Rīgas Zoodārzs devis vārdu ronēnam un pastāstījis, kā pareizi šos dzīvniekus glābt (foto, video)

3. Marts, 2017

Šodien Zooloģiskajā dārzā, pie skanīga vārda tika nu jau vairs ne tik mazā roņu meitene, kas dzimusi 28. janvārī. Ronēnu tagad varam saukt  - Ventiņa.


Konkursā par roņu meitenes vārda došanu piedalījās skolēni no piecām Ventspils skolām un sešu  bērnudārzu audzēkņi; tā ir pilsēta, kas jau kopš 2007. gada atbalsta Rīgas zoodārza roņus.

Kopumā tika iesniegti vairāk nekā 400 darbu ar priekšlikumiem ronītes vārdam. Visus iesniegtos vārdus izvērtēja žūrijas komisija un par ronītei piemērotāko vārdu izvēlējās Ventiņa.

Ar šādu vārda priekšlikumu tika iesniegti vairāki radošie darbi, tādēļ žūrijas komisija lēma, ka visi šie kolektīvi ir pelnījuši iegūt balvu – braucienu uz Rīgas Zoodārzu, uz ronenītes kristībām.”

Ventiņa spēlējas ar mammu Kristu

Savukārt roņu saime saņēma dāvanā veselu kasti ar zivīm. Dāvanu Puika un Krista uzreiz arī nogaršoja un atzina par labu esam. Turpretī Ventiņa no piedāvātā kāruma atteicās, jo viņai patlaban ir gavēnis un zivis tā sākšot izgaršot tikai pēc pāris nedēļām.

Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Vēršam lasītāju uzmanību tam, kā rīkoties, ja sastopat ronēnu:

Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Tā kā šogad ir silta ziema, tad visai drīz pastaigu cienītājiem iespējams jūras piekrastē sastapt kādu mazu, nobēdājušos un varbūt pat satraumētu roņu mazuli. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti izstrādājuši ieteikumus, ko darīt, ja liedagā pamanīts ronēns:

  • Vispirms piesien pavadā suni (vislabāk visu laiku suni vest pavadā), lai tas nesakostu ronēnu;
  • Novērtē ronēna veselības stāvokli;
  • Ja tas ir apaļīgs un nikni rūc, kā arī daļēji vai pilnīgi nomainījis vilnu, tad nav jāuztraucas;
  • Ja mazais ir vārgs, tievs un/vai tam ir ievainojumi, tad zvani pa tālr. 29 198590;
  • Pēc tam attālinies no ronēna un netraucē viņu.
  • Nekādā gadījumā nemēģini ronēnu pārvietot, kā arī nedzen viņu ūdenī! Ronēns var iekost, tādēļ neaiztiec to!

Šāda sistēma veiksmīgi darbojās arī iepriekšējos gados.

Par pagājušā gada rezultātiem stāsta roņu koordinators un Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts: “Sabiedrības iesaistīšanās Dabas aizsardzības pārvaldes informēšanā par piekrastē esošajiem mazajiem ronēniem ir gana aktīva. Pagājušajā pavasarī saņēmām zvanus apmēram par 100 ronēniem. Par lielu daļu no tiem saņēmām atkārtotus zvanus no dažādiem zvanītājiem. Izvērtējot situāciju, lielākajā daļā gadījumu ieteicām mazo ronēnu likt mierā, daļu ronēnus pārvietojām uz mazāk apmeklētām vietām, tādējādi saudzējot tos no liekas uzmanības un nepārdomātas cilvēku rīcības. 11 ronēnus, kas bija pārlieku novārguši vai ievainoti, pārvietojām uz Rīgas zooloģisko dārzu.”

Pelēkais ronis Latvijā ir īpaši aizsargājama dzīvnieku suga. Taču pēdējā laikā tiek saņemti negatīvi komentāri no zvejniekiem, jo gan ronis, gan zvejnieki vēlas vienu un to pašu – zivis. Tomēr vienā Baltijas jūrā ir jāatrod sabalansēta līdzās pastāvēšana gan zivīm, gan roņiem, gan arī zvejniekiem. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde vēlas izstrādāt roņu sugu grupas aizsardzības plānu.