Sociālā funkcija: RNP apsaimniekotajās ēkās vienmēr pieslēgta apkure

19. Decembris, 2017

Vēl 10–15 gadi un Rīgas dzīvojamajā fondā ietilpstošo, pagājušā gadsimta 70.–80. gados vērienīgos tempos būvēto tipveida namu ekspluatācijas laiks būs galā. Nevaram izslēgt, ka šādu ēku iedzīvotājiem remontēt savus mājokļus nāksies nevis brīvprātīgi, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kā apgalvo „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) jaunais vadītājs Aivars Gontarevs, patlaban ir pieejami vairāki atbalsta mehānismi, kas ļauj dzīvokļu īpašniekiem veikt savas mājas remontu ar atvieglotiem nosacījumiem, pat par puscenu. Par to, kādi ir šie nosacījumi un kādēļ ir jāpasteidzas ar lēmuma pieņemšanu, kā arī par to, kā RNP grasās kopumā uzlabot situāciju mājokļu apsaimniekošanas jomā, RNP vadītājs intervijas laikā pastāstīja portālam Rīga.lv.


Pirmais, ko Jūs izdarījāt pēc stāšanās RNP valdes priekšsēdētāja amatā, bija tiešas sarakstes izveidošana ar uzņēmuma klientiem. Par ko Jums raksta daudzdzīvokļu namu iemītnieki?

- Uzņēmumam nākas risināt gan lielas, gan mazas problēmas. Un tieši vairāk mazās es redzu savā personīgajā e-pastā (gontarevs@rnparvaldnieks.lv), un tās atspoguļojas iedzīvotāju sūdzībās. Ir tādi jautājumi, kurus var atrisināt uzreiz, un tādi, kas prasa sistēmisku pieeju. Piemēram, šorīt bija jautājums par parādniekiem. Iedzīvotāji interesējas par remontdarbiem, kas tiks veikti pavasarī. Un uzreiz interesējas, kas būs ar parādniekiem?

Protams, saziņa ir jāuzlabo. Mēs vēlamies panākt, lai ikviens klients varētu saņemt maksimālu lietderīgas informācijas apjomu vortālā www.e-parvaldnieks.lv, kurai var piekļūt, veicot autentifikāciju. Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un informācijai ir jābūt pieejamai. Es redzu, ka klientu serviss mēdz atbildēt: „Lūdzu, atnāciet uz mūsu klientu centru, un tur jūs saņemsiet informāciju.” Es uzskatu, ka pirmkārt šai informācijai ir jābūt pieejamai vortālā www.e-parvaldnieks.lv. Ja cilvēks ieiet vortālā ar savu autentifikāciju – viņam jābūt pieejamai informācijai gan par viņa dzīvokli, gan māju kopumā. Bez liekiem soļiem. Jāpanāk, lai maksimāli visa informācija būtu pieejama vortālā.

Viens no apritē laistajiem jaunumiem ir Qticket. Tā ir bezmaksas mobilā lietotne, ar kuras palīdzību var, piemēram, attālināti reģistrēties rindā uz RNP apmeklējumu, kā arī noskaidrot klientu apkalpošanas speciālistu pieejamību. Mobilā lietotne sniedz informāciju par prognozēto gaidīšanas laiku un rindas garumu klientu apkalpošanas centros, kā arī piedāvā iespēju atteikties no sava kārtas numura un izņemt to atkārtoti. Qticket mobilā lietotne nosūta informatīvu atgādinājumu klienta mobilajā ierīcē, ka klientam tuvojas rinda.

Mēs apsveram arī iespēju papildus izmantot telefona īsziņu kanālu. Tiem, kuri reģistrēsies īsziņu pakalpojuma saņemšanai, mēs plānojam nosūtīt aktuālo informāciju, kā jau tagad to dara virkne uzņēmumu, piemēram, „Latvenergo”, „Lattelecom”, mobilo sakaru operatori un citi uzņēmumi.  Varēsim paziņot cilvēkiem precīzu remontdarbu veikšanas vai ūdensapgādes atjaunošanas laiku ūdensvada avārijas gadījumā vai to, ka notiks sniega tīrīšana pagalmā un tādēļ ir jāpārvieto automašīna, vai to, ka notiks stāvvada nomaiņa, vai arī to, ka ir gaidāma atkala un tādēļ jābūt piesardzīgiem...

Mēs plānojam arī ar īsziņas starpniecību atgādināt par rēķinu apmaksu vai parādiem. Un nevis tad, kad jau ir sāktas juridiskas procedūras, bet gan tad, kad parāds vēl ir neliels. Preventīvie pasākumi vienmēr ir efektīvāki.

