Santjago no Venecuēlas: "Rīdziniecies neatgriezeniski man lika iemīlēties šajā pilsētā"

11. Jūlijs

Rīdziniekiem Latvijas laika apstākļi ir debesu sodība un vietējā īpatnība: te sniegs maijā, te krusa jūnijā. Bet jaunajam rīdziniekam Santjago no karstās Venecuēlas šāda laika apstākļu nepastāvība ir vēl viens iemesls mīlēt Rīgu, jo “…Venecuēlā smoc no karstuma, bet Ņujorkā – no smoga”. Par to, kāpēc Rīga ir labākā pilsēta uz Zemes, dienvidamerikāņu kino režisors pastāstīja portāla riga.lv žurnālistam.


  • Dzimtā pilsēta: Karakasa, Venecuēla
  • Nodarbošanās: režisors, operators Uz Rīgu pārcēlies pirms pusotra gada
  • Pirmā frāze latviešu valodā, ko iemācījies: “Nākamā pietura – Ģertrūdes iela”


Pirmo reizi ierados Rīgā, kad man bija 19 gadu un pirmais, ko pamanīju, bija meitenes. Viņas šeit ir neticami skaistas! Skaistā dzimuma pārstāves neatgriezeniski man lika iemīlēties šajā pilsētā, un, kad es šeit sāku dzīvot, es sev atklāju vēl neskaitāmas citas labās īpašības un Latvijas galvaspilsētas priekšrocības.

Foto: No personīgā arhīva

Mans patēvs ir latvietis, kas arī ir mana saikne ar Latviju. Viņš ar manu mammu iepazinās Venecuēlā un jau 13 gadus dzīvo Rīgā ar maniem jaunākajiem brāļiem un māsu. Man nebija iespējas uzreiz pārcelties kopā ar viņiem, jo vispirms bija jāiegūst augstākā izglītība dzimtajā pilsētā, Karakasā, pēc tam es devos mācīties uz Ameriku, bet no turienes devos strādāt uz Dienvidāfriku. Bet par to visu pēc kārtas.

Foto: No personīgā arhīva

Pēc vidējās izglītības iegūšanas Venecuēlā es devos iegūt inženiera izglītību, bet pēc kāda laika sapratu, ka tas nav tas, ar ko vēlos nodarboties visu dzīvi, tāpēc šīs studijas nepabeidzu un devos mācīties par kino režisoru Ņujorkas Kino mākslas universitātē. Mācību ietvaros man piedāvāja darbu Dienvidāfrikā – Veselības un sociālās aizsardzības departaments veidoja veselu reklāmas kampaņu, lai pievērstu uzmanību Āfrikas nabadzīgo teritoriju problēmām. No manis viņiem bija nepieciešami video rullīši, foto kadri, citiem vārdiem sakot – vizuālie materiāli. Es piekritu, sakravāju mantas un no labiekārtotās istabas Ņujorkas nomalē es devos uz nabadzīgiem Āfrikas reģioniem. Jūs pat nespējat iztēloties, kā šādos apstākļos mainās uztvere un dzīves vērtības. Dzīvojot Venecuēlā, es sapņoju padarīt pasauli labāku, biju pārliecināts, ka saknē varēšu izmanīt varas sistēmu savā valstī. Taču pēc dzīves nabadzīgajos Āfrikas reģionos mana dzīves uztvere mainījās par 180 grādiem.

Mums mēnešiem ilgi nācās ēst tikai kartupeļus un bija jābūt pateicīgiem par to, jo lielākajai daļai vietējo iedzīvotāju nebija pat tik daudz.

Kā ir eiropiešiem? Laika menedžments, fitness, joga no rītiem… Veiksmīgi cilvēki ceļas agri no rīta, lai visu pagūtu… Bet kāds cits būtu priecīgs celties agrāk, taču nevar, jo nav elektrības un nākas gaidīt rītausmu. Un pēc tam briesmīgā karstumā jādodas pēc ūdens, nemaz nerunājot par rīta kafiju, cilvēkiem labākajā gadījumā ir vienkāršs, tīrs ūdens… Citiem vārdiem sakot, es varu ļoti ilgi runāt par šo tematu, taču sapratīs tikai tas, kuram reiz nācies būt tādos apstākļos.

Foto: No personīgā arhīva

Āfrikā es nostrādāju pusgadu, pēc tam atgriezos Venecuēlā, sāku strādāt specialitātē, taču pēc kāda laika noguru no šīs ekstravertu kultūras. Uz ielas ar tevi visi mēģina iepazīties, cenšas kaut ko pārdot, kaut kur ievilināt… Valstī ir briesmīga korupcija, nav ne dienas bez krimināla rakstura atgadījumiem. Sākumā man bija vēlme padarīt sabiedrību labāku, uzņemt sociālas filmas, lai ievirzītu cilvēkus pareizajā gultnē, bet pēc vairākiem veltīgiem mēģinājumiem es sapratu, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Valdība dzīvo pēc saviem likumiem, un tas visus apmierina. Es vēlējos mierīgu dzīvi, tāpēc devos pie ģimenes uz Rīgu.

Nepārspīlēju – Rīga ir labākā pilsēta uz Zemes! Šeit ir tīrība, skaistums, drošība un gards ēdiens…  No punkta A uz punktu B ir iespējams aiziet kājām, kas nāk par labu ne tikai ķermenim, bet arī prātam – ir laiks padomāt, izanalizēt lietas… Un vēl šeit naktīs var gulēt mierīgi, jo taksisti zem tava loga neauro lamu vārdus visu nakti. Tas ir no manas Ņujorkas pieredzes.

Rīgā kāda projekta uzņemšanas laikā iepazinos ar vietējo meiteni un sapratu, ka esmu iemīlējies. Zvanīju draugiem no Venecuēlas un teicu, ka tā nu esot sanācis, esmu iemīlējies… Viņi bija pārsmējušies. Saka, ka manā vecumā jau esot laiks domāt par pansiju, nevis jātvarsta latviešu skaistules. Taču es atteicos viņos klausīties. Kad esi jauns, iemīlies desmit reizes dienā, turklāt katru reizi esi pārliecināts, ka tieši viņa ir tava dzīves mīlestība! Kad tev rit ceturtais gadu desmits, jūtas ir daudz nopietnākas. Tu vienkārši jūti, ka nevari dzīvot bez šī cilvēka, šis cilvēks tev ir vajadzīgs. Tāpat, kā kafija no rīta, tāpat, kā vienkāršs kartupelis bada plosītajā Āfrikā…

Pēc temperamenta latvieši ir mierīgi un nesteidzīgi, bet tajā pašā laikā ļoti forši, ļoti atvērti, vienmēr gatavi palīdzēt. Visā šajā laikā, kopš dzīvoju Rīgā, ne reizi neesmu jutis nesaskaņas, kas balstītas uz kultūras atšķirībām. Latviešu valodu es pagaidām neprotu, bet tas nav šķērslis saziņā, Rīgā var viegli iztikt tikai ar angļu valodas zināšanām – tas ir vēl viens lielisks pluss šai pilsētai. Protams, gribētos kādreiz apgūt latviešu valodu kaut vai tikai pamata līmenī, bet pagaidām vēl to neesmu izdarījis… Sākumā es pat nevarēju atšķirt latviešu no krievu valodas, kad dzirdēju, kad cilvēki tajās runā. Bet savā galvā esmu izveidojis asociācijas, tagad krievu valoda man izklausās kā “ņaņaņaņa”, bet latviešu – “tumctumctumctumc” (smejas). 

Foto: No personīgā arhīva

Ēdiens Rīgā ir pelnījis veselas apbrīnas odas! Esmu vietējo latviešu konditorejas izstrādājumu un melnās šokolādes fans!  Kā reiz ienācu iekost vienā no kafejnīcām un paņēmu kūkas gabaliņu un tēju. Ak, Dievs! Viss bija tik gardi, ka palūdzu pārdevējai man pārdot veselu torti. Uz to viņa man atbildēja, ka veselas tortes viņi nepārdod, tikai gabaliņus. Tad es nopirku visus septiņus atlikušos šīs tortes gabaliņus un apēdu turpat, uz vietas. Tas bija ļoti, ļoti garšīgi! Vietējā latviešu virtuve tik ļoti lielu gastronomisko baudu manī neizsauc, taču man pietiek ar to, ka vietējos lielveikalos ir iespējams nopirkt svaigus dārzeņus un augļus, gaļu, zivis… Tas viss šeit ir garšīgs un neatgādina gumiju, kā tas bija Amerikā. Lai labi paēstu Ņujorkā, ir jābūt multimiljonāram.

Vai zināt, kas vēl man patīk Rīgā? Laika apstākļus! Jā, jā, jūsu nepastāvīgos un neparedzamos laika apstākļus. Venecuēlā mēs mirstam no karstuma, Ņujorkā – no smoga, bet šeit ir ļoti patīkams un maigs klimats.

Saites ar Santjago video veikumiem: