Senās skulptūras noslēpums
Mīti rosina meklēt patiesību

Dzīve nereti izrādās krietni interesantāka par pašām krāšņākajām leģendām un mītiem. To apliecina arī mūsu mēģinājums izzināt vēsturi Kristus Pestītāja skulptūrai, kas ieņem centrālo vietu Rīgas Svētā Pētera baznīcas galvenās ieejas portālā. Skulptūra, kas neskarta pārdzīvojusi gan ugunsgrēkus, gan apšaudes, visvairāk apdraudēta tieši miera laikā, kad skulptūra palikusi bez galvas. Taču šovasar zinātkārie tūristi pamanīja, ka Pestītāja tēls no ieejas portāla ir pazudis pavisam. Vai te slēpjas kāda mistērija? To centāmies noskaidrot, vaicājot Svētā Pētera baznīcas direktora vietniecei Unai Jansonei.


Kur paslēpta skulptūra?

Vērīgajiem tūristiem izrādījusies taisnība – skulptūra patiešām ir nozudusi. Taču tā nav nozagta, bet gan demontēta, lai atjaunotu un restaurētu. Lai arī demontāžu veica jau jūlijā, Rīgas publika to ievēroja tikai pēc trim mēnešiem…

Jau 2014. gadā zinātnieki baroka laikmeta speciālistes, mākslas vēstures zinātņu doktores Annas Ancānes vadībā uzsāka Svētā Pētera baznīcas vēsturisko izpēti. Pētot portālu, zinātnieki atklājuši vairākas interesantas lietas.

Seno gadsimtu būvmākslinieki

Svētā Pētera baznīcas portālu projektu XVII gadsimta 60. gados izstrādāja Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū, bet skulptūru izgatavošana tika uzticēta tēlniekam un kokgriezējam Johanam Danielam Šauam. Laiks gāja uz priekšu, bet darbi nekādi nevedās, tādēļ pasūtījuma izpilde tika atdota citam meistaram. Lai arī lēnīgais tēlnieks Šaus bija paspējis izdarīt pavisam nedaudz, mākslas vēsturnieki rēķina, ka tieši viņš varētu būt izgatavojis centrālā portāla figūru – Kristus Pestītāja tēlu.

Foto: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība

Galvas metamorfoze

1721. gadā baznīcu skāra ugunsgrēks, atstājot ēku bez torņa. Stipri cieta arī portāli. Iespējams, tieši tad Kristus Pestītāja skulptūra pirmo reizi palikusi bez galvas. 1728. gadā portālu līdz ar tā centrālo figūru atjaunoja, un skulptūra atgriezās savā ierastajā vietā. Tikai tagad tai vairs nebija Kristus, bet gan Svētā Pētera galva… Jāpiebilst, ka pēc pētnieku domām, šī metamorfoze tika paveikta ļoti neprasmīgi – jaunā galva krasi kontrastēja ar pārējo figūras ķermeni. Neveiklie restauratori nebija ņēmuši vērā arī to, ka portālos pirms tam jau bija viena Svētā Pētera skulptūra.

Arī Otrais pasaules karš neatstāja neskartu baznīcu, kas izvietojusies Rātslaukuma tuvumā – jau 1941. gada jūnijā tā cieta bombardēšanas laikā, kad baznīca gandrīz pilnībā nodega. Taču Pestītāja skulptūra pārdzīvoja arī to. Tiesa gan, ar dažiem zaudējumiem – figūra palika bez labās rokas un kreisās rokas plaukstas.

Dažas desmitgades pēc kara baznīca atradās pussagruvušā stāvoklī – jumta vietā slējās sanaglotu dēļu nojume. XX gadsimta 60. gadu beigās tika uzsākti restaurācijas darbi, kurus pabeidza 1983. gadā, dāvājot Vēstures un arhitektūras piemineklim otro dzīvi. Taču centrālā portāla galvenā skulptūra pie restaurācijas tā arī nebija tikusi. Vēl vairāk – tā atkal tika atstāta bez galvas. Šoreiz šī pārestība bija pastrādāta miera laikos.  

„Kur galva palika, tas nav zināms,” stāsta Una Jansone. „Varbūt tika pazaudēta, bet, iespējams, vēl joprojām glabājas pie kāda mājās.”

Baroka laikmeta paraugs

XX gadsimta 80. gadu beigās atkal norisinājās restaurācijas darbi. Šoreiz tos veica poļu speciālisti, kuri piedāvāja atteikties no portāla vecās skulptūras, nomainot to pret jaunu. Poļi pat piedāvājuši gatavu jaunās skulptūras maketu. Taču mūsu speciālisti, starp kuriem bija tādi slaveni restauratori kā Imants Lancmanis, Andrejs Holcmanis un Gunārs Armans, iestājās pret šādu ieceri. Senā skulptūra ir īsts baroka laikmeta paraugs, kas noteikti jāsaglabā!

Foto: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība

Zīmējumi un fotogrāfijas

Pirms dažiem gadiem vēsturisko skulptūru tika nolemts atjaunot, atgriežot tai pazaudētos fragmentus. Vienīgais vizuālais dokuments, kurā skulptūra redzama tās sākotnējā izskatā, ir portāla akvarelis, ko gleznojis Johans Kristofs Broce, slavens XVIII gadsimta etnogrāfs un vēsturnieks. Portāla pirmā fotogrāfija tapusi XIX gadsimta beigās, un, spriežot pēc tās, centrālā portāla frontonā atrodas nevis Kristus Pestītāja, bet gan autentiska Svētā Pētera figūra.

Pētījumu laikā tika analizēti ne tikai vēsturiskie dokumenti, bet arī ievāktas liecības no speciālistiem,  kas pēckara periodā – 60. un 80. gados – bija piedalījušies baznīcas restaurācijā. Tieši šīs liecības pētniekiem ļāva pieņemt lēmumu, ka portāla centrālā figūra ir jāatjauno.

„Ārstēšana” beigsies maijā

Skulptūra kopš vasaras mēnešiem atrodas darbnīcā, kur tā tiek „ārstēta” – attīrīta no netīrumiem un sāls. Patlaban norit darbs pie fragmentiem, kurus skulptūra gadsimtu gaitā zaudējusi. Šis process nav ātrs. Speciālisti nav arī vēl izlēmuši, kādam īsti jābūt Kristus sejas atveidojumam, jo pastāv vairākas versijas. Pētnieki pat pabijuši Ugāles baznīcā, kuras baroka stila altāri veidojis Daniels Šaus. Tas ir vienīgais viņa darbs, kas pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. Taču šis altāris ir veidots no koka, kamēr Svētā Pētera baznīcas skulptūra darināta no smilšakmens. Starp citu, no Vācijas jau ir atvesti autentiski izejmateriāli. Skulptūrai jāatgriežas savā vietā nākamā gada maijā, sagaidot valsts svētkus. Par to rūpējas meistars no Latgales Antons Rancāns, kurš lepojas ar lielu pieredze baroka laikmeta skulptūru atjaunošanā.    

Paldies mītiem!

…Mīti dzimst arī mūsdienās. Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem izplatījās baumas, ka vienai no Svētā Pētera baznīcas skulptūrām pazudusi galva – un tā esot slikta zīme!

„Nav ļaunuma bez labuma,” smejas Jansones kundze. „Šis mīts izraisīja pastiprinātu interesi par baznīcas un portāla vēsturi, veicinot šīs nozīmīgās skulptūras atjaunošanu.”

Lieliski!

Iļja Dimenšteins