RNP sētniece: „40 gadus nosēdēju pie grāmatvedības, tagad priecājos par fizisku darbu”

30. Augusts, 2016

Dainai Fjodorovai ir 74 gadi. 40 gadus nostrādājusi par grāmatvedi veikalā un „Rīgas zvejniecībā”, pensijas vecumā sieviete izlēmusi kļūt par sētnieci – par pārsteigumu draugiem un paziņām. „Neviens neticēja, ka es pēc tik daudziem gadiem, kas pavadīti, sēžot pie skaitļiem, sākšu vēzēt lāpstu un slotu. Bet es sapratu: man izmisīgi vajadzīgas fiziskas aktivitātes!” – saka teritoriālā iecirkņa „Ziemeļi” sētniece.


Dainas darba diena sākas piecos rītā: kārtīgas brokastis, karsta tēja, silts apģērbs. Jau sešos Daina sāk darbu – tīra trotuārus no smiltīm, lapām vai sniega, kā arī laukumus pie klientu māju kāpņu telpām Vecmīlgrāvī. Stingri pēc grafika tiek sakārtotas kāpņu telpas, mazgāti logi. Ja notiek avārijas gadījums – šie darbi jādara arī biežāk. Arī sestdienas ir darba dienas.

„Es darba nebaidos. Esmu dzimusi Sibīrijā, uzaugusi laukos pie Kuldīgas.

Ģimenē bija trīs bērni, bet tēvs nomira agri. Mēs visu darījām paši. Gan malku skaldījām, gan mājlopus kopām. Tāpēc es no netīriem darbiem nebaidos.

Jaunībā es izmēģināju daudz darba vietu. Nesaņemot vidējo izglītību, es strādāju virtuvē Vaiņodē. Vēl smējos, ka man kāds zupas katlu galvā uzmauks – es vispār nepratu gatavot. Pēc tam gadu devos jūrā un, kad mani pieņēma darbā, man teica, ka tā būšot mana pēdējā darba vieta. Taču visu dzīvi mani pievilkuši skaitļi. Pārcēlos uz Rīgu, dabūju darbu kā grāmatvede, tajā pašā laikā studēju grāmatvedību. Tikko kā saņēmu diplomu, mani paaugstināja amatā. Tā arī 40 gadus nosēdēju pie papīriem.”

Foto: Nora Krevņeva

Brīvajā laikā man ļoti patīk braukt ar velosipēdu (jaunībā pat bijušas medaļas!) vai ceļot. Esmu izaudzinājusi divus bērnus: meita izvēlējās medmāsas profesiju, bet dēlu, tāpat, kā mani, pievilka jūra. Aizgāju pensijā, pēc vīra nāves nolēmu, ka vēlos strādāt vēl. Gribējās kaut ko aktīvu – tikai ne atkal sēdēt pie galda!

Visnemīļākais laiks ir rudens. Rudenī nākas savākt ļoti daudz lapu. Un, atšķirībā no sniega, tās krīt nepārtraukti.

Caur manu pagalmu ir ceļš uz bērnudārzu un skolu. Tāpēc līdz septiņiem rītā galvenajiem ceļiem un celiņiem pie kāpņu telpām jau jābūt sakoptiem.

Protams, sniegotās ziemās ir ļoti grūti: dažreiz jau beidzu darbu, notīru visu sniegu, piesēžos pie pusdienām, paskatos pa logu un redzu – atkal jau snieg! Atkal skrienu ārā ar lāpstu, lai visu notīrītu. Man ir kolēģi, kuri sāk arī četros rītā, tikai lai visu paspētu līdz rīta gaismai. Taču tas nenozīmē, ka mēs strādājam tikai no rīta. Es strādāju arī pusdienlaikā un citos laikos, ja ir tāda nepieciešamība.

Foto: Nora Krevņeva

Sēdēt visu dienu mājās pie televizora – tas nav man. Pēc rakstura es neesmu mierīga, vēlos būt kustībā. Mans darbs ir labāks par sporta zāli. Ļoti patīk, ka visu laiku atrodos svaigā gaisā, kontaktējos ar cilvēkiem.

Taču arī brīvdienās man ir, ar ko nodarboties – te lasu sēnes, te – ogas. Suns jāizved pastaigā. Bet vakar no jūras dēls atbrauca. Tā gaidīju viņu pusi nakts, ka beigu beigās gulēju tikai trīs stundas. Bet tagad iesim kopā lasīt sēnes,”- turpina sētniece.

„Ļoti liela problēma ar dzīvokļu īpašniekiem ir mašīnas. Ziemā lūdzu iedzīvotājus neatstāt mašīnas zem mājas logiem. Atbrauca neliels traktors, lai iztīrītu starpkvartālu ceļus, bet lūgumam gandrīz neviens nebija atsaucies.

Foto: Nora Krevņeva

Man ir ļoti labi mājas iedzīvotāji. Es cenšos pieņemt  visus viņu pieteikumus, informējot namu pārzini Protams, ja es pati redzu kādas problēmas, piemēram, kokam lūst zari vai kaut kur ir pārrauti vadi,  vienmēr palīdzu - izsaucu nepieciešamos dienestus.”

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm