Stikla māksliniece Marta Ģibiete par savu ceļu mākslā

9. Maijs

Starptautiskā līmenī atzītā latviešu māksliniece Marta Ģibiete veido trīsdimensionālus mākslas objektus no stikla, izmantojot savu unikālo autortehniku. Portālam Riga.lv Marta Ģibiete pastāstīja par matemātiskajiem aprēķiniem, veidojot darbus no stikla, kā arī sapņiem, sasniegumiem un savu ceļu mākslā.


 Nav iespējams iezīmēt sākumpunktu, kas būtu manas radošās darbības sākums. Tas nebija pēkšņs intereses “uzplaiksnījums”, bet gan ceļš, kas aizsākās jau bērnībā. Es vienmēr kaut ko veidoju un būvēju no māla, plastilīna, zīmēju… Mācījos mākslas skolā, tad iestājos Liepājas mākslas vidusskolā un pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā. Mana ģimene vienmēr bijusi saistīta ar mākslu un amatniecību, un, par lami, man nekad neviens nav ieteicis studēt “normālu profesiju.

Kad sāku interesēties par mākslām, man nebija skaidra priekšstata par to, tieši kurā jomā gribētu darboties. Katrā ziņā radošajā procesā es jūtos visdabiskāk. Man patīk eksperimentēt, izdomāt kaut ko jaunu, apvienot dažādus materiālus, es nebaidos… Kādā brīdī sapratu, ka man patīk spilgtas krāsas. Kas ir spilgts un krāsains, ar daudzveidīgām tehniku un formas iespējām? Stikls! Es sāku strādāt ar stiklu, formām un krāsām, un tas mani ļoti aizrauj.

Foto: Riga.lv

Esmu beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu. Jau studiju laikā sapratu, ka, strādājot ar stiklu, un jo īpaši – veidojot ģeometriskas figūras – svarīgs ir gan radošais lidojums, gan precīzs matemātisks aprēķins un spēja strādāt ar cirkuli unlineālu. Jau kopš paša sākumā es tiecos uz ģeometrisku un abstraktu formu veidošanu savos mākslas darbos. Mani neinteresē konkrēti attēlojumi kā zaķis vai zirgs, jo tie šķiet bezpersoniski.

Foto: Riga.lv

Kā es kļuvu par novatoru.

Stikls ir tehnoloģiski sarežģīts materiāls, apjomīgu stikla darbu veidošanai visbiežāk tiek izmantota stikla pūšanas metode. Stiklu pūst iespējams rūpnieciska rakstura ražotnēs, jo ir nepieciešams īpašs aprīkojums un zināšanas par specifiskām tehnoloģijām. Bet tas vēl nekas! Latvijā ilgu laiku nebija iespējas pūst stiklu, kā arī tas vienmēr ir bijis dārgs process.

Tā kā man nebija iespējas regulāri braukt uz stikla rūpnīcām, es sāku domāt par to, kā varētu uzveidot stikla formu savā darbnīcā, pati savām rokām. Vēlējos veidot ne tikai vitrāžas vai gravējumus traukiem, bet arī ko vērienīgāku– stikla skulptūras. Un tad radās ideja - vēlamo formu sadalīt sīkākās daļās, gluži kā matemātikā. Tad katru detaļu atsevišķi sakausēju krāsnī, pēc tam visas kopā sapinu ar kapara stieplēm, tā iegūstot iecerēto skulptūru.

Sākumā nezināju, vai un kas no tā visa iznāks. Tas bija izaicinājums un absolūts eksperiments. Tagad šī tehnika veido manu māksliniecisko rokrakstu. Starptautiskās stikla mākslas izstādēs manu darbu stilu atpazīst ir augsti novērtē kolēģi mākslinieki, kā arī stikla industrijas eksperti, un par to es esmu neizsakāmi priecīga.

Liela priekšrocība, veidojot stikla darbus šādā veidā, ir iespēja veidot stikla skulptūras patstāvīgi. Kaut arī darbs ar stiklu pēc savas būtības ir smags un sarežģīts, un prasa fizisku spēku, esmu atradusi savu pieeju stiklam, kā radīt darbus viegli, ar prieku.

Foto: Riga.lv

Bieži iedvesma rodas strādājot, kad esmu ideālās formas meklējumos jaunām skulptūrām. Nereti mākslinieki, arī tēlnieki "rok" iespaidus sevī, un dala tos visai pasaulei. Es rodu iedvesmu visapkārt, mani iedvesmo daba, cilvēki, arhitektūra, skaņas un pat vējš. Par īstu meistarību uzskatu spēju abstrahēties no ikdienas darbiem un rūpēm, lai notvertu un paturētu radošo lidojumu. Tikai "lidojuma" stāvoklī es varu radīt  ko vērtīgu, kas patiks, pirmkārt, man pašai.

Par Zaļo draugu un zaļo staru

2015. gadā es piedalījos stikla mākslas biennālē Strasbūrā, izstādes tēma - “Mūžīgā gaisma”. Atceros, lai sagatavotu pieteikumu dalībai, bija ļoti maz laika. Man bija viens jauns darbs, kas tika radīts citam stikla festivālam Polijā. Izstādes tēma Polijā bija “UFO”, saīsinājums, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē “neidentificēts lidojošs objekts”, bet tulkojumā no poļu valodas – “unikāla mākslinieciska forma”. Toreiz izstādei radīju zaļu stikla skulptūru, nosaucu to par Zaļo draugu, jo tas bija līdzīgs burbulim ar ausīm. Darbu veidoju savā autortehnikā.

Foto: Riga.lv

Pārdomājot Francijas biennāles tēmu “Mūžīgā gaisma”, es atcerējos nostāstu par zaļo staru. Zaļo staru, kas ir atmosfēras optiskā parādība saullēkta vai saulrieta laikā, varot redzēt tikai veiksminieki, un ievēlēties vēlēšanos, kas noteikti piepildīsies. Tad man radās ideja, kā veikli iesaistīt Zaļo draugu, jo gan zaļie cilvēciņi, gan zaļie stari ir kaut kas neordinārs. Protams, tā ir vārdu un ideju spēle, bet tieši tāda bija mana darba koncepcija biennālē. Manu ideju apstiprināja un uzaicināja piedalīties biennālē, bet izrādījās, ka Zaļais draugs viens pats ir pārāk mazs ekspozīcijas laukumam. Tad es beidzot uzmanīgi pārlasīju biennāles dalības noteikumus un radīju vēl vairākus tematiskus objektus. Tā radās vesels kosmiskais stāsts.”

Foto: Riga.lv

Radošums pēc grafika

Mākslinieks un plānošana nepavisam nav antonīmi, kā varētu sākotnēji šķist . Jau tagad man ir zināms uzdevumu plāns tuvākajiem pāris gadiem. Tas disciplinē un prasa rūpīgu ikdienas darbu. Lai arī stikla objektu veidošana ir mana kaislība, es strādāju arī ar komerciāliem darbiem un pasūtījumiem, visbiežāk tie interjera priekšmeti, korporatīvās dāvanas, trauki un rotas. Savukārt, lai piedalītos starptautiskās mākslas izstādēs, darbi tām ir jāgatavo īpaši.

Foto: Riga.lv

Laiku pa laikam uzdodu sev jautājumu – kāpēc es piedalos izstādēs un konkursos, ja neskaita pašas ambīciju apmierināšanu? Man personīgi dalība starptautiskos projektos ir iespēja saņemt profesionāļu novērtējumu. Otrkārt, mani darbi cilvēkiem sagādā prieku un estētisku baudījumu. Tā ir neierobežota mijiedarbība! Jebkuram māksliniekam nepieciešams, lai viņa darbus novērtētu citi cilvēki.

Maijā esmu uzaicināta piedalīties stikla festivālā Turcijā, jūlijā starptautiskā simpozijā Igaunijā. Tā ir lieliska iespēja satikt kolēģus no dažādām valstīm, uzzināt citu profesionāļu pieredzi, paplašināt savējo. Rudenī ir plānota kopīga izstāde ar latviešu mākslinieci Neonillu Medvedevu sadarbībā ar latviešu mūsdienu mākslas interneta galeriju “ArtAlea”. Man šī izstāde būs eksperiments, jo man nav liela pieredze kopīgu ekspozīciju veidošanā ar citiem māksliniekiem. Parasti piedalos grupu izstādēs un rīkoju personālizstādes.

Foto: Riga.lv

Īsi par savarīgo:

- Kas ir jūsu lielākais sasniegums?

- Tas, ka man ir pieticis drosmes sekot savas sirds aicinājumam un nodarboties ar mākslu.

- Kāds ir jūsu sapnis?

- Vienmēr atrasties “radošā lidojuma” stāvoklī un nepārtraukt radīt.

- Kas jums ir māksla?

- Man māksla ir spēka avots un dzīves jēga, tas, kas virza mani uz priekšu un palīdz atjaunoties.