Sniegs uz trotuāriem un jumtiem pilsētā: kas ir atbildīgs par to tīrīšanu

Kā sniegs uz galvas pienākusi ziema, un atbildīgie dienesti katru gadu atgādina: ja intensīvu nokrišņu rezultātā uz trotuāriem un jumtiem ir sakrājies sniegs – tas ir jānotīra. Katram īpašniekam vai namu, vai teritorijas apsaimniekotājam jāsaved jumti un trotuāri kārtībā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietuši kājāmgājēji – pat tiesvedība.


Sākoties aukstajam laikam, mediķiem ir darba pilnas rokas. Kāds uz trotuāra ir paslīdējis uz apledojušas sniega kārtas un salauzis roku, kādam uz galvas uzkritusi lāsteka vai sniega kupena. Bieži vien traumu iemesls ir nevis cilvēku nevērība, bet gan nolaidība no māju un teritoriju īpašnieku puses - bieži vien viņi neuzskata par nepieciešamu ievērot ne normatīvos aktus, ne elementārus drošības pasākumus.

Tātad, ēku un teritoriju īpašnieki: jumtiem un trotuāriem jābūt sakoptiem, bet, ja to izdarīt nav iespējams, teritorija jānorobežo ar sarkanbaltu lenti, lai kājāmgājēji zinātu, ka šī vieta ir bīstama.

Īpašnieki un apsaimniekotāji: kas viņiem ir jādara?

Kā mūsu portālam pastāstīja Rīgas pašvaldības policijā, pastāv Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi. Tajos teikts, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas – gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālienu līdz brauktuves malai uzturēšanu un kopšanu nodrošina:

  • nekustamā īpašuma īpašnieks vai pārvaldnieks;
  • būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība. Ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks.
  • daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.

Nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju un publiskai lietošanai ierīkoto pagalmu celiņu tīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes materiālu katru dienu jānodrošina līdz plkst. 8:00 rītā. Ja nepieciešams – visas dienas laikā, ja snigšana vēl turpinās. Aizliegts veidot sniega vaļņus tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un krustojumiem, kā arī koku apdobēs.

Tāpat īpašniekiem un apsaimniekotājiem  jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, jānolauž lāstekas, lai nepieļautu situācijas, kad sniegs var kādam uzkrist uz galvas. Jānorobežo bīstamās teritorijas, nepieciešamības gadījumā steidzami jāveic visi iespējamie drošības pasākumi sniega un ledus novākšanai no trotuāriem un  jumtiem. . Pasākumi sniega, ledus un lāsteku novākšanai no brauktuves jāveic līdz plkst. 7.00, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta naktī (no plkst. 21.00 līdz plkst. 7.00), vai vienas stundas laikā, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta dienā (no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00).

Sūdzēties par neizdarīgiem sētniekiem var apsaimniekošanas uzņēmumā. Ja runa ir par daudzdzīvokļu namu, kas atrodas „Rīgas namu pārvaldnieka” pārvaldībā, tad iespējams ziņot, zvanot pa tālruni 8900, vai vēršoties teritoriālajā iecirknī.

Ja runa ir par privātīpašniekiem, vai, ja tie nav zināmi – jāziņo Rīgas pašvaldības policijai, zvanot pa tālruni 110  vai ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Aicinām autovadītājus ievērot kārtību!

Novietot savas mašīnas ielas malā vai pagalmos ilgāk par trīs diennaktīm nepieciešams tā, lai tās netraucētu braucamās daļas, starpkvartālu ielu vai trotuāru attīrīšanai no sniega. Daudzdzīvokļu māju pagalmos ir vēlams reaģēt uz sētnieku lūgumiem (dienu pirms darbiem uz ziņu dēļa jābūt piestiprinātai informācijai ) pārvietot transportlīdzekli, lai novietotās automašīnas netraucētu sniega tīrīšanas tehnikai.

Sētniekam nav jātīra sniegs pie jūsu mašīnas un zem tās. Tad, kad cilvēks ar savu mašīnu dodas prom, viņam pašam jānotīra sniega kupenas aiz sava transportlīdzekļa. Šo sniegu nedrīkst mest uz citām mašīnām vai jau uz notīrītām ielām.

Sodi: kas draud likumpārkāpējiem?

Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz administratīvos sodus par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu neattīrīšanu no sniega un apledojuma. Noteikumu ievērošanai līdzi seko Rīgas pašvaldības policija. Sods fiziskām personām var sasniegt 350 eiro, bet juridiskām personām – 1400 eiro.

Taču pašvaldības policija vispirms vienmēr brīdina pārkāpējus un paskaidro ko nedrīkst darīt: galvenais ir novērst pārkāpumus, nevis sodīt. Tāpēc laika posmā no janvāra līdz martam ir sastādīti  tikai administratīvā pārkāpuma protokoli, tajā skaitā 41 protokols par nenotīrītām gājēju ietvēm. 30 gadījumos sniega kārta, kas nokritusi no jumta, sabojājušas automašīnas, 58 – cilvēki guvuši traumas paslīdot. Pašvaldības policija fiksējusi tikai vienu gadījumu, kad cilvēks guvis traumu, lāstekai uzkrītot uz galvas.

Rīgas pašvaldības policija reidus uz ielām kā tādus neveic. Pārbaudēs caur rajoniem brauc Administratīvā inspekcija, kas arī sākumā brīdina pārkāpējus, nevis uzreiz soda. “Savukārt Rīgas pašvaldības policija reaģē uz sūdzībām. Ierodoties notikuma vietā, ja tajā brīdi tiek sastapts sētnieks, kurš šo ielu tīra, tad nekāds sods netiek piemērots, jo ir saprotams: iela tiks notīrīta. Tapat arī sods netiek piemērots, ja pašvaldības policija konstatē, ka iepriekš tas sniegs bijis notīrīts, taču, snigšanai turpinoties, veidojas pavisam svaiga sniega kārta. Par svaigi sasnigušo sniegu neviens nesoda. Tipiski ir gadījumi, kad cilvēkiem tiek piemēroti sodi par to, ka ilgāku laiku ietve nav tīrīta, uz tās ir bieza sniega kārta, kuras vidū ir neliela taciņa, kuru cilvēki ir izstaigājuši paši,” – pastāstīja pašvaldības policijas darbinieks Toms Sadovskis.

Ja jūs esat guvuši traumu

2.janvāri  mediķi snieguši palīdzību pieciem cilvēkiem, kuri guvuši traumas paslīdot uz slidenām ietvēm,  pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola.

Cietušie bijuši vecumā no 32 līdz 60 gadiem. Četros gadījumos cilvēki salauzuši kājas, bet vienā gadījumā kāds vīrietis nogādāts slimnīcā ar krūškurvja traumu un lauztām ribām.

Aizvadītajā diennaktī NMPD mediķi devušies uz 1194 izsaukumiem, no kuriem 165 bija saistīti ar dažāda veida traumām.

Cilvēki, kas cietuši, paslīdot uz nenotīrītiem trotuāriem vai lāstekai, vai sniega kupenai uzkrītot uz galvas, var īpašniekus un apsaimniekotājus saukt pie atbildības civiltiesiskā ceļā vai caur tiesu.

Par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ nekavējoties jāziņo konkrētai pilsētas rajona izpilddirekcijas administratīvajai inspekcijai vai pašvaldības policijai. Šo institūciju sastādīti protokoli var kalpot par pamatu iespējamai kompensācijas piedziņai tiesiskā ceļā. Juridiskas konsultācijas var saņemt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, iepriekš piesakoties par bezmaksas informatīvo tālruni 80000800.

Lasiet par šo tēmu vēl - Sniegs manā pagalmā. Kam jātīra un cik bieži?