Senioru diena Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 30. septembrī

25. Septembris

Svētdien, 30. septembrī plkst. 14.00 uz Senioru dienas programmu “Rīgas kioski – pilsēta, māksla, dzīve” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina visu paaudžu interesentus.


Kolonnu zālē, muzeja Rīgas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vēsturnieces, Mg. hist. Zitas Pētersones lekcijā “Rīgas kiosku vēsture.1902-1940. Stāsti un vizuālās liecības cauri laikiem” stāstījums savīsies ar unikālu vizuālo liecību demonstrējumu. Senioru dienas programmas apmeklētājiem būs iespēja arī apskatīt visu muzeju un jaunākās izstādes -"Lietots Rīgā. 19.gs. otrā puse – 1918.gads” un "Dziesmu svētku relikvijas. 1873 – 2013" (atvērta līdz 30. septembrim) un, protams, būs īpaši draudzīgā Senioru dienas ieejas maksa (EUR 1,50).

Kioski, šīs nelielās reālijas, tomēr iezīmē būtiskus akcentus pilsētas vaibstos un, cauri gadiem un laikmetu griežiem, pilsētas ļaudīm ir kā saliņas, kur uzzināt jaunumus, satikties, sasildīties. Kioski kā arhitektoniskas būves veido arī akcentus pilsētas vizuālajā tēlā. Arī mūsdienās, gan no kultūrvēsturiskā, gan sadzīviskā skatu punkta, kioskiem ir sava svarīga vieta pilsētas dzīves ritmā.

Vārds “kiosks” cēlies no persiešu valodas un latviešu valodā ar to apzīmē nelielu, vieglu celtni, arī telpu, novietni sīku preču tirdzniecībai. Nereti kioski dēvēti arī par paviljoniem.

Foto: publicitātes

Rīgas pilsētvidē šie nelielie namiņi - bijušie, vēl esošie un no jauna radītie var daudz pastāstīt par Rīgas un rīdzinieku vēstures līkločiem, ikdienas dzīves paradumiem un to mainību laika gaitā. Vairākas kiosku ēkas saistītas ar ievērojamu arhitektu vārdiem. Kioski, kā Rīgas dzīves dinamikas pieturzīmes, attēloti arī mākslas darbos. Piemēram, daudziem atmiņā krāšņā epizode ar aktieriem Zigrīdu Stunguri un Eduardu Pāvulu pie kioska Doma laukumā izcilajā mākslas filmā “Pie bagātās kundzes” (1969).

Foto: publicitātes

Stāsts par kiosku vēsturi Rīgā sākās 1902. gadā, kad speciāli izveidota komisija nolēmusi uzbūvēt jaunus kioskus, rīkojot projektu konkursu arhitektiem. Pirmos Rīgas kioskus 1904. gadā izvietoja sekojoši: vienu Brīvības bulvārī pie kanāla tiltiņa, otru - Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra stūrī. Turpinājumā – notikumi attīstījās strauji. Zita Pētersone žurnālā “Latvijas Architektūra” 2010. gadā rakstīja: “20. gadsimta sākumā Rīgas pašpārvalde pārņēma kiosku saimniecību un sāka celt modernus kioskus, līdz 1940. gadam uzceļot 44 jaunus, 62 pagaidu jeb sezonas un 309 laikrakstu kioskus”. Vēsturniece Zita Pētersone, pētot Rīgas kiosku vēsturi, sakrājusi virkni nozīmīgus un interesantus faktus un vizuālās liecības par šo tēmu. Senioru dienas dalībniekiem būs šī īpašā izdevība daudz no tā dzirdēt un redzēt.