Spārnotie migranti: kur dodas Rīgas zīlītes un stārķi

9. Oktobris, 2017

Par to, ka rudens jau ir ieradies, liecina viss. Putni pulcējas baros un aizvien retāk mūs priecē ar savām dziesmām. Taču lidoņu dzīve neapstājas ne uz sekundi. Vieni putni no mums aizlido, citi, tieši pretēji – dodas uz mūsu ziemas klimatu, savukārt daži vienkārši uzkrāj rezerves, lai pārdzīvotu bargos salus. Kādi ir populārākie migrējošo putnu maršruti, portālam riga.lv pastāstīja Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.


Latvijas stārķi kļūst par afrikāņiem

Mūsu zemi jau ir atstājuši putni – tālie migranti, kas ziemo Āfrikā. Turklāt dažas sugas lido līdz pat tās dienvidu daļai. Lidojumam tiem nepieciešami kā minimums divi mēneši, tāpēc šie putni ceļā pošas vasaras beigās. Starp tiem ir tādi putni, kurus ikdienā mēs nepamanām, taču vasaras dienās ar prieku izbaudām to skaistās dziesmas. Piemēram, strazdi un niedru putni – tie ir dziedātāji. Ir arī citi, ko mums patīk fotografēt laukos par piemiņu no vasaras – baltie stārķi. Lielākā daļa balto stārķu pamet Latviju jau augusta beigās. Tagad tie ir ceļā uz siltajām zemēm. Mūsu valsti ir pametušas arī svīres, bezdelīgas, dzeguzes un pupuķi.

Strazdi uzkavējas līdz salnām

Strazdi ir uzskatāmi par tuvajiem migrantiem. Tie debesīs riņķo savos treniņu lidojumos, taču aizlidot vēl negatavojas: kamēr vēl ir pietiekami pārtikas, - dārza augļu, ogu un sēklu – putni šeit paliks. Ceļā uz Eiropas valstīm tie dodas tikai iestājoties pirmajām salnām. Turklāt daļa strazdu, ko redzam pie mums, nav vietējie. Šie „ārzemnieki” pie mums ieradušies no aukstākām valstīm – Krievijas ziemeļu reģioniem, Somijas un Igaunijas.

Zosis – salu vēstneši

Kad vieni putni aizlido, viņu vietā ierodas citi. Vispirms uz Latviju no tundras un taigas migrē zosis. Piemēram, baltpieres zosis un baltvaigu zosis.  Pagaidām mēs varam redzēt pirmos šo skaisto putnu barus. Diemžēl zosis pie mums neziemo, bet gan tikai šķērso Latvijas robežas. Šeit šie putni uzņem barību, atpūšas un lido uz Vāciju vai Nīderlandi. Runā, ka zosis ir pirmie aukstuma un sala vēstneši.Tas nozīmē, ka laika apstākļu izmaiņas jau ir notikušas ziemeļu valstīs, kas arī pamudinājis putnus migrēt. Un drīz aukstums ieradīsies arī pie mums.

Svilpji ierodas no ziemeļiem – tas ir mīts

Patiesībā svilpji pie mums neierodas ne no kurienes. Ja vienīgi neņem vērā atsevišķu īpatņu, kas vēlas pie mums ziemot, migrāciju. Aptuveni 100 000 svilpju pāru mūsu mežos dzīvo visu gadu. Tā kā ziemā barību atrast ir grūti, tie sāk apmesties tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām, tāpēc mēs tos arī redzam, tāpat ir arī ar sīļiem. Tie ir putni – vietsēži. Dažreiz tie klejo, bet ne lielus attālumus. Un pašlaik satikt sīli pilsētā ir vienkāršāk par vienkāršu.  Ozolzīlēm bagāti gadi liek tiem tuvoties tām vietām, kur aug ozoli, lai uzkrātu pārtiku ziemai celmos vai sūnās.

Zīlītes vilina Francija

Daudzi nezina, ka daļa zīlīšu no Latvijas aizlido. Un var aizlidot ne tikai līdz Lietuvai vai Polijai, bet arī līdz Franču Rivjērai. Tāpēc zīlītes, ko mēs barojam ziemā, var nebūt mūsu pašu, bet gan igauņu. Savukārt mūsējās pabaro, piemēram, Vācijas iedzīvotāji. Starp citu, par barību sāk interesēties jau pirmās zīlītes. Kā reiz šodien viena manīta barotavā, kas atrodas pie Latvijas Dabas muzeja. Taču ornitologs saka: barot putnus vēl ir pāragri. Dabas velšu ziemai vēl ir pārpārēm.

Arī vārnas nav pastāvīgi putni. Daudzas var šeit nodzīvot vienmēr, taču daļa tomēr migrē. Tāpēc kaitinošā vārna, kas pastāvīgi zog pārtiku no pagalma kaķiem, var vien izrādīties vasarā sastaptās vārnas dubultniece.

Ir putni, kas nekad nekur neaizlido

Tie ir mums pierastie dzeņi, pelēkie baloži, mājas un lauku zvirbuļi, irbes, rubeņi, medņi un vairākas citas putnu sugas.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm

Šīs mājaslapas pārzinis ir nodibinājums “Riga.lv”. Lietojot šo mājaslapu, Jums ir iespēja pieņemt mājaslapas sīkdatņu izveidošanu un iespēja attiekties no mājaslapas sīkdatņu izveidošanas (ja vien Jūsu pārlūkprogramma nav iestatīta nepieņemt sīkdatnes). Jums jāņem vērā, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija par mājaslapas veidotajām sīkdatnēm apskatāma šeit.

Sīkdatnes šajā mājaslapā var viegli akceptēt vai noraidīt, izvēloties vienu no šīm saitēm.