Septiņi visretāk sastopamie koki galvaspilsētā

24. Oktobris, 2017

Pirms simts gadiem slavenais ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, būdams Rīgas dārzu un parku direktors, pilsētas zaļajā zonā iestādīja ne mazums eksotisku ziedu, krūmu un koku. Tagad, gadsimtu vēlāk, šī tradīcija tiek turpināta, un Latvijas galvaspilsētā pavisam parastā skvērā iespējams ieraudzīt tādus unikālus augus, kas nekādā veidā neasociējas ar mūsu platuma grādiem. Ar pašvaldības SIA „Rīgas meži” valdes locekļa Ulda Zommera palīdzību izveidojām Rīgā visretāk sastopamo septiņu koku top sarakstu.


1.Amerikas tulpjukoks

Foto: Diāna Spiridovska

2011. gadā, 11. septembra amerikāņu traģēdijas desmitajā gadadienā, ar ASV vēstniecības Rīgā gādību Latvijas galvaspilsētā Vašingtona laukumā (atrodas pie Hanzas ielas) tika iestādīts tulpjukoks, un no tā brīža koks zeļ un stiepjas garumā. Un tas tulpjukokam nav nekāds niecīgais: pilsētas apstākļos koks var izaugt līdz pat 30 metriem (mežā – līdz 50 metriem).

Koka lapas līdzinās mazām lirām. Taču vēl apbrīnojamāki ir tā ziedi: lieli (līdz 7 cm), īpaši spilgti un neticami līdzīgi tulpēm. Koks zied ļoti krāšņi un izskatās fantastiski. Ziedēšanas laiks ir maija beigas–jūnija sākums.

Foto: Diāna Spiridovska

Dabā tulpjukoki aug Ziemeļamerikas austrumos un ir ASV Indiānas, Kentuki un Tenesijas štata simbols. Tas lieliski pārcieš salu un ir labi iedzīvojies mūsu klimatiskajos apstākļos.

2.Ginks

Foto: Diāna Spiridovska

Ginks – dzīvs izraktenis, planētas visvecākais koks, kas nemainīgā veidā saglabājies līdz mūsdienām. Ginku klases augi bija plaši izplatīti uz Zemes mezozoja ērā, un rudeņos to lapas zemi klāja kā vienlaidu paklājs, līdzīgi kā mūsdienās kļavu un liepu lapas. Pa šo paklāju garām ginkiem devās dinozauri un citi līdz 50 000 kilogramu smagi gigantiski reptiļi.

Mūsdienās ginki savvaļā praktiski nav sastopami, taču tos veiksmīgi kultivē valstīs ar siltu klimatu. Rīgā pirmos ginkus pirms gadsimta iestādīja slavenais ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, un no tā laika mūsu pilsētu visās rokasgrāmatās sāka pieminēt kā „vistālāko ziemeļu punktu, kur aug ginki”. Šie simtgadīgaie koks ir joprojām dzīvi un aug skvērā iepretim Latvijas Universitātei.

Foto: Diāna Spiridovska

2014. gadā šajā pašā skvērā tika iestādīts vēl trešais ginka kociņš, ko Rīgai uzdāvināja viesi no Vācijas pilsētas Veimāras. Tas ir lieliski iedzīvojies, un to sargā metāla nožogojums, lai to, ko krīta perioda dinozaurs nespēja apēst, 21. gadsimta Rīgas bebrs Askolds nenograuztu kā nieku.

3.Valriekstu koks

Foto: Diāna Spiridovska

Vēl viena dāvana pilsētai – šoreiz no šveicieša Šahverdi Ahadova, kas pēc savas iniciatīvas veicina valriekstu koku audzēšanu Eiropas valstīs. Pateicoties viņa gādībai, dažādās valstīs jau iestādīti 5000 koku. Tagad šīm valstīm pievienojusies arī Latvija. Valriekstu koku šķirne ‘Franquette’ radīta Francijā, un jau divās vietās galvaspilsētā iestādīti šie kociņi: pieci stādi – Ziepniekkalnā Ēbelmuižas parkā, vēl pieci – Daugavas promenādē.

Foto: Diāna Spiridovska

Augustā pilsētas svētkos notiks oficiāla šo stādījumu atklāšana, līdzās kociņiem tiks novietotas informatīvās plāksnītes. Kā siltumu mīlošais augs iedzīvosies mūsu klimatā? Vai rieksti spēs pilnībā nobriest? Dzīvosim – redzēsim.

