Rododendri Latvijā: kam mums jāpateicas par to skaistumu?

5. Jūnijs

Pavasarī un vasaras sākumā neticami krāsainie rododendri zied visā Rīgā – dārzos un parkos, Pilsētas kanāla krastos, pie Latvijas Universitātes ieejas un gandrīz vai katrā privātmājas pagalmā.


Un katrs, ejot garām, apbrīno šo krūmu eksotisko skaistumu, izjūtot patiesu prieku. Pašfoto uz ziedu fona ir lieliska mūsu pilsētas bezmaksas reklāma, kas kā viļņi izplatās visā tīmeklī.

Ne visi zina (lai gan vajadzētu zināt!), ka Rīga un visa Latvija par ziedošo rododendru skaistumu var teikt paldies vienai personai – izcilajam zinātniekam selekcionāram Rihardam Kondratovičam (1932−2017). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, akadēmiķis, goda nosaukuma „Rīdzinieks 2015” ieguvējs, kurš visu dzīvi veltījis rododendriem.

Foto: audzētava Babīte

Kolēģi jokojoties Rihardu Kondratoviču mēdza saukt par Rododendroviču. Un, iespējams, nav nejauši, ka zinātnieks dzimis maija sākumā – laikā, kad zied viņa tik mīļotie krūmi.

Mīlestība un ļoti daudz pacietības

Foto: Rīga.lv

Kad 1955. gadā Rihards Kondratovičs pabeidza Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un kļuva par Botāniskā dārza direktoru, tur bija tikai trīs rododendru šķirnes. Tika uzskatīts, ka mūsu klimatā tie neiedzīvosies. Pašaizliedzīgā vairāk nekā 60 gadu ilgā darbā zinātnieks ar entuziastu komandu radīja simtiem šī eksotiskā skaistuma šķirņu, aprakstot savu pieredzi gandrīz 400 zinātniskajās publikācijās.

Mūsdienās rododendri ir kļuvuši par dārznieku mīluļiem ne tikai Latvijā. Šie retie skaistuļi ir arī nepretenciozi un aukstumizturīgi. Šādas īpašības augiem iecerēja un izveidoja Rihards Kondratovičs. Tāds ir selekcionāra darbs – „palabot” dabas radīto, piešķirot vēlamās īpašības.

Rihards Kondratovičs selekcionāra darbu sāka, mainot šo krūmu sēklas ar botāniskajiem dārziem dažādās pilsētās un valstīs – Vācijā, Zviedrijā, Ķīnā, Norvēģijā, Krievijā. Latvijas augsnē izdzīvoja apmēram puse, un ar tiem arī turpinājās eksperimenti.

Foto: Rīga.lv

Rododendra sēklas ir līdzīgas pienenes sēklām. Vienā gramā to ir no pieciem līdz desmit tūkstošiem! No tām izaug trausls dažu centimetru garš kātiņš ar divām lapiņām. Pirmo ziemu „bērniņš” pavada siltumnīcā, kur augsne tiek sildīta ar elektrību – tā, lai dienas laikā temperatūra nenoslīdētu zemāk par 14 grādiem, bet naktī pietiek ar četriem grādiem.

Pirmais zieds rododendra krūmā uzzied tikai pēc pieciem gadiem. Metru augstumu krūms sasniedz 10−15 gados, pusotru līdz divus metrus − 25−30 gadu laikā.

Rododendri vislabprātāk aug kūdrainā, mitrā vietā, kur pilnībā nav aizsegta saules gaisma, lai krūma zaros rotaļājas saules zaķīši un lai ir arī ēna kā tajās vietās, no kurienes tie nāk, – kā Himalaju kalnos, Ķīnas un Japānas piekrastes reģionos. Mūsu platuma grādiem tie ir pielāgojušies gadu gaitā, un tiem ir iepaticies priežu mežs.

Jaunas šķirnes izveidošanai nepieciešami vismaz 15 gadi. Tas notiek apmēram šādi: selekcionāri ņem ziedputekšņus no „tēva” ziediem un pārnes tos uz „mātes” pumpuriem. Pēc gada, kad augs uzzied, procesu atkārto.

Foto: Rīga.lv

„Vecāku” izvēle nav nejauša. Piemēram, viens augs spēj izdzīvot skarbos laikapstākļos, bet otram ir skaisti ziedi. Ja jūs apputeksnējat pirmo ar otra ziedputekšņiem, jūs varat iegūt jaunu šķirni, kas pārņems izturību no „tēva” un skaistumu no „mātes”.

Jo vairāk augu ir apputeksnēti, jo lielākas iespējas izraudzīties vislabākos – ar visizteiktākajām īpašībām. Turklāt šīm īpašībām jābūt ilgtspējīgām, tas ir, jāatkārtojas nākamajās paaudzēs.

Foto: Rīga.lv

„Daba nekad pilnībā neatklāj savus noslēpumus,” mēdza atkārtot Rihards Kondratovičs. „Sakrustojot baltus ziedus ar sarkaniem, nav garantijas, ka tie vienmēr būs rozā, var būt violetā vai dzeltenā krāsā. Te izpaužas tālāku radinieku un senču gēni.

