Smakas jūsu dzīvoklī: 6 svarīgi fakti par ventilāciju

8. Marts, 2017

Dzīvoklī nelāgi ož, trūkst gaisa, ir karsti un smacīgi... Šīs ir izplatītākās daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju sūdzības, kas saistītas ar to, ka „slikti strādā” ventilācijas sistēmas. Uzņēmuma „Rīgas namu pārvaldnieks” tehniskās ugunsdrošības inženieris Arturs Laizāns stāsta, kas sērijveida dzīvokļos nav kārtībā un kādēļ vairumā gadījumu pie smakām dzīvokļos ir vainojami paši to iemītnieki.


Parasta situācija: kaimiņš gatavojas viesībām, bet ar savu kulinārijas šedevru smaržu „pabaro” arī kaimiņus visos pārējos kāpņutelpas dzīvokļos vai kāds cits kaimiņš uzsmēķē savā virtuvē un pēc tam ieslēdz tvaika nosūcēju, bet dūmu smaka liecina, ka piepīpēti ir visi dzīvokļi – no pirmā stāva līdz pat pašam augšējam. Saskaņā ar Artura Laizāna teikto iedzīvotāju sūdzības par ventilācijas sistēmām visbiežāk ir saistītas ar no tām plūstošām nepatīkamām smakām. Un problēmu lielākoties ir izraisījis nevis tas, ka ventilācijas kanāli ir ļoti netīri, bet gan tas, ka tie tiek izmantoti nepareizā veidā.

Nedrīkst noslēgt dabisko ventilāciju

Dabiskās ventilācijas sistēmas sērijveida ēkās nav ierīkotas kā pagadās, bet rūpīgi pārdomātas. Ja daudzdzīvokļu nams nav aprīkots ar ventilācijas sistēmu, visi cilvēku eksistences blakusprodukti paliek telpās. Tādējādi veidojas apstākļi, kas ir bīstami gan cilvēku veselībai, gan īpašumam. Pelējums saēd sienas un mēbeles, iedzīvotāji cieš no alerģijām un astmas. Vissliktāk šādos mitekļos jūtas mazi bērni un gados veci cilvēki.

Dabiskās ventilācijas funkcijas dzīvojamajā telpā ir šādas:

  • nodrošināt tīra gaisa iekļūšanu dzīvoklī;
  • kopā ar izlietoto gaisu izvadīt putekļus un citus veselībai kaitīgus piemaisījumus;
  • regulēt mitrumu dzīvojamajās telpās un palīgtelpās.

Nosūcēji un ventilatori tikai kaitē

Taču daudzi iedzīvotāji apzināti pasliktina ventilācijas sistēmu darbību, uzskatīdami, ka to uzlabo: ievieto vannas istabu ventilācijas šahtās ventilatorus, nojauc pieliekamos virtuvēs, aizmūrējot ventilācijas atveres ārsienā, un virs plītīm uzstāda tvaika nosūcējus.

Šādas darbības noved pie tā, ka dabiskā ventilācijas sistēma pārstāj darboties. Sliktās smakas un kopā ar tām arī kaitīgās vielas intensīvi cirkulē, ceļodamas no viena dzīvokļa uz citu. „Būvējot māju, inženieri un konstruktori ir aprēķinājuši ventilācijas atveru diametrus un skaitu. Ja arī ventilācijas vārsts ir kaut kādā veidā ietekmēts, gaisa cirkulācija mainās. Ventilācijas sistēma sāk darboties citādi. Un sākas sacensība – kuram jaudīgāks nosūcējs, tā dzīvoklī arī mazāk smaku,” norāda Laizāns.

Vislabāk dzīvot devītajā stāvā

No smakām visbiežāk cieš pēdējo stāvu iedzīvotāji piecstāvu namos, jo īpaši „Hruščova” un „lietuviešu” projekta ēkās. Sliktā vilkme tiek skaidrota ar nepietiekamu attālumu starp ventilācijas režģi dzīvoklī un ventilācijas kanāla izvadu. Normālā gadījumā tam būtu jābūt vismaz diviem metri. Taču nereti šis nosacījums netiek izpildīts tādēļ, ka daudzdzīvokļu namam ir siltie bēniņi, un ventilācija vairs nedarbojas tā, kā to ir paredzējuši projektētāji.

„602. un 119. sērijas namos ventilācijas kanāli ir izveidoti „skujiņā”, respektīvi, savā starpā savienojot 1. un 3. stāvu, 2. un 4. stāvu utt. Savukārt 7., 8. un 9. stāvā ir atsevišķa izvade, kas nozīmē, ka visas smakas uzreiz nonāk bēniņos. Piecstāvu ēkās ir kopīga ventilācijas sistēma,” skaidro Laizāns.

Ventilācijas šahtas nedrīkst aizvērt – var notikt sprādziens

Saskaņā ar Laizāna stāstīto no ugunsdrošības viedokļa ir aizliegts aizvērt ventilācijas šahtu atveres ar vāciņiem. Pa šahtu tiek novadītas ne tikai nepatīkamas smakas no svešiem dzīvokļiem, bet arī nesadegušās gāzes daļiņas, kas var eksplodēt. „Ar dabisko ventilācijas sistēmu pietiek, lai novadītu ne tikai slikto gaisu, bet arī atlikušās daļiņas, kas veidojas gāzes sadegšanas procesā, jo gāze nesadeg pilnībā. Un, ja nav ventilācijas, var notikt pat sprādziens. Tādēļ sistēmu nedrīkst aizvērt, un tā ir jātīra,” viņš atgādina.

Vannas istabā nežūst veļa un mitinās sēnīte...

Ja, gatavojot ēdienu pie atvērta vēdlodziņa, smaržas izplatās pārējās dzīvokļa telpās, tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu ēkas ventilācijas sistēma darbojas nekvalitatīvi. Vēl citas pazīmes, kas par to liecina, ir šādas: dzīvoklī svīst logi, veidojas mitrums uz vannas istabas sienām un griestiem, veļa žūst vairākas diennaktis, visā dzīvoklī izplatās nepatīkamas smakas.

Starp citu, ir kāda viltība: zem tualetes un vannas istabas durvīm atstāt nelielu spraugu gaisa pieplūdei. Tādējādi tiks uzlabota cirkulācija.

Vēl viena pazīme, kas liecina par to, ka mājā slikti darbojas ventilācija, ir putekļu uzkrāšanās stūros, uz ventilācijas režģa un pie griestiem, jau dienu vai divas pēc uzkopšanas zem mīkstajām mēbelēm ir manāma putekļu mākoņu veidošanās.

Lai pārbaudītu, vai ventilācijas sistēma dzīvoklī darbojas, jātur pie ventilācijas atveres aizdegta svece. Ja liesmiņa novirzās atveres virzienā, tas liecina, ka ventilācija vispār ir. Taču tas, cik labi tā darbojas, jājautā speciālistiem.

Veikt ventilācijas sistēmas tīrīšanu saviem spēkiem nav ieteicams. Vienīgais, ko var izdarīt, ir noņemt ventilācijas režģi, notīrīt to un iztīrīt redzamo zonu. Pārējais ir jāuztic tikai profesionāļiem. Lai veiktu visas šahtas tīrīšanu, ir nepieciešama sertificētu speciālistu palīdzība. Jāvēršas savā namu pārvaldē (RNP gadījumā – savā teritoriālajā iecirknī vai jāzvana pa tālruni 8900) un jāpaziņo par problēmu.

RNP tīra ventilācijas šahtas savu klientu mājās vienu reizi trijos gados. Taču nepieciešamības gadījumā (ja ir daudz sūdzību par smakām) tas var tikt veikts arī biežāk.

Uz nosūcējiem attieksies aizliegums

2016. gada 19. aprīlī Ministru kabinets pieņēma jaunos Ugunsdrošības noteikumus Nr. 238, kuri stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī. 

Noteikumi cita starpā paredz – ja telpā atrodas gāzes aparāts (un dzīvojamajā ēkā tā ir gāzes plīts), tā kanāla tīrīšana jāveic ne retāk kā reizi trijos gados. Taču, ja agrāk ar tīrīšanu nodarbojās tikai un vienīgi skursteņslauķi, tad tagad to var darīt jebkura persona, kam ir speciāla izglītība vai prakses sertifikāts.

Un vēl kāda lieta – ir paredzēts aizliegums dzīvokļos virs gāzes plīts lietot tvaika nosūcējus. Precīzāk, no 2019. gada būs aizliegts pievienot nosūcējus dabiskās ventilācijas sistēmai, ja telpā uzstādīts gāzes aparāts (piemēram, gāzes plīts) un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā Tiem, kuriem nosūcēji jau ir uzstādīti, kaut arī mājas projekts šādu iespēju neparedz, ierīces nāksies demontēt.

Noteikumu ievērošanu kontrolēs valsts ugunsdrošības inspektori, kuriem būs tiesības jebkurā laikā veikt pārbaudes objektos un pieprasīt, lai to īpašnieki, pārvaldnieki vai nomnieki novērš pieļautos ugunsdrošības noteikumu pārkāpumus.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm