Stāsts: kā konkurss “Gada vecmāmiņa 2016” izmainījis rīdzinieces dzīvi

28. Februāris, 2017

Rīgas dome atbalsta konkursu “Vecmāmiņa”, kas notiek reizi gadā. Tajā piedalās sievietes, kuras jau audzina mazbērnus un savā dzīvē kaut ko vēlas mainīt. Zinaīda Skorodelova  ir  pusotru gadu vecā Ivana vecmāmiņa, rīdziniece, kurai šis konkurss kļuva par brīdi, kad halātā tērpta sieviete ar copi kļuvusi par dāmu kleitā un augstpapēžu kurpēs. Intervijā ar portālu riga.lv Zinaīda pastāstīja par to, kā izmainījusies viņas dzīve.


Līdz konkursam es dzīvoju kastē. Mājas, darbs, mājas. Vīrs mani mīl gan ar copē sasietiem matiem, gan bez kosmētikas, gan arī biksēs, kas man patika. Es maz tērēju sev un savam izskatam, kā daudzas sievietes turējos pie principa “visu mājā, man neko nevajag, galvenais, lai mani mīļie būtu laimīgi”.

Konkursā es nokļuvu, pateicoties draugam. Atis, ar kuru mēs draudzējamies jau daudzus gadus, padzirdēja par gaidāmo notikumu vecmāmiņām, un nolēma, ka man tur jādodas. Es turējos pretī, sakot, ka es nekad neesmu piedalījusies šāda līmeņa konkursā. Pēc tam padomāju un sapratu, ka es taču lieliski gatavoju, cepu pīrāgus, esmu jautra un gudra. Internetā aizpildīju anketu, un, man par pārsteigumu, es saņēmu uzaicinājumu uz konkursu VECMĀMIŅA 2016.

Foto: No personīgā arhīva

Ieradoties uz pirmo svinīgo tikšanos Rīgas domē, es nobijos. Man apkārt bija skaistas, koptas un labi ģērbtas sievietes, kā noskaidrojās, pagājušo gadu dalībnieces. Es jutos maza, “niecība”, sveša šajos dzīves un skaistuma svētkos. Visa apkārtne un situācija man likās sveša. Bet, pašai par pārsteigumu, šī diena man iepatikās. Es iepazinos ar savām skaistajām un gudrajām konkursa konkurentēm. Projekta vadītāja – Elita Drāke – ir brīnišķīgs cilvēks, savukārt viņas profesionālā komanda sāka darbu jau no pirmās tikšanās reizes. Pirmajā tikšanās reizē noritēja daudz interesanta, kas deva grūdienu turpināt dalību projektā.

Foto: No personīgā arhīva

Konkurss noritēja desmit sestdienas. Mēs piedalījāmies pareiza uztura meistarklasēs, sacentāmies radošumā, mācījāmies sevi prezentēt, mums pat pasniedza mācībstundas par to, kā defilēt, tikāmies ar interesantiem cilvēkiem, rīkojām labdarības pasākumus.

Es mainījos par 100%. Ar mums strādāja stilists Aleksandrs Pavlovs un friziere Natālija, kosmetoloģe Tatjana Tjarve. Un beigu beigās es pārstāju matus nēsāt copē, izmetu visas savas bikses. Konkursa dalībnieču pārvērtības notika tirdzniecības centrā SPICE. Arī mana ģimene bija klāt - dēls mani ieraudzīja, nepazina, un teica, ka viņam ir visskaistākā mamma pasaulē.

Foto: No personīgā arhīva

Vīrs, protams, bija greizsirdīgs par konkursu. Ja necēlu telefonu, sāka dusmoties. Bet tajā pašā laikā gan viņš, gan meita mani atbalstīja un saprata, ka dalība šādā projektā prasa daudz spēku, pacietības un darba, kad es vēlējos visu mest pie malas, lika man celties un noiet šo ceļu līdz galam. Rezultātā visi ir ļoti apmierināti.

Pēc konkursa es gan pazaudēju, gan ieguvu draugus. Bija cilvēki, kas teica: “Zina, kāpēc tev tas ir vajadzīgs?”. Blakus bija arī draugi, kas mani atbalstīja, interesējās, kā norisinās konkursa dienas. Es sapratu, ka man apkārt ir cilvēki, kuriem kļūst slikti no tā, ka man ir labi. Bet konkursā es ieguvu jaunus draugus, un vispār jāsaka, ka konkursa dalībnieces izrādījās ļoti draudzīgas. Konkurence jūtama nebija, bija atbalsts un cieņa vienai pret otru. Dzīve vispār ir citās krāsās.

Ģimene nav otrajā plānā. Ar vīru ceļojam pa Latviju, gaidām, kad dēls ar  līgavu un mūsu mazdēlu Ivanu atbrauks uz Latviju – mēs viņus ļoti mīlam un ilgojamies. Vienkārši tagad, rūpējoties par labiekārtošanu un siltumu mūsu mājā, es neaizmirstu arī par sevi. Nomainīju garderobi, tagad ar prieku velku kleitas, bet bikses ir palikušas otrajā plānā. Sieviete kleitā un augstpapēžu kurpēs, skaistule!

Pēc konkursa man piedāvāja darbu – tagad ir pārbaudes laiks. Vairāk nekā 20 gadus es strādāju viesnīcā – sāku kā istabene, beidzu kā menedžere. Pašlaik es ne tikai strādāju, bet arī mācos vienā no Latvijas universitātēm. Man vispār patīk mācīties – vienmēr apmeklēju seminārus, kursus, paaugstināju kvalifikāciju. Un es nesaprotu, kāpēc es nepievērsu uzmanību savai ārienei. Droši vien es jau tāpat uzskatīju, ka esmu skaista.

Foto: No personīgā arhīva

Es neieguvu galveno kroni. Bet es saņēmu trīs kroņus un Rīgas domes simpātiju balvu, pirmais kronis bija skatītāju simpātiju balsojums, saņēmu kroni no konkursa partnera – Gunta Jaunzema uzņēmuma Realia, un vēl kroni no deju studijas “Abramovi” dejotājiem, kas mums mācīja defilēt. Bet pats galvenais nav kroņi,  bet gan mana jaunā dzīve, mans skats uz dzīvi, mīlestība un manu bērnu laime. Un, protams, tas, ka esmu sākusi biežāk smaidīt un mīlēt sevi. Cienījamās dāmas ar vecmāmiņas statusu – dodieties uz šo konkursu. Esiet drosmīgas un laimīgas. Es jums saku – jūsu dzīve izmainīsies uz labo pusi par visiem 100%. Projekta vadītāja Elita Drāke un viņas komanda “Gada vecmāmiņa” jums palīdzēs. Sievietes, mīliet sevi!