Nu viss tāpat kā ar cilvēkiem! Tiesa, rododendri – jo vecāki, jo skaistāki. Un tie var dzīvot ilgi – līdz 50 gadiem un vairāk.

Tāpēc nav pārsteidzoši, ka rododendri nemaksā lēti: no 20−30 līdz pat 200−300 eiro par krūmu! Un ir tādi eksemplāri, kas lētāk par 800 eiro netiks pārdoti.

Mūsu vietējā sakura

Foto: Rīga.lv

Japāņi jau sen ir ķiršu ziedēšanu pārvērtuši par mākslu. Nīderlandē katru pavasari ierodas tūkstošiem tūristu, lai apbrīnotu nebeidzamos tulpju laukus.

Un Latvijā par tradīciju ir kļuvis maijā−jūnijā doties uz Babīti, lai ienirtu balti-rozā-violeti-sarkani ziedošajā rododendru jūrā. Šeit 12 hektāros augsto priežu ēnā kopš 1980. gada atrodas Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”, ko izveidoja Rihards Kondratovičs. Šogad, šķiet, tiks pārsniegts vēl viens rekords –  25 tūkstoši apmeklētāju mēnesī krūmu ziedēšanas laikā.

Krāsu virpulis Baltijas mierīgo toņu ainavā šķiet nereāls un tik aizraujošs, ka pat visnosvērtākie cilvēki nespēj slēpt prieku, redzot šos pasakainos ziedus. Ir īstais laiks, lai ārstētu depresiju ar pastaigām pa rododendru alejām!

Audzētavā ir aptuveni 80 sugu un vairāk nekā 200 rododendru šķirņu, no kurām gandrīz simts ir izaudzētas šeit. Tie ir iekļauti Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrības starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Katru gadu zinātnieki piesaka pasaulei vairākas jaunas rododendru šķirnes.

Foto: Rīga.lv

Ir nepieciešams daudz iztēles, lai izdomātu nosaukumus jaunām šķirnēm. Rihards Kondratovičs tādā veidā cenšas saglabāt atmiņas par nozīmīgiem cilvēkiem un svarīgiem notikumiem. Piemēram, šķirne ‘Mammadaba’ veltīta „Latvijas valsts mežiem”, kas ir ilggadējs audzētavas sadarbības partneris. Šķirne ‘Kristaps Morbergs’ nosaukta par godu slavenajam filantropam, kurš visu savu īpašumu novēlēja Latvijas Universitātei. Savukārt savas sievas un meitas vārdu zinātnieks piešķīris šķirnēm ‘Skaidrīte’ un ‘Ginta’.

Bet savā vārdā zinātnieks nav nosaucis nevienu šķirni. Tikai pasmaidīja: „Vēl neesmu to nopelnījis!”

Foto: Rīga.lv

Ziedoša rododendra attēls ir arī Babītes novada ģerbonī. No šejienes, Pierīgas, skaistuma apburtie pircēji ved stādus uz pilsētām un ciematiem, un pasaulē skaistuma kļūst vairāk.

***

Rihards Kondratovičs vadīja audzētavu līdz pēdējām dzīves dienām. 2017. gada 13. februārī 85 gadu vecumā viņš bija vēl darbā. Kā vienmēr, pārbaudīja krūmus, izdarīja piezīmes darba burtnīcā, bet 17. februārī viņa vairs nebija mūsu vidū.

Audzētavas tīmekļvietnē viņa fotogrāfija joprojām ir galvenā un bez sēru rāmja. „Babītē” turpina izcilā zinātnieka un entuziasta darbu. Gunita Riekstiņa, Riharda Kondratoviča ilggadējā kolēģe, tikko nodeva interesentiem viņu kopīgo grāmatu, kurā apkopota unikālā rododendru šķirņu selekcionēšanas pieredze.

„Pabeigt šo darbu bija viņa vēlēšanās, un mēs to izpildījām,” pastāstīja Gunita.

Rihards Kondratovičs sapņoja radīt rododendru ar citrondzelteniem ziediem. Nepaspēja ... Līdz šim izdevies iegūt tikai šampanieša toņa ziedus, bet mēģinājumi turpinās un jauni atklājumi vēl būs!

Foto: Rīga.lv

31.maijā, zinātnieka mīļāko augu ziedēšanas laikā, audzētavā tika atklāts piemineklis izcilajam zinātniekam. To uzstādīja fantastiski skaista dīķa krastā, kurā atspoguļojas visa ziedu varavīksne.

Foto: Gunita Riekstiņa

Foto: Rīga.lv

Bet patiesībā Rihardam Kondratovičam ir daudz pieminekļu – tie ir viņa radītie skaistie ziedi. Kad jūs redzat skaistos rododendrus, atcerieties šo vārdu – Rihards Kondratovičs, izcilais latviešu selekcionārs.

Foto: Rīga.lv

Uzziņa

Priecāties par rododendru ziedēšanu audzētavā „Babīte” varat līdz 15. jūnijam. Ir vērts pasteigties! Audzētavas darbinieki atgādina, ka tikko uznākušais karstais laiks nelabvēlīgi ietekmē ziedošo skaistumu.

Darba laiks:

  • Darbdienās no plkst. 9.00 līdz 18.00
  • Sestdienās no plkst. 9.00 līdz 15.00