Rīgas «vampīri»: pieci mīti par sikspārņiem

5. Augusts

Šovasar pilsētnieki sākuši pamanīt, ka vakaros gar mājām zemu lido ne tikai bezdelīgas un svīres, bet arī interesantākas radības, kas pat nav putni – sikspārņi. Šīs noslēpumainās radības, kurām bieži piedēvē mītiskas īpašības un reizēm tie var ielidot pa atvērtu logu. Ko sagaidīt  no šiem nelūgtajiem viesiem un kā uzvesties, sastopoties ar tiem, pastāstīja Rīgas zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.


1.Sikspārņus var sastapt tikai zooloģiskajā dārzā (kādi sikspārņi dzīvo zooloģiskajā dārzā un kādus var sastapt pilsētā lidojam vakaros?)

Sikspārņus var sastapt ne tikai zooloģiskajā dārzā, bet arī brīvā dabā. Rīgas Zoodārzā “pierakstīti” ir tikai Sebas augļsikspārņi, kas brīvā dabā dzīvo Centrālajā un Dienvidamerikā, savukārt zooloģiskajā dārzā aplūkojami Tropu mājas nakts dzīvnieku ekspozīcijā. Atšķirībā no mūsu vietējiem nakts lidoņiem, šie ir augļu ēdāji. Augumā nedaudz lielāki kā Latvijā sastopamie sikspārņi.

2.Sikspārņi var ielidot mājā (tiek uzskatīts, ka sikspārņi, tāpat kā bezdelīgas, var dzīvot daudzdzīvokļu māju plaisās. Vai tā ir taisnība?)

Protams, ka sikspārnis var ielidot arī mājā, istabā, ja logs ir vaļā un iekšā lidinās kādi garšīgi kukaiņi. Šie sīkie zvēriņi mitinās dažādās vietās – piemērotos un siltos sikspārņu būros, māju bēniņos, ēku spraugās, utt. Reizēm tie izmanto iespēju iemitināties zem sienu apšuvuma kārtas. Vietās, kur veikts sikspārņiem piemērots remonts un celtnieki atstājuši caurumus pie logiem vai durvīm (nekvalitatīvi nostrādāts), šie zvēriņi var ielīst siltinājuma slānī un justies ļoti apmierināti. Par viņu rosību liecina vien skaļi trokšņi sienā un sīku mēslu kārta pie un zem ieejas cauruma.

Ziemā mūsu sikspārņi salien pagrabos, alās pārlaiž auksto ziemu, vai arī lido uz siltām zemēm.

3.Sikspārņi ir vampīri un tiem labāk netuvoties, jo tie var iekost. (Vai tie visi ir plēsēji? Vai no tiem ir jābaidās?)

Pasaulē mīt arī vampīrsikspārņi, taču tās ir tikai 3 sugas, kas pārtiek no asinīm. Diemžēl jāapbēdina, jo visi vampīrsikspārņi dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Turklāt izmēros tie ir apmēram tikpat lieli, cik mūsējie. Tātad nevienu dzīvnieku tie izsūkt sausu nekādi nespēj. Cita lieta, ka tie pārnēsā slimības, un tās gan var nodarīt postu. Šiem sikspārņiem siekalas satur vielas, kas apgrūtina asins sarecēšanu, tādēļ brūce asiņo ilgāku laiku.

Kā notiek medības? Vampīrsikspārnis noskata medījumu – parasti tas ir paliels dzīvnieks - un cenšas piekļūt vietās, kur tam mīkstāka āda. Tad to pārkož un sāk laizīt asinis. Tā kā zvēriņš laizot izdala viegli anestezējošas vielas, brūce nesāp.

Pasaulē mīt apmēram 1100 sikspārņu sugas. Daļa no tiem ir augļēdāji, kas labprāt mielojas arī ar nektāru un ziedputekšņiem. Tomēr lielākā daļa (ap 70% sikspārņu sugu) ir kukaiņēdāji, tostarp arī mūsējie, Latvijas iemītnieki. Pēc izmēra visi šie kukaiņu mīļotāji ir visai nelieli. 3 sugas pārtiek no asinīm. Daži sīkie sikspārņi ēd sīkus zīdītājus un zivis.

4.Sikspārņi var sapīties matos (tāpēc labāk nestaigāt vietās, kur tie lidinās)

Orientācijai mūsu sikspārņi izmanto eholokāciju, tātad izdod ultraskaņas frekvences signālu un klausās atbalsi. Ja priekšā ir šķērslis, tad skaņa atduras pret to un “nāk” atpakaļ. Sīkais dzīvnieks uztver atbalsi un saprot, ka kaut kas jādara, lai izvairītos no sadursmes. Ja šķēršļa nav, tad skaņa lido tālāk un atbalss atpakaļ nenāk. Ja priekšā ir sīks šķērslītis, kura lielums ir salīdzināms ar skaņas viļņa izmēru, tad signāls apliecas apkārt sīkajam šķērslim un lido tālāk, nesignalizējot dzīvniekam par problēmām.

Mati tomēr ir sakārtoti kaut kādā frizūrā un to vienā vietā ir daudz, tādēļ no šāda šķēršļa sikspārnis saņem signāla atbalsi. Taču arī atsevišķs mats ir ļoti resns un tādēļ sikspārņa eholokācijas signāls to spēj uztvert kā šķērsli.

Te drīzāk varētu runāt par to, lai cilvēki netraucē mazajiem lidoņiem dzīvot. Bez tam daudzviet sikspārnis tiek uztverts kā nesaprotams dzīvnieks, kas aktīvi un veikli lidinās tumsā, ir kaut kādā veidā saistīts ar tumsas un nāves spēkiem, tādēļ jau tāpat valda uzskats, ka cilvēkam vajadzētu izvairīties no tiem.

5.Sikspārņi izdod ultraskaņu, kuru cilvēka ausis nedzird, taču tie ir pilnīgi akli un var jūsos ietriekties...

Jā, sikspārnis izdod ultraskaņas signālus, kas katrai sugai ir atšķirīgi, tādēļ, izmantojot speciālus aparātus, kas spēj uztvert šos signālus un padarīt tos mums dzirdamus, sikspārņu pētnieki var noteikt garām lidojošas sugas. Šie dzīvnieki itin labi redz, tomēr ietriekšanās lielā objektā – cilvēkā - ir praktiski neiespējama, jo šī pati ultraskaņa, ko dzīvnieks izmanto eholokācijai, ļauj laikus pamanīt šķērsli un no tā izvairīties. Tumsā aktīviem sikspārņiem redze ir pielāgojusies vairāk pelēko toņu skatīšanai, bet augļsikspārņi, kas eholokāciju neizmanto, orientācijai pasaulē izmanto savu lielisko redzi. Tieši tāpēc visiem sikspārņiem acis izvietotas galvas priekšpusē, līdzīgi kā plēsējiem, pērtiķiem vai cilvēkam, nevis galvas sānos, kā zebrām, žirafēm, antilopēm, govīm, un citiem nagaiņiem.