4.Sakura

Foto: Diāna Spiridovska

Šī dāvana, protams, ir no japāņiem: Japānas vēstniecība Latvijas galvaspilsētai tos uzdāvināja 2012. gadā. Sakura – Japānas ķirsis, kam nav augļu, vai arī, ja tie ir, tad ļoti sīki un neēdami. Visa šī koka jēga ir ziedēšanā. Tādu to saskatīja japāņu selekcionāri, cenšoties iegūt maksimālu ziedu krāšņumu un toņu daudzveidību. Tieši tāpēc japāņu dāvana Rīgai tika pasniegta pārdomāti: triju dažādu šķirņu koku stādi, kas nezied vienlaicīgi, bet cits pēc cita, pagarinot ziedu vērotājiem estētisko baudījumu.

Foto: Diāna Spiridovska

Kociņi iestādīti Uzvaras parkā un ceturto pavasari jau iztālēm piesaista skatienus ar saviem krāšņajiem rozā un baltajiem ziedu mākoņiem – tieši tā izskatās koku lapotnes to ziedēšanas laikā.

5.Sibīrijas ciedrs

Foto: Diāna Spiridovska

Galvaspilsētas Uzvaras parkā aug vēl viens dāvinājums no kāda Plakanciema iedzīvotāja – Sibīrijas ciedrs. Dzimis Sibīrijā, šis cilvēks ciedrus audzē savās mājās un uzdāvinājis arī Rīgai.

Sibīrijas ciedrs (no zinātniskā viedokļa – Sibīrijas priede) ir apbrīnojams koks. Atšķirībā no parastās priedes tam ir garākas skujas, tā mūžs ir divas reizes ilgāks un čiekuri ir pilni garšīgu un ļoti veselīgu ciedru riekstu. Tieši šie koki veido slavenās Sibīrijas taigas pamatu un tieši no šiem kokiem sibīrieši katru rudeni vāc čiekurus, kas viņus baro ne sliktāk kā medībās iegūtie kažokzvēri.

6.Magnolija

Foto: pixabay.com

Tas, ka Rīgas Botāniskajā dārzā aug magnolijas, ir saprotams: tur speciālisti ne tikai tādus vien eksotiskus kokus prot izaudzēt. Taču to, ka magnoliju – šo subtropu vizītkarti – var ieraudzīt arī parastā pilsētas parkā vai skvērā, ne visi zina. Taču tā tas ir: magnolijas iestādītas un iedzīvojušās pie mums Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā un skvērā pie Nacionālās operas – vietās, kur ir vismazāk vēja un visvairāk saules. Protams, tie ir atsevišķi eksemplāri, taču tādi ir.

Magnolija ir tulpjukoka tautiete, tāpat kā tas, arī magnolija aug Ziemeļamerikas kalnainajos apgabalos. Un tieši tāpat kā tulpjukoku, arī magnoliju pavasarī klāj burvīgi lieli ziedi. To spilgtums ir neraksturīgs mūsu klimatam, kurā skatiens pieradis pie pasteļtoņos iekrāsotas ainavas. Tāpēc jo brīnišķīgāk to atdzīvina magnolijas. 

7.Amerikas ragukoks (Kentuki kafijas koks)

Foto: Diāna Spiridovska

Jā, patiešām, tieši uz ielas, precīzāk, pilsētas kanālmalas apstādījumos, aug Kentuki kafijas koks (tas tiek saukts arī par divmāju ragukoku, ziepju koku). Un ne tikai aug. Tam ir arī augļi – brūnas pākstis, kurās ir “divi vienā”: gan pupiņas, gan zaļa želejveida viela, kas labi ziepējas. 

No kurienes šis koks uzradies mūsu pusē? Izrādās, pagājušā gadsimta 60. gados Padomju Savienībā tika ievesta divmāju ragukoku partija: kāds no vadītājiem nolēma, ka šie koki varētu labi greznot pilsētas. Taču šī ideja neguva plašāku rezonansi. Kaut kur šie kafijas koki paši nokalta, kaut kur tos izraka un nomainīja ar citiem augiem... Taču vietām arī mūsdienās var ieraudzīt augam atsevišķus eksemplārus, piemēram, pie mums Rīgā. 

Foto: Diāna Spiridovska

Jābrīdina, ka kafijas koka augļi nav nekāda kafija. Tie pieder pie tauriņziežu dzimtas, un nepagatavotā veidā pupiņas ir indīgas. Ziemeļamerikā cilvēki gan iemanījušies tās grauzdēt ļoti augstā temperatūrā, lai pēc tam samaltu un pagatavotu dzērienu. Iegūtais dzēriens patiešām attāli atgādina kafiju, taču saindēšanās risks ir pārāk augsts, lai šādi eksperimentētu.

Taču pākstī esošo zaļo želejveida substanci var izmantot mazgājoties. Tiesa, tā neputo un ātri sacietē pēc tam, kad izņemta no pāksts. Taču ir pilnībā nekaitīga.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm