Selekcionārs, kurš radījis 100 jaunu rododendru šķirņu

23. Decembris, 2015

Par balvas „Gada rīdzinieks 2015” ieguvēju kļuvis pazīstamais selekcionārs Rihards Kondratovičs.
Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas ierosinājuma Rīgas dome zinātniekam šo godpilno nosaukumu piešķīra… par ziediem. Gandrīz 60 gadus viņš nodarbojas ar rododendru audzēšanu un selekciju un šajā laikā radījis 100 (!) jaunu šķirņu.


Eksotiskie, krāšņie ziedi kļuvuši par Riharda Kondratoviča dzīves aizraušanos, savukārt Latvija, pateicoties viņam, – par Baltijas rododendru galvaspilsētu un ne tikai. Ne velti kolēģi viņu jokojot sauc par „Rododendroviču”.

Kā tulpes Holandē…

Japāņi jau sen iemācījušies novērtēt ziedošo sakuru, holandieši pārvērtuši tulpju plantācijas populārā tūristu iemīļotā apskates objektā.

Arī pie mums, Latvijā, par tradīciju kļuvis maijā un jūnijā braukt 15 km ārpus Rīgas, uz Babīti, lai gremdētos baltu, rozā, lillā un sarkanu rododendru jūrā. Šeit 12 hektāros augstu priežu ēnā no 1980. gada atrodas Latvijas Universitāte Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”, šo eksotisko krūmu mazā dzimtene. Ne velti Babītes novada ģerboni rotā ziedoša rododendra attēls. Jau 35 gadus, no pašas pirmās dienas, audzētavu vada izcilais Latvijas selekcionārs, bioloģijas zinātņu doktors, Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris Rihards Kondratovičs, kura vārds labi zināms arī aiz mūsu valsts robežām. Viņš ir arī daudzu zinātnisko publikāciju un grāmatu autors.

No šejienes, netālās Pierīgas, apmierinātie pircēji aizved stādus uz citām pilsētām un ciematiem, tādējādi teritorija, kurā aug šie krāšņie augi, ar katru gadu paplašinās.

Un tas nepārsteidz! Krāsu trakulības uz mūsu ierasto pelēcīgo laikapstākļu fona šķiet pilnīgi nereālas, un pat vissavaldīgākie cilvēki nespēj slēpt sajūsmu, ieraugot šos pasakaini skaistos ziedus. Psihoterapeitiem depresija un stress būtu jāārstē, izrakstot pacientiem pastaigas pa rododendru alejām!

Fantastiski skaistie rododendru ziedi rotā Rīgas pilsētas kanāla krastus, ieeju Latvijas Universitātes galvenajā ēkā, galvaspilsētas parkus – Vērmanes un Viestura dārzu, Mežaparku un, protams, privātmāju pagalmus Rīgā un Jūrmalā. Pēdējo gadu laikā eksotiskie skaistuļi iekarojuši arī citas Latvijas pilsētas – Ventspili, Liepāju, Jelgavu.

Bet, kad 1955. gadā Rihards uzreiz pēc Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes beigšanas sāka strādāt par Botāniskā dārza direktoru, tajā auga vien trīs šī eksotiskā auga sugas. Tieši viņš, iemīlējis rododendrus no pirmā acu skatiena, pārvērta tos par vienu no vispopulārākajiem dekoratīvajiem augiem Latvijā. 


Pavasaris „Babītē”

„Tajā laikā ierasta prakse bija bezmaksas sēklu apmaiņa starp botāniskajiem dārziem, tā es iesēju sēklas, ko biju saņēmis no Vācijas, Zviedrijas, Ķīnas, Norvēģijas, Sibīrijas, un sāku eksperimentēt – kuri augi pie mums iedzīvosies? Izmēģināju 200 dažādu sugu, puse iedzīvojās, un es ar tiem turpināju strādāt.”

„Tiem ar jums paveicās!” es jokoju.

„Varbūt tieši otrādi – man ar tiem,” nopietni atbild selekcionārs, kuram darbs jau sen pārtapis par aizraušanos, kam veltīta visa dzīve.

Iespējams, ne nejaušības pēc zinātnieks piedzima maija vidū – tieši rododendru ziedu plaukšanas laikā.

Atnāks ziedēšanas laiks

…Audzētavā priežu paēnā šobrīd ir klusi un samērā vientuļi. Starp blīvajām, tumši zaļajām lapām daudz lielu uzbriedušu pumpuru.

