Skolotāja: ekonomikas pamati jāzina no bērnības

7. Oktobris, 2016

Pirmdien, 10. oktobrī Rīgā tiks apbalvoti Rīgas pašvaldības balvas „Zelta pildspalva”  ieguvēji. Viena no šī gada laureātēm ir Rīgas Rīnūžu vidusskolas dabaszinātņu un ekonomikas skolotāja un divu skolēnu mamma, Violetta Liepiņa. Viņa pastāstīja, kāpēc izvēlējusies šo profesiju, kādas īpašības ir svarīgas skolotājam, kāpēc bērniem jāmāca ekonomika un ko dod ekoskolas statuss.


Es esmu sapņojusi par darbu skolā, kaut gan mana ģimene mani neatbalstīja, piedāvājot iestāties ekonmikas fakultātē vai jebkur citur. Taču es jau no agras bērnības visiem kaut ko esmu mācījusi un man tas iepatikās. Turklāt man bija neaizmirstama pirmā skolotāja – Svetlana Jačmeņeva, kas, starp citu, vēl joprojām strādā skolā. Turklāt šeit, kopā ar mani. Pie mums uz klasi viņa ieradās pavisam jauna, tikko no pedagoģijas institūta. Mēs bijām viņas paši pirmie audzēkņi.

Es strādāju skolā jau 23 gadus. Sāku kā 19 gadus veca meitene, kā ģeogrāfijas skolotāja Rīgas Purvciema vidusskolā, taču jau 16 gadus pasniedzu ekonomiku, ģeogrāfiju, dabaszinības un sociālās zinības Rīgas Rīnūžu vidusskolā.

Svarīgākā skolotāja īpašība ir mīlestība pret bērniem. Tāpēc, ka prasme iemācīt nāk ar pieredzi. Un katrs skolotājs iegūst savu pieredzi. Jo nav vienādu bērnu, tāpat kā nav vienādu klašu. Bieži saka, ka, lūk, jaunatne tagad ir pavisam citādāka, ar viņiem ir grūti. Taču tā ir teikts visos laikos: vienkārši svarīgi ir atrast kontaktu, ar kuru man problēmu nekad nebija.

Mans mīļākais priekšmets ir ekonomika. Šis priekšmets ir interesants bērniem, kad līdzās teorijai ir arī prakse. Un mums šogad ir iespēja izmantot arī praktiskas nodarbības. Žēl, ka priekšmets atsevišķi mācību programmā parādās tikai 11. klasē, līdz tam laikam ekonomiku pasniedz atsevišķos blokos sociālajās zinībās. Šī zinātne dod bērniem priekšstatu par reālo praktisko dzīvi, iemāca plānot savus līdzkļus. Uz jautājumu „cik naudas man nepieciešams, ja es dzīvotu atsevišķi?” bērniem dažreiz nav pat aptuvenas atbildes. Ļoti bieži viņiem nav priekšstata, cik veikalā maksā ēdiens, nemaz nerunājot par komunālajiem maksājumiem.

Foto: No personīgā arhīva

Es iesaku pusaudžiem iespēju robežās noteikti piestrādāt vasarās. Nevis 1-2 nedēļas, bet gan mēnesi vai divus, lai stādītos priekšā, cik naudas var saņemt par kādu darbu. Un, galvenais – kā pēc tam nopelnīto saprātīgi tērētu. Pusaudži saka, ka vēlas pelnīt daudz naudas, taču svarīgi  noformulēt, cik reāli ir nepieciešams, lai vienkārši izdzīvotu. Viens no grūtākajiem jautājumiem: kā es varu izdzīvot patstāvīgi?

Mūsdienu vecāko klašu audzēkņi cenšas paralēli mācībām skolā saņemt papildus kvalifikāciju. Mums ļoti daudzi sestdienās un pēc stundām brauc mācīties par pavāriem, par IT speciālistiem, šoferiem, frizieriem.

Tāfele un krīts vēl aizvien ir skolotāja galvenie instrumenti . Ar gadiem skolas kļūst arvien labāk aprīkotas: izremontētas klases, interaktīvās tāfeles, elektroniskie žurnāli, taču ja ir tāfele un krīts, tad jebkuram skolotājam ar tiem pietiek, lai novadītu stundu.

Tam, ka bērni izmanto dažādus „gadžetus”, ir savi plusi un mīnusi. No vienas puses, viņi ātri un vienkārši iegūst nepieciešamo informāciju, daudz par ko interesējas Bet ir arī mīnusi – starpbrīžos bērni ir tik aizņemti ar mobilajiem telefoniem, ka pēc zvana uzreiz nevar pieslēgties stundai, kā arī fotografē mājasdarbus un kontroldarbus, nosūta tos viens otram. Mums pastāvīgi jāpielāgojas šīm izmaiņām.

Tā nu sanāk, ka manā dzīvē skola ir nepārtraukti: mājās mani gaida mani bērni, kas arī ir skolēni ar mājasdarbiem. Tikai vasaras brīvdienās ir kaut kāda atelpa. Es, kā jebkura cita mamma, gaidu vasaru un brīvdienas.

Foto: No personīgā arhīva

Kā īsts ģeogrāfs, man ļoti patīk ceļošana. Mēs bieži plānojam brīvdienas prom no mājām. Dažreiz ar ģimeni braucam uz ārzemēm. Taču visvairāk man tomēr patīk ceļojumi pa dzimto valsti. Un, lai cik vietās arī nebūtu bijusi, vienmēr atrodas tādas, uz kurām vēl ir vērts aizbraukt. Kopumā mani piesaista aukstas valstis.

Man mājās ir globuss un atlants – es taču esmu ģeogrāfs!

Man patīk nodarboties ar dārzkopību. Savā zemes gabalā Mārupē audzēju tomātus un gurķus. Sapņoju par „zaļās klases” izveidošanu skolā, lai bērni paši kaut ko varētu izaudzēt dobēs pie skolas. Jo daudzi pilsētas bērni nezina, piemēram, kā aug burkāni, kā pēc lokiem atšķiras ķiploki un sīpoli, kas kad ir jāstāda. Pagājušajā gadā mums ar Rīgas Ostvalda vidusskolu bija kopīgs projekts. Mēs apmainījāmies ar ceriņu krūmiem. Un, kad izgājām tos iestādīt, bērni nezināja, kā tas jādara. Kā pareizi izrakt bedri, kā apliet, kādai jābūt augsnei.

Šogad mūsu skola saņemusi desmito Zaļo karogu. Tas nozīmē, ka tai ir ekoskolas statuss, kas skolēniem dod ļoti daudz dažādu iespēju, viņi var piedalīties dažādos projektos, braucienos, konferencēs, forumos. Jo pasaule mainās ļoti ātri un mums ir jāzina, ko mēs ēdam, kas notiek vidē ap mums.

Šogad mūsu skolai tika uzticēts rīkot valsts ekoskolu forumu, tādu Latvijā ir 182. Februāra beigās uz trīs dienām Vecmīlgrāvī ieradīsies aptuveni 300 bērnu un 100 viņu audzinātāju, lai apmainītos ar ekoprojektu pieredzi. Parasti (tā bija agrāk),  papildus semināriem bērniem piedāvāta  plaša izglītojoša programma: radošās darbnīcas (no pašrocīgi gatavotas kosmētikas līdz dekupāžai ), ekskursijas, sporta stafetes.

Par to, ka es saņemu „Zelta pildspalvu”, visvairāk priecājas manas klases bērni. Taču man šie jaunumi bija negaidīti, jo viena lieta ir iesūtīt pieteikumu, bet cita - kad tu no simtiem pretendentu iekļūsti finālā un saņem balvu. Tas ir ļoti aizraujoši un patīkami!


Jau tradicionāli rudenī Rīgas pašvaldība sumina labākos skolu pedagogus un izcilākos Rīgas skolu absolventus. Balvu „Zelta pildspalva” pasniedz pedagogiem, lai izteiktu atzinību par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā. Līdz ar „Zelta pildspalvu” 15 Rīgas pedagogi saņems arī naudas balvu.

Savukārt Rīgas domes „Zelta stipendijas” 1138.30 eiro apmērā piešķir skolēniem par izcilām zināšanām un augstiem sasniegumiem pilsētas, valsts un starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbu konkursos. Šogad „Zelta stipendiju” saņems 20 Rīgas labākie skolu absolventi.

Šoreiz apbalvošanas ceremonija notiks pirmdien, 10. oktobrī, plkst. 15:30 Sv. Pētera baznīcā Rīgā. Šogad balvu pasniegšanas ceremonijā īpašu programmu kā sveicienu skolotājiem un skolēniem ar Maestro Raimonda Paula skaņdarbiem ir sagatavojis Rīgas mūzikas skolu jauniešu simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Līdz ar orķestri pasākuma muzikālo sveicienu kuplinās pianists Romāns Vendiņš, kā arī solisti Aija Vītoliņa un Daumants Kalniņš.

Pasākumu organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD).

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm