Tālāk no insulta: kā atpazīt šīs šausmīgās slimības pirmos simptomus

27. Oktobris, 2017

Insults ir briesmīga slimība. Tas ierodas negaidīti un pārsteidz cilvēkus nesagatavotus. Parasti insults izpaužas bez sāpēm un iepriekšējiem simptomiem. Un sekas visbiežāk ir nelabojamas. Trešdaļa pacientu mirst, trešdaļa zaudē savas darba spējas, kļūst par invalīdiem. Un tikai atlikušajai trešdaļai izdodas “izķepuroties”. Par to, cik svarīgas ir pirmās četras stundas pēc insulta, kā šo briesmīgo slimību atpazīt un kā no tās izvairīties, pastāsta Rīgas 1. slimnīcas neiroloģe Nora Jurjāne.


Nav nekādu specifisku simptomu, kas iepriekš varētu signalizēt: uzmanību, jums drīz būs insults!  Un arī pats insults, atšķirībā no, piemēram, infarkta vai apendicīta, parasti notiek nesāpīgi.

“Insults ir pēkšņa slimība. Mēs tam nevaram sagatavoties iepriekš, sākt ārstēšanu. Tas notiek vienā brīdī. Pirms tam cilvēks neko sliktu var nejust. Bet tagad ir daudz vairāk iespēju palīdzēt, kad tiek konstatētas pirmās slimības pazīmes. Neatliekamo palīdzību insulta gadījumā var veikt tikai pirmo četru stundu laikā, kad ir iespējams izšķīdināt vai izņemt trombus, lai saglabātu smadzeņu funkcijas. Tagad asiņu šķidrināšanai ir pieejami medikamenti. Tagad ir pilnīgi iespējams glābt cilvēku no nāves un invaliditātes, ja palīdzība tiek sniegta savlaicīgi,” atzīmē Nora Jurjāne.

Pašam pacientam un viņa tuviniekiem atpazīt slimību ir ļoti grūti. Taču ja tieši pirmajās četrās stundās tiek sniegta kvalificēta medicīniskā palīdzība, cilvēkam var tikt dota iespēja atgūties. Ir pazīmes, pēc kurām ir iespējams noteikt, ka smadzenēs noticis asinsizplūdums.

Kā patstāvīgi atpazīt insultu

ASV neirologi ir izstrādājuši īpašu eksprestestu ĀTRI! (Atsmaidīt, Turēt, Runāt, Izsaukt!)  kas ļauj  apstiprināt aizdomas par šo briesmīgo slimību. Vismaz viena pazīme ir gandrīz pilnīgi ticams pierādījums, ka cilvēks ir cietis no insulta.

  • Kritērijs “Atsmaidīt”: pacientam palūdz pasmaidīt vai parādīt zobus;
    Ja vērojams mīmikas muskulatūras vājums vienā sejas pusē, tā varētu būt insulta pazīme.
  • Kritērijs “Turēt”: pacients tiek palūgts pacelt roku 90° leņķī un noturēt to šādā pozīcijā.
    Ja cilvēks var pacelt tikai vienu roku, bet otru ar grūtībām vai nevar noturēt tās horizontālā stāvoklī, tā varētu būt insulta pazīme.
  • Kritērijs “Runāt”: cilvēks tiek lūgts atkārtot vārdus.
    Ja runa ir neskaidra, pacients nevar atkārtot izteiktās frāzes, tā varētu būt insulta pazīme.

Ja cilvēkā tiek novērotas šādas pēkšņas izmaiņas, nepieciešams nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pa tālruni 113.

Foto: Riga.lv

Ir arī citi simptomi, kas jāņem vērā:

  • Pēkšņi rodas vājums un zūd jutīgums rokās, kājās un sejā. Cieš viena ķermeņa puse.
  • Traucētas runas spējas, rodas izrunas grūtības.
  • Attīstās akūti redzes traucējumi (redze pazūd daļēji vai pilnībā)
  • Pēkšņas un intensīvas galvassāpes
  • Bojāta apziņa – dezorientācija vietā un laikā, strauji pasliktinās atmiņa.
  • Slikta dūša un vemšana, nestabila gaita, grūtības norīt.

Kas ir insults?

Insults ir pēkšņs kāda smadzeņu rajona asins apgādes pārtraukums, kam seko smadzeņu šūnu bojāeja. Bojājums ir smadzenēs, bet izpausmes – ķermenī, bojājumam pretējā pusē. Ir divu veidu insulti: išēmisks jeb smadzeņu infarkts, kad asinsvada nosprostojuma dēļ galvas smadzenēm tiek pārtraukta asins piegāde, un hemorāģisks insults, kad, plīstot asinsvada sieniņai, asinis izplūst smadzeņu vielā vai starp smadzeņu apvalkiem. No asinsizplūduma biežāk mirst, no išēmiskā – biežāk kļūst par invalīdu.

Insulta pazīmes dažreiz ir īslaicīgas un pilnībā izzūd 24 stundu laikā, šādu situāciju sauc par pārejošu jeb transitīvu išēmisku lēkmi. Asins apgāde ātri atjaunojas, un smadzeņu darbības traucējumi pakāpeniski izzūd. Bet 30% pacientu vēlāk attīstās galvas smadzeņu infarkts.  Tāpēc jārīkojas ĀTRI!

Kam būtu jābaidās no insulta?

 “Agrāk tika uzskatīts, ka insults ir tikai vecu cilvēku slimība. Bet ar katru gadu slimība kļūst arvien “jaunāka”. Un, tāpat kā iepriekš, tas ir viens no biežākajiem invaliditātes un nāves iemesliem. Ne tikai pie mums, Latvijā, bet arī visā pasaulē. Pie šīs slimības var novest vesela “buķete” savlaicīgi nepamanītu un neārstētu slimību, kā arī dažādi kaitīgie ieradumi,” stāsta daktere Jurjāne.

Faktori, kas var izraisīt insultu:

  • arteriālā hipertensija (citiem vārdiem sakot, augsts asinsspiediens);
  • paaugstināts holesterīna līmenis un aptaukošanās;
  • sirds ritma traucējumi  - mirdzaritmija;
  • smēķēšana un narkotikas;
  • cukura diabēts;
  • miega artēriju sašaurināšanās;
  • mazkustīgs dzīvesveids un nepareizs uzturs;
  • insultu ir piedzīvojuši tiešie radinieki;
  • stress (piemēram, darbs ar augstu nervu slodzi).

Pēc statistikas, visbiežāk no insulta cieš vīrieši un cilvēki virs 50 gadiem. Sievietēm, ja ir citi faktori, var veicināt insulta attīstību  hormonālās kontracepcijas lietošana.

 “Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai hormonālo kontracepciju izrakstītu ginekologs. Ja sievietei ir paaugstināts asinsspiediens vai aptaukošanās, un viņa smēķē – tas jau ir iemesls, kāpēc hormonus nevajadzētu izmantot,” atzīmē neiroloģe. “Ja cilvēks pats pamana, ka viņam ir kaut viens faktors, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu vispārēju veselības pārbaudi un noteiktu insulta riska faktorus. Šādu pārbaudi var veikt Rīgas 1. slimnīcas dienas stacionārā. Mēs veicam pilnu izmeklēšanu (asins analīzes, sirds un asinsvadu izmeklēšanu, pārbaudām vai nav diabēts un vairogdziedzera darbības traucējumi), nepieciešamības gadījumā veicam datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumus. Un sniedzam ieteikumus pacientiem, ko darīt, lai izvairītos no insulta. Pārbaužu plāns katram pacientam tiek sastādīts individuāli, atkarībā no viņa veselības stāvokļa un tā, vai ir kādas hroniskās slimības. Svarīgi: hroniskās slimības noteikti ir jāārstē savlaicīgi!”

Ko darīt, lai izvairītos no  insulta?

Padomi ir samērā vienkārši.

  • Neielaist hroniskās saslimšanas;
  • REGULĀRI (!) lietot medikamentus, kurus izrakstījuši ārsti, lai ārstētu galvenās saslimšanas (arteriālā spiediena problēmas, cukura diabētu, išēmisko sirds slimību); Lietot asins šķīdinošos un holesterīnu pazeminošos medikamentus, ja tie nozīmēti!
  • dzert pietiekami daudz šķidruma;
  • nelietot uzturā produktus, kuri izraisa aptaukošanos un “sliktā holesterīna” veidošanos;
  • ievērot aktīvu un kustīgu dzīvesveidu.

Nora Jurjāne
neiroloģe

Specializējusies cerebrovaskulāro slimību un  insulta profilakses jautājumos, reiboņu, atmiņas traucējumu, epilepsijas, trīces, dažādas izcelsmes galvassāpju un muguras sāpju,  veģetatīvās nervu sistēmas saslimšanu ārstēšanā.

Ieguvusi ārsta kvalifikāciju un pabeigusi rezidentūras kursu neiroloģijā Latvijas Medicīnas akadēmijā. Zināšanas papildinājusi internatūrā Vīnes Universitātes slimnīcā Austrijā un Haukelandes Univeritātes slimnīcā Bergenā, Norvēģijā. Pabeigusi doktora studiju programmu Latvijas Universitātē.

Latvijas un Eiropas neirologu asociāciju biedre ar 20 gadu praktiskā darba pieredzi neiroloģijā. Vairāku zinātnisku publikāciju autore.

Foto: Riga.lv

Grāmatas "Uzmanību, insults!" autore. Grāmatu iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā. 

Pierakstīties uz konsultāciju pie Noras Jurjānes iespējams, zvanot uz Rīgas 1. slimnīcas reģistratūras tālruni +371 67366323 vai ar e-pierakstu portālā www.1slimnica.lv

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm