaukumā 1) tiks atklāta vēl viena izstāde „Labā pilsēta”. To veidojusi Dānijas Velosipēdu inovāciju laboratorija. Autori vēlas radīt kopīgu platformu debatēm un nākotnes pilsētas infrastruktūras pārdomāšanai un potenciāla saskatīšanai, kur īpaši tiek akcentēts velosipēdu potenciāls pilsētā. Šī izstāde būs apskatāma no 27. augusta līdz 2. septembrim. Izstādi veidos 20 informatīvi un ilustratīvi plakāti.

Līdz ar Rīgas Centrālās stacijas un dzelzceļa pārbūvi radīsies iespēja izpildīt galveno Jana Gēla padomu – nodot 11. novembra krastmalu rīdziniekiem, pēc iespējas samazinot iespējas automašīnām un nododot šo teritoriju velosipēdistiem un kājāmgājējiem.

Foto: publicitātes

Kas Rīgā mainīsies septiņu gadu laikā?

Par to pastāstīja diskusijas organizators, Telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis:

- tuvākā pusotra gada laikā tiks uzsākta projekta “Rail Baltica” būvniecība (dzelzceļa stacijas, pārbūve, uzbēruma likvidēšana), risinājumu izstrāde ņemot vērā to, kā pašlaik dzīvo pilsēta (ņemot vērā vēsturisko apbūvi, mikrorajonu apbūvi, būvniecības investīcijas), sabiedriskā transporta sistēmas uzlabojumi – tiks izveidoti trīs transporta mezgli, kuros grafiki, lai pārsēstos no viena transporta uz citu, tiks pēc iespējas saskaņoti (pirmais mezgls – pie dzelzceļa stacijas – otrais pie Esplanādes, savukārt trešais, iespējams, Torņakalnā);

- Tiek plānoti jauni vilcienu maršruti, uzlabojot transporta savienojumus ar Pierīgas rajoniem (Mārupi, Garkalni, Jūrmalu, Babīti, utt.), turpinās attīstīt ostas satiksmi.

- akcents būs arī uz ūdens transporta attīstību.

- pēc tam tiks veidota transporta sistēma bez kardinālām izmaiņām un finansiāliem tēriņiem: tiks mainīti iestāžu darba laiki, pārsēšanās iespējas transportos, tiks uzstādīti “inteliģentie” luksofori, ātruma ierobežojumi automašīnām, lielākas iespējas kājāmgājējiem.

- un tikai pēc tam tiks uzsākta jaunas infrastruktūras būvniecība.

Gada sākumā (februāris - marts) Gēla plāns tiks piedāvāts plašākai sabiedrībai.

 

Foto: publicitātes