Foto: Riga.lv

Vai uzlabojas situācija parādu samaksas jomā?

- Es redzu, ka preventīvās metodes ir kļuvušas iedarbīgākas un iedzīvotāju parādi no 32 miljoniem eiro ir samazinājušies līdz 28 miljoniem eiro.

Mēs neslēpjam, ka ir iedzīvotāji, kuri interesējas par parādu jautājumiem arī tad, kad ar visu ēku vēlas aiziet no RNP. Tādēļ vortālā bieži uzdoto jautājumu sadaļā būs pieejams algoritms iedzīvotāju biedrības izveidei un cita apsaimniekotāja izvēlei, kā arī aprakstītas šāda soļa sekas. Daudzi uzskata, ka, aizejot no RNP, iedzīvotāju parādi tiks „norakstīti”, taču tas tā nav. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ir iespēja pārņemt neizlietoto apsaimniekošanas maksas daļu un neizlietotos remonta fonda līdzekļus ar vai bez parādsaistību pārņemšanas. Dzīvokļu īpašnieku kopībai nepārņemot parādsaistības RNP turpinās parādu piedziņu. 

Tas nozīmē, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki, kuri ir izlēmuši „atdalīties” no RNP, iegūst ne tikai rīcības brīvību, bet arī saistības? Vai ir tādas ēkas, kas ir aizgājušas un pēc tam atgriezušās?

- Jā. Tādas ir ap piekto daļu no visām aizgājušajām ēkām. Ja pajautāsiet atgriešanās iemeslu, tās ir bailes no nestabilitātes. Kad māja „aiziet”, tā nez kāpēc no darbakārtības izsvītro jautājumu par „Rīgas ūdens” un „Rīgas siltums” rēķinu apmaksu. Kad rodas parādi, sākas cīņa par to, kuram tie jāsamaksā. Ir arī tādi, kas pieraduši pie patīkamiem sīkumiem – savlaicīgi atsūtīta rēķina, tāmes vai „karstās” tālruņa līnijas pieejamību, pie tā, ka pašiem nav jārisina problēmas, kas saistītas ar kāpņu vai stāvvada remonta organizāciju, jo uzskata, ka visu izdarīs pārvaldnieks.

Turklāt, jāsaprot, ka no ekonomiskā viedokļa ir daudz ēku, kuru pārvaldīšana pašu dzīvokļu īpašnieku spēkiem ir ekonomiski daudz izdevīgāka – tas ir labākais risinājums nelielām ēkām, kurā ir līdz ~ 20 dzīvokļi. Iedzīvotāju nav daudz, un ir vieglāk savstarpēji vienoties. Kāpēc gan lai neapvienotos un nepārvaldītu ēku pašiem?

Taču mēs saprotam, ka daudzi saglabā attiecības ar RNP tādēļ, ka pat tajā gadījumā, ja daļai iedzīvotāju būs parādi, siltais ūdens un apkure būs vienmēr. Tāda ir uzņēmuma politika. Risināt arī šādas problēmas. 

Savukārt lielām ēkām ir nepieciešams tāds pārvaldnieks, kurš domā ne tikai visas mājas, bet visa kvartāla mērogā. Jo daudzdzīvokļu ēkas ir būvētas kā kvartāla daļas. Un ir jāmeklē veids, kā motivēt ēkas iedzīvotājus iecelt pilnvaroto personu. Tas ievērojami vienkāršo lēmumu pieņemšanu gan iedzīvotājiem, gan RNP. Ideālā gadījumā mēs saņemam nevis 10, 20, 50 dažādus iesniegumus, bet vienu iesniegumu no cilvēka, kurš pārstāv visas ēkas intereses, kur ir skaidri pateikts, ka, piemēram, mēs vēlamies nevis remontēt jumtu, bet vispirms uzstādīt jaunas pastkastītes.

Foto: Riga.lv

Jūs ilgu laiku strādājāt privātā namu apsaimniekošanas uzņēmumā un atnācāt uz RNP jau ar šo pieredzi. Ar ko atšķiras privāto pārvaldnieku apsaimniekotās ēkas no ēkām, par kurām atbild RNP?

- Privātajam pārvaldniekam ir svarīgi ieņemt pareizo nišu. Mēs sevi pozicionējām kā pārvaldnieku, kurš spēj atrisināt tādas problēmas, ko nav izdevies atrisināt citiem. Un mūsu niša bija tieši ēku atjaunošana. Mēs zinājām, kā tas ir darāms un kā jānoformē dokumenti, kā panākt rezultātu. Tie, kuri vēlējās veikt savas ēkas renovāciju, vērsās pie mums. Šo pieredzi es vēlos integrēt arī RNP darbā.

Krīzes laikā pie mums nāca iedzīvotāji no ēkām, kurās parādu dēļ bija atslēgta apkure. Un mēs kopīgi ar pilsētu risinājām viņu problēmas. 

Bet – ar ko atšķiras privāto apsaimniekotāju un RNP klientūra? Pie privātā sektora vēršas mājas, kas spēj pieņemt lēmumus un kaut ko darīt. Municipālajā sektorā viss ir citādi. Šeit klientūra ir izveidojusies vēsturiski, un to veido ēkas, kuru iedzīvotāji ļoti bieži nespēj vai nevēlas identificēt mājas kopējās problēmas, nemaz nerunājot par kopīgu risinājumu meklēšanu.

Respektīvi, privātajā sektorā ēkas ir aktīvas, bet šeit – visbiežāk pasīvas. Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, Juglā virkne māju izskatās kā nesen būvētas. Tikai tāpēc, ka šo ēku iedzīvotāji savulaik izveidoja dzīvokļu īpašnieku biedrības, pārņēma ēkas savā pārvaldībā un noslēdza sev izdevīgus līgumus ar RNP. Šīm ēkām ir attīstības plāns un uzkrājumi.

Un tieši tas ir tas, ko vajadzētu saprast gan uzņēmuma klientiem, gan darbiniekiem, proti, ka mēs esam  klientu apkalpojošs uzņēmums. Turklāt lielākais Baltijā, kas uzliek mums noteiktu atbildības nastu. Un mans uzdevums ir pavērst RNP ar seju pret klientiem!

Kā jūs grasāties to darīt?

- Daļēji arī tādēļ es esmu izveidojis tiešo dialogu ar klientiem. Un ne jau tādēļ, lai katru dienu saņemtu sūdzības par neuzkoptu pagalmu, lai gan arī tas nenoliedzami ir svarīgi. Tomēr galvenokārt – lai saprastu, kas ir noticis uzņēmumā līdz šim un kādas problēmas ir sakrājušās, noskaidrot to cēloņus, identificēt sistēmiskas kļūdas, sadalīt problēmas blokos un atrisināt. Saprast, kas ir slikti un jau ilgstoši slikti, kāpēc jau ilgāku laiku neveidojas komunikācija ar RNP.  

Šobrīd lielākā daļa sūdzību tomēr ir saistītas tieši ar telpu un teritorijas uzkopšanu, kā arī zemes nomas jautājumiem.

Būsim atklāti: lēmums atdot citam īpašniekam zem daudzdzīvokļu ēkām esošo zemi bija nepareizs. Tā ir neordināra prakse, jo nav normāli, ka ēka un zeme nav vienots īpašums. Tomēr nav neatrisināmu situāciju. Likumdevējs ir radījis problēmu, un viņiem jārod tai risinājums.

Telpu un teritorijas uzkopšanas jomā mēs cenšamies mainīt pieeju. Pirms kāda laika tika izveidotas eksperimentālās uzkopšanas brigādes, kas ieradās ēkās pēc grafika. Profesionālu uzkopēju komanda ir aprīkota ar visu, kas nepieciešams darbu veikšanai, tostarp tehniku, un tā ir apliecinājusi savu efektivitāti gan izmaksu, gan tīrības ziņā.

Līdz šim brigādes strādāja tikai kāpņutelpās. Bija divu veidu pakalpojumi: vienas brigādes bija piesaistītas kvartālam un pastāvīgi tur strādāja, bet citas aizstāja neesošos sētniekus.

Mēs izveidojām algoritmu, cik bieži ir jāveic uzkopšana, kā tas jādara pa kvartāliem. Tagad mēģināsim paplašināt pakalpojumu ģeogrāfiju un uzticēt brigādēm teritoriju uzkopšanu, tostarp sniega tīrīšanu ziemā. Iedzīvotājiem brigādes pakalpojumi izmaksās lētāk, bet darbiniekiem būs lielāka alga. Tas ir efektivitātes piemērs.

Dzīvojamā fonda brīvprātīga renovācija – atbilstoši normatīvajiem aktiem, plānveida kārtībā

Ēkas apsaimniekošana: par ko mēs maksājam?

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm