Stājušies spēkā jaunie noteikumi par suņu turēšanu Rīgā

Ir stājušies spēkā jauni Rīgas domes saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli. Rīgas pašvaldības policija, kas uzraudzīs jauno noteikumu izpildi, saka: ar nolūku neviens suņiem ar skeneriem pakaļ neskries, taču dokumentiem jābūt sakārtotiem. Galvenokārt tas ir svarīgi gan suņu, gan cilvēku drošībai.


Čips un žetons: kā tos nesajaukt?

2016. gadā veiktie Ministru kabineta noteikumu grozījumi nosaka, ka no 2017. gada 1. janvāra visiem suņiem jābūt čipētiemun reģistrētiem datu bāzē.

Savukārt jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi par suņu turēšanu pilsētā, kuri arī jau ir stājušies spēkā,  paredz stingrāku kontroli pār dzīvniekiem un sodus par noteikumos ietverto prasību neievērošanu. 

Uzreiz atzīmējam, ka arī citas prasības, tādas kā ikgadējo vakcināciju un nodevu neviens nav atcēlis. Tāpēc ka ikgadējā vakcīna pret trakumsērgu ļauj pasargāt dzīvniekus un cilvēkus no slimības un žetona esamība pie kaklasiksnas norāda, ka par suni samaksāta ikgadējā pašvaldības nodeva. Tāpat čipa esamība ir ļoti svarīga. Un ne tikai ceļotājiem. Uzreiz pēc skaļajām Jaungada svinībām sociālos tīklus pārpildīja paziņojumi par uguņošanas laikā pazudušiem suņiem. Šādos gadījumos čips ļoti ātri palīdz noskaidrot, kas ir dzīvnieka saimnieks un kur ir viņa dzīvesvieta. Tāpat mikroshēma ļauj atrast nevērīgus īpašniekus, kas savu suni izmetuši no mājas. “Pati čipēšana kā instruments ir izveidota tāpēc, lai aizsargātu dzīvniekus,” saka Sadovskis.

Čips ir zem ādas implantēta mikroshēma rīsa grauda lielumā. Pati čipēšana ir droša un nesāpīga dzīvnieku identifikācijas metode. Čips nepieciešams, lai dzīvnieka noklīšanas gadījumā to būtu viegli atpazīt, uzzināt saimnieka vārdu un dzīvesvietu. Čipu, atšķirībā no kakla siksnas ar saimnieka telefona numuru, nav iespējams nozaudēt. Čipu ievieto veterinārs, tajā pašā laikā ievadot dzīvnieku vienotā datu bāzē.

Žetons ir metāla nozīmīte, kas jāpiestiprina pie kakla siksnas vai citas ekipējuma daļas, vai nekavējoties jāuzrāda pēc kontrolējošo amatpersonu lūguma. Žetons veterinārajās klīnikās tiek piešķirts bezmaksas tiem suņu saimniekiem, kas samaksājuši nodevu par suņa turēšanu. Žetons tiek izsniegts, uzrādot kvīti par nodevas nomaksu un vakcinācijas apliecību, kurā ir atzīme par suņa vakcināciju pret trakumsērgu.

Vakcinācijas apliecība ir veterinārārsta sniegs apliecinājums par dzīvniekam veiktajām vakcinācijām. Obligāti jāveic tikai vakcinācija pret trakumsērgu. Pārējās – pēc vēlmes vai veterinārārsta ieteikumiem. Apliecību izsniedz veterinārārsts.

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija

Rīgā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju nodrošina praktizējoši veterinārārsti vai Lauksaimniecības datu centrs. 

Dokumenti, kas nepieciešami, lai reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku:

  1. reģistrācijas veidlapa; 
  2. personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība);
  3. dzīvnieka pase.

Dzīvnieku reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē ir maksas pakalpojums, saskaņā ar cenrādi – 3,50 euro.

Visiem sertificētiem veterinārārstiem ir iespējams reģistrēt mājdzīvniekus, bet likums nenosaka, ka tas ir obligāti.

MK noteikumu 3.punkts nosaka, ka vietējām pašvaldībām saskaņā ar to saistošajiem noteikumiem jānodrošina  dzīvnieku reģistrācijas noteikumu izpildes uzraudzīšana un kontrole. Saskaņā ar šo prasību tika izstrādāti Rīgas domes 20.12.2016 saistošie noteikumi Nr.237 par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli.

Rīgā pašvaldības nodevas par suņa turēšanu iemaksas un dzīvnieku reģistrācijas kārtības ievērošanas kontroli nodrošinās Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Administratīvās inspekcijas darbinieki.

Reaģējot uz izsaukumiem, kuros iesaistīti suņi, tiks pārbaudīts, vai dzīvnieks ir reģistrēts saskaņā ar MK noteikumos paredzēto kārtību. 

Lai pārbaude noritētu veiksmīgi, suņa īpašniekam pēc kontrolējošo amatpersonu lūguma ir jāuzrāda dzīvnieks, to nofiksējot, lai varētu droši ar mikroshēmas lasītāju pārbaudīt datus par dzīvnieku.

Ja suņa īpašnieks atsakās savaldīt suni vai ļaunprātīgi traucē datu nolasīšanu, amatpersonām ir tiesības pieaicināt suņa notveršanai un fiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas pašvaldībai nodrošina suņu izķeršanas pakalpojumu, t.i., SIA “Dr.Beinerts”, un suņa īpašniekam būs jāsedz ar suņa izķeršanu saistītie izdevumi.

Jaunā kārtība suņa īpašniekam paredz īpašus nosacījumus par suņa klaiņošanas pieļaušanu. Ja suns ir bijis notverts un nogādāts patversmē, tad izdevumi, kas radušies suņa izķeršanas, veterinārmedicīniskās aprūpes un uzturēšanās patversmē rezultātā, būs jāsedz suņa īpašniekam.

Nosacījums darbojas jebkurā gadījumā, neatkarīgi no apstākļiem: ja saimnieka suns ir bijis noklīdis, saimnieks par to uzņemas atbildību.

Kādi sodi draud nevērīgiem saimniekiem?

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 107.pantā noteikts, ka par dzīvnieku nereģistrēšanu un neidentificēšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 210 euro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 euro.

LAPK 106.pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu (piemēram, palaišana bez pavadas, ekskrementu nesavākšana, klaiņošanas pieļaušana) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 - 350 euro, bet juridiskajām personām no 15 - 700 euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

LAPK 159.pants paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140-2100 euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Tātad LAPK paredz soda sankcijas par dzīvnieka nereģistrēšanu, labturības prasību pārkāpšanu un izvairīšanos no nodevas nomaksas.

Savukārt par Rīgas domes saistošo noteikumu pārkāpumiem, par kuriem atbildība nav paredzēta LAPK, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām 30-250 euro, bet juridiskām personām 50-300 euro. Piemēram, par atteikšanos uzrādīt suni un datu nolasīšanas traucēšanu.

Nodeva ir obligāta, bet žetons - pēc saimnieku vēlmes

Ja suņa turēšanas vieta datubāzē norādīta Rīga, suņa īpašniekam ir jāmaksā suņa turēšanas nodeva 2017.gadā 8,54 eiro, bet no 2018.gada - desmit eiro apmērā. Nodeva jāsāk maksāt, kad suns sasniedzis sešu mēnešu vecumu, un jāmaksā ik gadu visa suņa mūža garumā. Suņa turēšanas nodeva jāmaksā ik gadu līdz 1.martam.

Kvītī jāuzrāda: suņa īpašnieka uzvārds, personas kods, adrese un suņu skaits. Suņu turēšanas nodevas žetonu var saņemt veterinārajā klīnikā ar kuru RD Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu, uzrādot maksājuma kvīti.

No nodevas maksāšanas atbrīvotas personas ar 1.grupas vai 2.grupas invaliditāti, personas ar 3.grupas redzes un/vai dzirdes invaliditāti, kā arī valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi. Savukārt 50% apmērā nodeva maksājama par suni, kura reģistrēts saimnieks ir pensionārs, kā arī par sterilizētu suni.

Saskaņā ar jauno kārtību suņa turēšanas žetona saņemšana nav obligāta. Suņa īpašniekam pēc nodevas samaksas ir izvēle – doties pie veterinārārsta un saņemt suņa turēšanas žetonu vai būt gatavam uzrādīt dokumentus, kas apliecina nodevas nomaksu un suņa vakcināciju.

Ja suņa īpašnieks vēlas saņemt suņa turēšanas žetonu, pēc suņa turēšanas nodevas nomaksas tam jādodas pie sertificēta veterinārārsta un jāuzrāda suņa vakcinācijas apliecība, kurā ir norāde par veikto vakcināciju pret trakumsērgu, un kvīts par suņa turēšanas nodevas samaksu vai dokumentu, kas apliecina atvieglojumu vai atbrīvošanu no nodevas nomaksas.  Pēc šo dokumentu uzrādīšanas suņa īpašniekam tiek izsniegts suņa turēšanas žetons, kas jāpiestiprina sunim pie kaklasiksnas vai citas ekipējuma daļas.

Arī suņa klaiņošanas gadījumā suņa īpašniekam būs pienākums segt visus izdevumus, kas radušies suņa izķeršanas, transportēšanas, veterinārmedicīniskās aprūpes un uzturēšanas patversmē rezultātā.

Par pārējām izmaiņām var lasīt šeit.

Suņa reģistrācija: kāpēc tā ir nepieciešama?

Taču galvenais jautājums – kā Rīgas pašvaldības policija plāno veikt noteikumu izpildes kontroli? Vai tiks veikti reidi un meklēti nečipēto suņu īpašnieki, un kad?

Pēc Rīgas pašvaldības policijas pārstāvja Toma Sadovska vārdiem, galvenais uzdevums nav sodīt suņa īpašnieku, bet gan panākt, lai visi dokumenti būtu sakārtoti un tiktu sakārtota dzīvnieku turēšanas vide.

“Normatīvajos aktos teikts, ka katram iedzīvotājam jābūt deklarētajai dzīvesvietai. Bet policija nestāv uz ielas un nepārbauda katru garāmgājēju, vai viņš kaut kur ir deklarējies. Šādas pārbaudes tiek veiktas tikai tad, kad cilvēks kāda iemesla dēļ nonācis saskarsmē ar policiju, vienlaicīgi tiek pārbaudīta arī viņa dzīvesvietas deklarācija. Proti, parasti cilvēka deklarēto dzīvesvietu pārbauda, kad viņš jau izdarījis pārkāpumu vai bijis saistīts ar citu pārkāpumu.

Tāpat ir arī ar suņiem. Brīdī, kad suņa saimnieks ar savu mājdzīvnieku nokļūst policijas redzeslokā, tiek pārbaudīti visi dati: vai ir visi dokumenti, vai ir samaksāta nodeva, vai dzīvnieks ir vakcinēts. Visu šo informāciju policija ir pārbaudījusi arī agrāk. Tagad pārbaudīs arī to, vai dzīvnieks ir čipēts. Bet katram suņa īpašniekam ir svarīgi zināt: visi dokumenti ir jānokārto nevis tāpēc, lai saimnieku varētu sodīt to neesamības gadījumā, bet galvenokārt lai nodrošinātu gan cilvēku, gan viņu mīluļu drošību,” stāsta Sadovskis.

Skaneri vēl nav iepirkti

Pašlaik Rīgas pašvaldības policija tikai organizē konkursu, lai iepirktu ierīces, ar ko nolasīt implantētās mikroshēmas. Tas, cik daudz laika aizņems šī procedūra, vēl nav zināms. Taču janvārī suņu īpašniekus pārbaudīs vēl pēc vecajām metodēm. RPP šogad par aptuveni 11 000 eiro iegādāsies suņu čipu nolasīšanas ierīces.

Pēc Sadovska vārdiem, policijas prioritātes attiecībā pret suņiem saglabāsies nemainīgas un policija strādās ierastajā režīmā, galvenokārt pārbaudot to, vai suņu īpašnieki savāc savu mājdzīvnieku ekskrementus un ved savus mīluļus pastaigāties pie pavadas (par to, kādi noteiktumi jāievēro suņu īpašniekiem, lasiet šeit). Trešā svarīgā misija ir pārbaudīt, kādos apstākļos dzīvnieks tiek turēts, taču šādos pārkāpumos policija informāciju nodos Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Foto: infografika

Suņu īpašnieki pret jaunajiem noteikumiem attiecas ļoti apzinīgi. Un jau decembrī obligātās suņu reģistrēšanas aktivitāte bija stipri pieaugusi. Pašlaik čipēti un reģistrēti 68 000 suņu. Ja pirmajos gada mēnešos mikroshēmas implantētas vidēji 1000 suņiem mēnesī, tad decembrī reģistrēti 16 089 suņi. Un visvairāk suņu reģistrēts tieši Rīgā - 19 977. Pēc 2014. gada FEDIAF ("The European Pet Food Industry") statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, savukārt 2016. gada sākumā bija reģistrēti nedaudz vairāk nekā 44 000 suņu. Tiek prognozēts, ka ar obligātās reģistrācijas ieviešanu reģistrēto suņu skaits palielināsies līdz 28 000 suņu gadā.