Sāls uz pilsētas ielām: vai reaģenti patiešām bojā apavus un automašīnas?

9. Februāris

Latvijas ziemas nav nemainīgas. Ciklonus nomaina anticikloni, te atnesot vēju un puteni, te salu, te atkusni. Tā rezultātā komunālie dienesti cīnās te ar peļķēm, te ar apledojumu, te ar biezu sniega kārtu, apstrādājot ielas ar dažādiem reaģentiem. Bet ar kādiem tieši? Un cik tie ir kaitīgi mašīnām, apaviem un mājdzīvniekiem, kas ziemas laikā tiek izvesti pastaigās?


PAGALMI UN TROTUĀRI: “VĀRĀMAIS SĀLS” UN SMILTIS

Galvenie materiāli, ar ko tiek apstrādāti trotuāri un ielas Rīgas pagalmos – sāls un smiltis. Sāls tiek izmantots, lai izkausētu ledu, savukārt smiltis – lai novērstu slīdēšanu. “Pastāv Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 146 (Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi)”, kuros norādīts, ka trotuāriem, piebraucamajiem ceļiem un kājāmgājēju celiņiem jābūt notīrītiem līdz pat ceļa segumam – asfaltam vai betonam.

 “Svaigi sasnigušu sniegu var viegli notīrīt ar slotu vai lāpstu, neizmantojot reaģentus. Taču sētnieki nestrādā visu diennakti. Ja sniegs uzsnidzis vēlu vakarā un naktī tas vēl ir piesalis, tad no rīta bez sāls un smiltīm jau neiztikt. Tāpēc sākumā sētnieks strādā, kur iespējams, ar ledus cirtni, bet nesabojājot ielas segumu, un pēc tam izmanto reaģentus. Reaģentu iedarbībā sniegs kļūst irdens un izkūst, un to no trotuāriem, kāpņu telpas ieejas ceļa un kājāmgājēju celiņiem ir ļoti viegli notīrīt ar lāpstu. Pēc normatīviem tas ir jāizdara līdz 8:00 rītā,” stāsta “Rīgas namu pārvaldnieks ” Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Deniss Sokolovs.

Trīs visbiežāk uzdotie iedzīvotāju jautājumi:

1.Vai reaģenti nav kaitīgi mājdzīvniekiem?

Maisījuma sastāvā ir parasts vārāmais sāls, nedaudz hlora un citi dabīgi mikroelementi. Piemēram, kaut kā saindēties, laizot šādu maisījumu, nav iespējams. Vienīgais nepatīkamais efekts – maisījums var noberzt dzīvnieku ķepas. Tāpēc veterinārārsti iesaka pēc pastaigām mazgāt kaķiem vai suņiem ķepas (bet, ja suns ir mazs, tad arī vēderu).

2.Vai var sāli neizmantot vispār vai kaisīt mazāk?

Pēc ražotāju ieteikumiem uz vienu kvadrātmetru drīkst kaisīt 50-70 gramus sāls. Galvenais mīnuss – sāls tiek izkaisīts ar rokām, tāpēc kaut kur var gadīties nokaisīt vairāk, bet kaut kur – mazāk. Bet, ja šo sniega putru (kas veidojas, ja sniegs tiek nokaisīts ar sāli) notīra un neatstāj peļķes visu dienu, tad problēmas nerodas.

Daudzi sētnieki vispār cenšas izvairīties no sāls izmantošanas, lai neradītu sev lieku darbu pie kāpņu telpām. No smiltīm un sāls kāpņu telpās palīdz atbrīvoties gumijas kājslauķis pie kāpņu telpā vai pie dzīvokļa durvīm.

Smiltis ir visekoloģiskākais materiāls, taču to ir grūti iztīrīt no apavu zoles reljefa un kāpņu telpām. Turklāt tas tiek izmantots tikai uz ledus.

Pavisam izvairīties no sāls nevar arī tāpēc, ka ar to tiek kaisīti galvenie ceļi un maģistrāles, turklāt lielā daudzumā.

3.Vai sāls bojā apavus?

Bojā, ja par apaviem nerūpējas. Sāls traipi visvairāk paliek uz zamšādas apaviem. Ādas, lakādas vai dermatīna apavi, pēc atgriešanās mājās, vispirms jānotīra ar mitru, pēc tam – ar sausu lupatiņu. Un tā, kamēr traipi izzūd. Pēc tam apavi jāizžāvē (tikai ne uz radiatoriem!). Un apavi atkal izskatīsies kā jauni. Drošības pēc apavu veikalos var iegādāties īpašus ūdensdrošus tīrīšanas līdzekļus. Bet, ja apavi sākumā nav notīrīti, no līdzekļu izmantošanas nebūs nekādas jēgas.

Vēl viena pārbaudīta metode: uz divām daļām ūdens ņemam vienu daļu galda etiķi un ar šo šķidrumu nomazgājam apavus. Pēc tam, tikko apavi izžūst, tie jānoklāj ar krēmu, kas aizsargā no nokrišņiem.

Svarīgi zināt: reizēm apavu stāvokli ietekmē nevis sāls, bet gan mitrums un sals.

Foto: Riga.lv

IELAS UN MAĢISTRĀLES: IZMANTO ARĪ "HLORU"

Uz Rīgas maģistrālēm un augstas intensitātes ielu (1. un 2. uzturēšanas klases) tīrīšanai ziemā tiek izmantota samitrinātās sāls tehnoloģija. Ielās ar mazu satiksmes  intensitāti (3. uzturēšanas klase) tiek izmantota smilts – sāls tehnoloģija. Pārsvarā tiek izmantots nātrija hlorīds (NaCl), citiem vārdiem sakot, parastais vāramais sāls (precīzāk - tehniskais) sāls. Minerāls ir īpaši efektīvs neliela sala laikā. Kad termometra stabiņa rādītājs noslīd līdz -10 grādiem pēc Celsija skalas, sāls īpašības pavājinās, tā pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna–Ozola. 

Pie zemākām temperatūrām tiltu apstrādē tiek pievienots arī ar kalcija hlorīds, kas ir ievērojami dārgāks, bet tam ir augsta efektivitāte pret apledojumu tam ir zema korozijas aktivitāte.  Atšķirībā no NaCl , tas darbojas arī pie temperatūras līdz pat -20 grādiem pēc Celsija skalas. Starp citu, sadzīvē kalcija hlorīdu izmanto arī biezpiena pagatavošanā. Bet kaisīšanas procesā pretslīdes materiāli nokļūst augsnē lielākā koncentrācijā, izraisot augu saindēšanos. Tāpēc svarīgī ne tikai kaisīt ielās, bet pēc tām notīrīt.  

Somu meteorologi apliecina, ka ceļi kļūst mazāk slideni pie ļoti zemām temperatūrām. Jau pie temperatūras, kas ir zemāka par -15 grādiem pēc Celsija skalas, ceļu segums parasti kļūst sauss un papildus apstrāde nav nepieciešama.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Rīgas Tehniskā universitāte ir izstrādājusi pētījumu par to, kā reaģenti ietekmē pilsētvidi. Pētījumā konstatēts, ka Rīga izmanto visuniversālāko un visizplatītāko pretapledojuma reaģentu. Pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots 1950-tajos gados ASV, un pašlaik tas ir Nr. 1 pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Sāls priekšrocības:

  • labāka pretapledojuma iedarbība Latvijai aktuālajā temperatūras diapazonā;
  • krietni zemākas pielietošanas izmaksas;
  • ekoloģiskais faktors – sāls ir pilnīgi naturāla un tādā veidā dabā pastāvoša viela, kas izslēdz tās globālo ietekmi uz vidi;
  • tehnoloģiskums – iespēja pielietot sausā, samitrinātā vai šķīduma veidā, vienkārša pārkraušana uzglabāšana un pielietošana;

Trīs visbiežāk uzdotie iedzīvotāju jautājumi:

1.Kāpēc nevar izmantot citus materiālus, piemēram, akmens šķembas?

Svarīgi saprast: pilnīgi nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav. Katram piemīt blakusparādības un ietekme uz vidi. Taču sāls joprojām ir pamatreaģents visu  attīstīto valstu ceļu un ielu ziemas uzturēšanā, tajā skaitā arī Ziemeļamerikā, Ziemeļvalstīs, Japānā, Vācijā, un citur. Turklāt sāls blakusparādības ir labi izpētītas ilgtermiņā, tā iedarbība ir paredzama. 

Sīkšķembas (granīta izsijas) Rīgā nav pielietojamas, jo tās aizsprosto kanalizāciju un lietus notekas. Vispirms nāktos pārbūvēt kanalizācijas sistēmu, bet tam būtu nepieciešami vairāki miljoni eiro, un tikai pēc tam varētu izmantot granīta izsijas. Turklāt sīkšķembas mūsu laika apstākļos būtu neefektīvas: tās mazina slīdamību, bet sniegu nekausē. kaisot ar abrazīvo materiālu tā iedarbība beidzas ātrāk un tāpēc ir jākaisa biežāk.

2.Vai sāls un hlors neietekmē apkārtējo vidi un veselību?

Ietekmē. Hlors un sāls ieskalojas gruntsūdeņos. Taču parasti augsta koncentrācija novērojama tikai ziemā un pavasarī. Pārējā gada laikā mikroelementi tiek izskaloti ar nokrišņiem un gruntsūdeņiem.

Sāls neietekmē gaisa kvalitātei, tāpēc nav paredzama nekāda nelabvēlīga alerģiska ietekme un tas neizraisa elpceļu slimības. Izmantotais kalcija hlorīds nepavisam nav tas “balinātājs”, no kura mēs visi uzmanāmies. CaCl2 – tas ir sālsskābes kalcija sāls, kas reģistrēts kā pārtikas piedeva E509. Tiek uzskatīts, ka tas ir nekaitīgs. To izmanto ne tikai ielu tīrīšanā, bet arī pievieno sieram un pienam, to izmanto, lai mīkstinātu liellopa un aitas gaļu, konservētu dārzeņus un augļus, un kā medicīnisku preparātu.

Parasti pēc ceļu attīrīšanas no sniega sāls atliekas šķidrā veidā nonāk kanalizācijas kolektoros, bet pēc tam kopā ar notekūdeņiem iztek Daugavā. Ūdens attīrīšana no hlorīdiem netiek veikta, jo tā satura līmenis ir pieņemams.

Sāls un hlors negatīvi ietekmē augus, koki aug lēnāk, samazinās koku imunitāte pret kaitēkļiem un slimībām. Jebkurā gadījumā kokiem gar pilsētas ielām ir īsāks mūžs arī citu faktoru dēļ. Tāpēc kokus parasti stāda pēc iespējas tālāk no brauktuves, izmantojot drenāžu, savukārt pavasarī koku saknes iespēju robežās attīrās no sāls atlikumiem.

Pret sāli toleranti ir ozoli, bērzi un akācijas.

3.Vai pretslīdes reaģenti bojā automašīnas?

Ja sniegs, kas sajaukts ar reaģentu, no ceļa tiek notīrīts 4 stundu laikā, automašīnai briesmas nedraud. Ja netīrumu, hlora un sāls kokteilis uz ceļiem paliek ilgāk, tas var ietekmēt virsbūvi un riepas. Rīgā sniega tīrīšanas mašīnas strādā pēc šāda principa: notīra virsmu, izkaisa sāli, un, tikko kā reaģents ir iedarbojies, irdenā masa uzreiz tiek savākts. Šādi darbi parasti tiek veikti nakts laikā, kad mašīnu uz ielām gandrīz nav, lai sagatavotu ceļus jaunai dienai. Bet, ja snieg svaigs sniegs – diennakts režīmā.

Problēmu ar rūsēšanu, kā iesaka automehāniķi, var atrisināt automašīnu pretkorozijas apstrāde reizi divos gados. Ja mašīna ir veca, antikorozijas šķidrums “jāizlej” visos dobumos. Rūpīgi jāiztīra riteņu arkas. Tāpat ziemas laikā mašīna biežāk jāmazgā un jāpulē, lai ķīmiskās atliekas neuzkrātos uz automašīnas virsbūves.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm