RTU Informācijas tehnoloģiju studente par ambīcijām, IT faniem un meitenēm - programmētājām

19. Jūlijs

Kamēr topošie Latvijas augstskolu studenti sniedz iestāšanās dokumentus un gaida rezultātus, mēs portālā riga.lv iepazināmies ar trim jau savu izvēli izdarījušiem jauniešiem. Diāna Drozdova sev izvēlējusies “nākotnes profesiju”- IT: meitene mums paskaidro, ko mācās topošie programmētāji, aprakstīja tipisku programmēšanas fanu un pastāstīja par stereotipiem, kas saistīti ar sievietēm – programmētājām.


Par lēmumu studēt IT

Skolā es mācījos fizikas un matemātikas virziena klasē, man viegli padevās matemātika, bet par programmēšanā es ļoti priecājos, kad izdevās izpildīt uzdevumu pareizi. Taču godīgi sakot, es pat nedomāju, ka reiz sev izvēlēšos šādu profesiju! Dokumentus iesniedzu dažādās programmās, tostarp finanšu inženierijā un e-komercijā. Kad beigu beigās mani pieņēma IT, es pat nezināju, kā reaģēt –  biju nedaudz apbēdināta, jo tomēr gribēju strādāt ar cilvēkiem.

Bet pēc tam es sapratu, ka IT ir ļoti plaša joma un nav obligāti jāsēž un “jākodē” cauru diennakti. Mūsu jomā ir daudz atzaru, tu vari būt, piemēram, projekta kurators, kas ir saikne starp programmētāju un pasūtītāju. IT ir nākotnes profesija, un tā nekā nav ierobežota. Tāpēc pat tad, ja es nevēlos nodarboties tieši ar programmēšanu, izglītība un darbs šajā jomā mani ļoti saista.

Par budžeta vietām

No vienas puses, budžeta vietu ir daudz, bet tas nenozīmē, ka iekļūt budžetā ir ļoti vienkārši. Man bija labas atzīmes (skolu beidzu bez septiņniekiem), taču no 130 budžeta vietām es iekļuvu 128., kas nozīmē, ka ir ļoti daudz gribētāju. Studiju sākumā mūsu bija aptuveni 200, bet līdz pirmā kursa beigām mūsu bija par trešdaļu mazāk – kādam bija pārāk grūti, citiem trūka motivācijas. 

Par sievietēm IT jomā

Daudzi, kuri mani pazīst kā radošu un atvērtu cilvēku, ir ļoti pārsteigti, kad uzzina, ka esmu topošā programmētāja. Taču daudz biežāk es sastopos ar cita veida pārsteigumu – pastāvīgi dzirdu tādus komentārus kā “tā taču ir vīriešu profesija!”. Uz manu jautājumu par to, kāpēc tā, man atbild, ka tā ir pieņemts. Bet pamatoti argumentēt nespēj, visbiežāk viņi paši piekrīt, ka tie ir tikai stereotipi. Puišu fakultātē ir vairāk, ir aptuveni 20 procentu meiteņu, taču gandrīz visi pasniedzēji ir sievietes, jo īpaši galvenajos priekšmetos.

Par priekšmetiem un mācību procesu

Man šķiet, ka pirmajā kursā ir daudz nevajadzīgu priekšmetu: ķīmija, fizika, matemātika, varētu teikt, ka vispārējas attīstības priekšmeti. Savukārt galvenie priekšmeti pirmajā semestrī ir tikai trīs, un vēl divi otrajā semestrī. Diemžēl tieši “nevajadzīgo” priekšmetu dēļ studenti atkrīt: programmēšanu nokārto labi, bet fiziku un augstāko matemātiku nespēj pacelt, ir patiešām jāsēž un jāmācās, lai visu nokārtotu. Bet no otrā kursa sākas padziļināta galveno priekšmetu apgūšana.

Starp galvenajiem priekšmetiem, ko mēs mācījāmies pirmajā kursā, bija algoritmizācija, programmēšana (mēs galvenokārt rakstām Java), “datu struktūra”, teorētiskais priekšmets par datoru uzbūvi “datoru arhitektūra” un datorgrafika – kas, ja godīgi, man likās bezjēdzīga: kāpēc izveidot veselu programmu, kas tev uzzīmēs kvadrātu, ja to lieliski var izdarīt ar “Paint”?

Vispār IT profesionālajā jomā, kur viss ir atkarīgs no tevis, nav iespējams vienkārši studentu galvās ielikt galvā zināšanas un tādējādi sagatavot labus speciālistus. Mums maz tiek pasniegts teorētiski, viss notiek ar prakses palīdzību. Universitātē ir lekcijas, studentiem ir pieejami šo lekciju materiāli, bet mājās mēs saņemam daudz mājasdarbu, kurus iepriekš īpaši neizskaidro – tu pats tiec galā, lasi internetā.

Par programmēšanas faniem

Reizēm es paklausos, ko stāsta daži mani kursabiedri, un sāku šaubīties par to, ko es tur vispār daru. Motivācija man ir, smadzenes strādā, bet paklausoties dažu stāstos – ir cilvēki, kuri ir tā aizrāvušies ar programmēšanu, runā gandrīz citā valodā un pat joki viņiem ir par programmēšanu! Reiz lekcijā mums stāstīja par Paskāla trijstūri un viens no maniem kursabiedriem pēc lekcijas teica, ka tas ir tik interesanti, ka viņš dosies mājās un par šo trijstūri uzrakstīšot programmu! Man patīk klausīties, bet es ar to tik ļoti neaizraujos.

Par ambīcijām un programmētāja diplomu

Ambīcijas šeit visiem ir dažādas, piemēram, viens no maniem kursabiedriem vēlas izveidot mākslīgo intelektu, bet citiem jau ir idejas “start-up” uzņēmumiem. Bet lielākoties cilvēki šeit nāk mācīties iespēju dēļ: pat tad, ja nav lielas aizraušanās ar programmēšanu, bet ir spējas, pēc tam būs iespējams labi nopelnīt. Tāpat ir svarīgi saprast, ka šajā profesijā diploms nav svarīgs, nepieciešamas zināšanas. Protams, ja ir vēlme strādāt lielā uzņēmumā, tur izglītībai un sertifikātiem var pievērst uzmanību, taču, lai strādātu sev, tas nav svarīgi. “Start-up” sākas ar ideju, komandai un zināšanām ar universitāti nav nekāda sakara. 

Par draugiem

Esmu sev atradusi draugus, tādus, ar kuriem esmu uz viena viļņa, un zinu, ka starp kursabiedriem ir iespējams atrast domubiedrus jebkuram “start-up” uzņēmumam.  

Par studentu dzīvi un sportu

Universitātē pastāvīgi kaut kas notiek. Topošie pirmkursnieki augustā dosies uz nometni, kur būs iespējams ar visiem iepazīties agrāk, ar teltīm un soļanku. Ir dejas, nakts orientēšanās spēles. Tāpat mums ir daudz sporta nodarbību, gada sākumā tiek piešķirta virtuāla nauda, ko var tērēt treniņiem: baseins, sporta zāle, karsējmeiteņu komanda, fitness.

Par grūtībām

Man grūtākais ir tas, ka mācības norit patstāvīgā režīmā, galvenokārt mēs visu darām paši mājās. Bet iespējams tas tāpēc, ka tāda ir šī profesija. Pašas mācības arī nav vienkāršas, ir ļoti svarīgi veltīt tām pietiekami daudz laika. Taču es nekad neesmu domājusi pamest mācības, es viennozīmīgi zinu, ka vēlos studijas pabeigt.

Gadās, ka es aizdomājos par to, ka tas nav domāts man, bet kopumā man viss patīk, jo īpaši tas, kādā vidē es mācos – mēs viens otru ļoti atbalstām un tas ir ļoti nozīmīgi. Turklāt mani motivē tas, ka galu galā man būs mūsdienu pasaulē patiešām vajadzīga izglītība.