„Pavasarī no katra pumpura izplauks pieci, seši ziedi,” jau iepriekš par to priecājas Rihards Kondratovičs. „Būs skaisti …”
Ziema šogad ir neraksturīgi silta, tāpēc, ja vien pēkšņi neuznāks 30⁰ sals, ziedēšana pavasarī gaidāma neticami krāšņa. Bet patlaban selekcionāram darāmi ziemas darbi.

Tiek gatavota jauna ekspozīcija (kā muzejā!) – rododendru krūmu smalcē izliek celiņus. Nākamajā sezonā audzētavas apmeklētājiem atklās jaunu teritoriju – jau esošajai platībai tiks pievienots vēl viens hektārs zemes.

Dīķa krastā (paldies „Latvijas Valsts mežiem”!) uzbūvēts skatu tornis, lai varētu vērot gan floru, gan faunu. No faunas šeit gan pamatā ir tikai pīles, toties ziedošie krūmi no trīs metru augstuma izskatās burvīgi.

„Pastaigājoties pa celiņiem, ziedus iespējams aplūkot tuvumā. Savukārt no tornīša tie izskatās citādāk – kā daudzkrāsaina jūra,” atšķirību skaidro Rihards Kondratovičs.


Ziedu jūra 

No dīķa tiek ņemts ūdens laistīšanai, taču tas ir arī ļoti būtisks ainavas elements – spogulim līdzīgajā, gludajā ūdens virsmā atspoguļojas krastos augošo ziedu daudzveidība.

Vienu reizi sezonā audzētavā „Babīte” tiek rīkots brīvdabas koncerts. Krūmu ieskautajā pļavā ir spēlējis pūtēju orķestris, flautiste Dita Krenberga, uzstājies dziedonis Jānis Sproģis. Kad mūzikas skaņas apklust, gaisu piepilda apreibinoša vīterošana, ko atskaņo neredzamie spārnotie klausītāji. 

Katru sezonu iepriecēt sevi ar ziedošajiem rododendriem šeit ierodas arvien vairāk cilvēku. Pagājušajā gadā tika sasniegts rekords – 18,5 tūkstoši apmeklētāju mēneša laikā. Audzētavas nelielajam kolektīvam – 17 cilvēku plus 5–6 sezonāli palīgi – tās ir papildu rūpes, taču, protams, arī prieks dalīties iemīļoto augu skaistumā!
 
Cits par citu labāks

Audzētavas 12 hektāros aug vairāk nekā 70 tūkstoši rododendru! Un visi atšķirīgi: vieni nometuši lapas, citi – mūžzaļi, vēl citi – ne šis, ne tas, zaros dreb retas, pažuvušas lapiņas. Daļa krūmu ir augstāki par cilvēka augumu (starp tiem staigājot, var apmaldīties), savukārt daļa nav augstāki par ērkšķogu vai jāņogu krūmiem. Pat ne iedomāties, ka tie visi ir vienas dzimtas augi, pie kuras, starp citu, pieder arī virsis, mellene un brūklene.

Pie katra krūma – plāksnīte ar auga nosaukumu. Parasti pircēji pavasarī, ziedēšanas laikā, piefiksē tās šķirnes, kas iepatikušās, un rudenī ierodas pirkt stādus.

Rihards Kondratovičs apvainojas, ja rododendri tiek raksturoti kā kaprīzi augi: „Noteikti, nē! Augiem jārada normāli apstākļi, un viss būs kārtībā.”

Rododendriem patīk augt kūdrainā augsnē, ja daudz mitruma un dzidra, ar saules zaķīšiem izraibināta ēna kā Himalaju kalnos, Ķīnas un Japānas piejūras apgabalos – vietās, no kurienes tie cēlušies. Priežu mežs, tāds kā audzētavā „Babīte”, ir rododendriem ideāli piemērota vieta Latvijā.


Rododendrs „Aivars Lasis”

„Ja krūmi tiek iestādīti smilšainā augsnē, vēl arī tiešos saules staros, nav jābrīnās, ja tie nokaltīs,” sirsnīgi stāsta zinātnieks un jau kuru reizi atceras senu, sašutumu izraisošu gadījumu par to, kā 1959. gadā Rīgā Raiņa bulvārī tika iestādīti 8000 rododendru stādu. Bet kādā vietā! Pašā dziļākajā liepu ēnā, arī laistīti tie tika neregulāri. Protams, augi nokalta…

Audzētavā priecātos, ja pilsētā augtu vairāk skaisto krūmu, taču neapzinīgie pilsētnieki bieži vien aplauž ziedus, kā arī dažkārt pat nozog pašus stādus.

No sēkliņas līdz ziediņam

…Ieejam siltumnīcā, un Rihards Kondratovičs rāda pavisam sīciņus stādiņus – divas lapiņas uz tieva kātiņa, apmēram viena centimetra augstumā. Šie mazulīši tikko izšķīlušies no sīksīkām sēkliņām, līdzīgām pieneņu sēklām. Apmēram 5000–10 000 tādu sēkliņu sver tikai vienu gramu!

Maigie stādiņi pārziemo siltumnīcā zem plēves. Augsne, kurā tie aug, tiek sildīta ar elektrību, lai dienā temperatūra nenoslīdētu zemāk par 14⁰ C, savukārt naktī pietiek arī ar 4⁰ C.

Vecākie krūmiņi jau sagatavi tradicionālajai pavasara izstādei Ķīpsalā – saknes akurāti ietītas celofānā. Ceļa iepakojums arī palīdz pārciest salu. Vispār rododendri ir salizturīgi augi, un tā ir viena no viņu priekšrocībām, kas panākta selekcijas ceļā. Tomēr pavisam mazai jaunaudzei nepieciešama ļoti saudzīga attieksme, savukārt „pusaudži” jau ziemo zem klajas debess.

Pirmais ziediņš rododendriem izplaukst tikai pēc pieciem gadiem. Un tas notiek tikai tad, ja krūms pareizi kopts. Metra augstumu rododendri sasniedz pēc 10–15 gadiem, pusotra, divu metru augstumu – pēc 25–30 gadiem. Un visu šo laiku tas jākopj, jālaista, jāpiebaro…

Vai, to visu zinot, vēl būtu jābrīnās, ka rododendri nav lēti: no 20–30 eiro līdz pat 200–300 eiro par krūmu! Ir arī tādi eksemplāri, kas netiek pārdoti lētāk par 800 eiro.

Ja uz rododendriem kliedz, tie neizaug. Ja augi tiek stādīti dusmās, tie neizaug.

Ar rododendriem ir tā: jo tie vecāki, jo krāšņāki – gan izskata, gan ziedu ziņā. Un to mūžs ir garš. Visvecākais no šobrīd zināmajiem eksotiskā auga pārstāvjiem aug Skotijā. To no Ziemeļamerikas turp atveda 1809. gadā. Bet cik ilgi tas pirms tam jau bija audzis savā dzimtenē, nav zināms. Varbūt jau veselu gadsimtu…  


Balva „Gada rīdzenieks 2015” pasniegta

Sapnis par citronkrāsas ziediem

Baltijā vienīgā rododendru audzētava „Babīte” ir selekcijas laboratorija zem klajām debesīm. Te aug 76 sugu un 248 šķirņu rododendri, no kurām 100 ir radītas zem Latvijas priedēm. Tās iekļautas Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā.

Šogad reģistrētas septiņas audzētavā „Babīte” izveidotas šķirnes. Pagājušajā gadā tikpat. Katru gadu audzētavas zinātnieki pasaulei piedāvā vairākas jaunas rododendru šķirnes.

„Vai saprotat atšķirību? Suga ir tā, kas pastāv dabā, savukārt šķirne ir cilvēku roku radīta,” skaidro zinātnieks.

Īsts brīnums ir tad, kad uzzied ziedi, kuru uz Zemes līdz šim nav bijis! Tā arī ir selekcionāra darba būtība – pielabot dabas radīto, mainīt tā īpašības un krāsas, kā cilvēkiem vajag un patīk.

Apputeksnēšana notiek šādi: ņem puteksni no auga „tēva” un pārnes uz auga „mātes” auglenīcu. Pēc tam gaida, ka pēc gada augs atkal uzziedēs, tad procesu atkārto.

Piemēram, viena augu suga ir spējīga izdzīvot visskarbākajos laikapstākļos, savukārt citai ir neparasti skaisti ziedi. Ja pirmo apputeksnē ar otrās ziedputekšņiem, var iegūt jaunu (vairs ne sugu, bet šķirni!), kas krāšņumu mantos no „tēva”, bet izturību no „mātes”. Parasti no „mātes” tiek mantots vairāk īpašību, jo jaunās sēkliņas attīstība noris viņas organismā. Jo vairāk augu tiek apputeksnēts, jo lielākas izredzes atlasīt visveiksmīgākos – ar visspilgtāk izteiktākajām īpašībām. 

„Bet kur paliek neveiksmīgie?” jautāju es.

„Izmetam. Arī kurpnieks, ja tam gadās izgatavot apavus ar kādu defektu, tos nemēģinās pārdot,” skaidro zinātnieks.

Noslēpums līdz galam nav atklāts

Lai iegūtu elites šķirni, jābūt iespējai izvēlēties no 200–300 augiem. Savukārt katram rododendra krūmam, lai tas normāli attīstītos, nepieciešams ne mazāk kā viens kvadrātmetrs zemes.

Tieši tāpēc 1980. gadā Rihards Kondratovičs ar saviem rododendriem pārcēlās no Botāniskā dārza uz Babītes plašumiem. 12 hektāru – ir, kur izvērsties!

No ieceres līdz jaunas šķirnes radīšanai parasti paiet 15 gadu, bet dažkārt arī vairāk. Nepietiek ar to, ka tiek iegūts zieds, kas nelīdzinās nevienam līdz šim zināmajam. Izmaiņām jābūt noturīgām, t. i., tām jāatkārtojas visās auga nākamajās paaudzēs.
„Vai selekcionāram vienmēr izdodas radīt ziedu iecerētajā krāsā?”

Izrādās, nē.

„Daba nekad līdz galam neatklāj savus noslēpumus,” stāsta Rihards Kondratovičs. „Baltu un sarkanu ziedu krustošanas rezultātā ne vienmēr iegūsim rozā, tie var būt violeti vai pat dzelteni. Tā izpaužas tālāko radinieku un senču gēnu ietekme.”

Viss, kā cilvēkiem!

„Vai jums ir kāda mīļākā šķirne?”

„Man nepatīk šis jautājums! Visas ir mīļas.”

Tomēr selekcionārs atzīst, ka ļoti labas šķirnes ir maigi violetā ‘Lavanda’ un rozā ‘Aivars Lasis’, kas nosaukta par godu kolēģim ainavu arhitektam, dendrologam, Bulduru dārzkopības skolas pedagogam Aivaram Lasim.


Lūk, Babītes „Lavanda”

Izdomāt nosaukumu jaunai šķirnei – arī tas ir atbildīgs darbs. Rihards Kondratovičs tādā veidā vēlas saglabāt atmiņas par godājamiem cilvēkiem un svarīgiem notikumiem. Piemēram, šķirne ‘Mammadaba’ veltīta „Latvijas Valsts mežiem” – ilggadējam un uzticamam audzētavas partnerim.    

Kādam rododendram selekcionārs devis vārdu ‘Kristaps Morbergs’, tā godinot slaveno mecenātu, kas visu savu īpašumu novēlēja Latvijas Universitātei, un tas joprojām nes peļņu šai mācību iestādei. Par godu Zinātņu akadēmijai radīta šķirne tās karoga krāsās – violetā un dzeltenā. Ir šķirne ‘Teterevi Latvijai’, kas tā nosaukta par godu dzīvesbiedriem, kas tik daudz izdarījuši zinātnes, tostarp arī Botāniskā dārza, attīstības labā.

Latvijas Universitātes, kur daudzus gadus strādājis Rihards Kondratovičs, 75. gadadienai par godu rododendru šķirne nosaukta ‘Alma Mater’. Šobrīd audzētava ir jauno selekcionāru (kas ir Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti) sagatavošanas bāzes vieta.

Daudzas šķirnes nosauktas sieviešu vai vīriešu vārdos – ‘Biruta’, ‘Irina’, ‘Egons’, ‘Emīls’, ‘Uldis’ utt. Šādi nosauktos rododendrus labprāt iegādājas to „vārda brāļi”. Nosaukumu var arī „pasūtīt” audzētavā. Tādā veidā Ogre ieguvusi pati savu rododendru šķirni ‘Ogre’s White Dream’.

Savai sievai un meitai Rihards Kondratovičs veltījis šķirnes ‘Skaidrīte’ un ‘Ginta’. Savā vārdā zinātnieks nevienu šķirni nav nosaucis. Viņš atjoko: „Tas vēl jānopelna!”

Selekcionāra sapnis ir rododendrs ar citrondzelteniem ziediem. Un viņš ne tikai sapņo, bet kopā ar kolēģiem no Helsinkiem strādā pie šīs jaunās šķirnes izveides.

***

…Pirmie rododendri uzziedēs tikai marta beigās, aprīļa sākumā. Taču tuvā pavasara priekšnojautas jau vēdī priežu meža mitrajā gaisā…

Ksenija Zagorovska