Sv.Pētera baznīcā notiks reformācijas 500. gadadienai veltīts koncerts

31. Oktobris

Sestdien, 4. novembrī, plkst. 15.00 Rīgas Sv.Pētera baznīcā skanēs 19. gadsimta ģēnija Fēliksa Mendelszona Bartoldi (Mendelssohn Bartholdy, 1809–1847) oratorija „Pāvils” (Paulus, 1836) – reti dzirdams, majestātisks un ļoti skaists stāsts, kas zīmē farizeja Saula pārtapšanu par apustuli Pāvilu.


Koncertā piedalīsies pusprofesionālais koris „Berliner Singakademie”, Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris un solisti Aija Veismane, Laura Grecka, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Diriģēs „Berliner Singakademie” ilggadējs vadītājs Ahims Cimmermanis (Zimmermann, 1958). Mendelszona mūzika Rīgā būs dzirdama tādā atskaņojumā, kas autentiski sakņojas Berlīnes mūzikas bagātajā vēsturē un ko sniegs pieredzes bagāts maestro, teicams materiāla pārzinātājs.

F. Mendelszons bija bagāta ebreju baņķiera dēls, ievērojamā filozofa Mozesa Mendelszona mazdēls, pēc pārejas kristietībā pazīstams arī ar uzvārdu Bartoldi. Sākotnēji brīnumbērns, vēlāk patiess ģēnijs, kura talantam zināma radniecība ar Mocarta talantu. Fēliksam Mendelszonam bija milzu ietekme uz sava laika mūzikas dzīvi, viņš daudz komponēja, daudz diriģēja, kopš agras jaunības tikās ar gudrākajiem sava laika cilvēkiem un dzīvoja aizrautīgu pilnasinīgu dzīvi, ko diemžēl pāragri pārrāva trieku sērija. Mendelszona mūzika tiek nepelnīti pelta par salkanību, ko viņa darbiem piešķir slikti mūziķi. Savā ziņā Mendelszonu var saukt par, iespējams, pēdējo dižo klasicisma laikmeta pārstāvi.

Uz Mendelszona personību lielu iespaidu atstāja Johana Sebastiāna Baha lieldarbi, kuru partitūras viņš saņēma dāvanā no vecmāmiņas. Slavens ir 1829. gada 11. marta koncerts Berlīnes „Singakademie”, kad Mendelszona vadībā notika Baha „Mateja pasijas” atskaņojums, tiesa, ar visai spēcīgu talantīgā jaunekļa iejaukšanos Baha mūzikā. Taču svarīgi, ka Baha un Hendeļa lieldarbu iespaids jūtams arī paša Mendelszona darbos, jo īpaši oratorijās „Elija” un „Pāvils”. Kori, soloposmi, rečitatīvi, korāļi tiek kārtoti līdzīgi tam, kā to darīja Bahs un Hendelis.

Foto: publicitātes

Oratorija „Pāvils” uz koncertskatuvēm skan retāk, nekā „Elija”, un tam īsti nav skaidrojuma, jo darbs ir dziļi izjusts tematiskā aspektā un izcili uzbūvēts muzikālā ziņā. Oratorijas galvenais varonis ir kristiešu fanātiskais vajātājs Sauls. Ceļā uz Damasku viņu pārsteidz gaisma no debesīm un uzrunā Jēzus balss (viens no oratorijas dramatiskākajiem un skaistākajiem brīžiem). Pēc sarunas ar Jēzu Sauls pārtop par apskaidrotu kristieti Pāvilu – Jaunajā Derībā lasāmo 13 vēstuļu autoru, kas spējīgs uz mistisku pieredzi. Oratorijas satura pamatā ir Jaunās Derības „Apustuļu grāmatā” aprakstītā Stefana nomētāšana akmeņiem, Jēzus parādīšanās Saulam-Pāvilam, Pāvila pārtapšana un gaitas mūslaiku Turcijas teritorijā līdz brīdim, kad viņš dodas uz Jeruzālemi.

Ahims Cimmermanis bērnībā dziedāja slavenajā Drēzdenes Krusta baznīcas zēnu korī, pēc tam mācījās kora un orķestra diriģēšanu Veimārā, kā arī papildināja zināšanas meistarkursos pie Helmūta Rillinga Vācijā un ASV. Kopš 1989. gada viņš vada „Berliner Singakademie”. Līdztekus šim postenim A. Cimmermanis ir arī Berlīnes Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcas Baha kora un „Bach Collegium” diriģents, un šajā baznīcā Ahims Cimmermanis regulāri vada Baha kantāšu atskaņojumus. Viņa sevišķā uzmanības lokā ir Baha, Mendelszona un 20. gadsimta pirmās puses kormūzika. Desmit gadu A. Cimmermanis bija Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas profesors.

Ieeja uz koncertu ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami Rīgas Sv.Pētera baznīcas kasē.