„Rīgas ūdens”:12 jautājumi par ūdens cirkulāciju Rīgā
par ūdens apriti galvaspilsētā, krāpšanos ar skaitītājiem un koka ūdensvadu

10. Marts, 2016

Vai jūs zinājāt, piemēram, ka viens rīdzinieks diennaktī patērē vidēji 110 litru ūdens? Un ka pirmais ūdensvads Rīgā tika ierīkots jau 17. gadsimtā? To pastāstīja un uz daudziem citiem portāla INFO.RIGA.LV lasītāju jautājumiem atbildēja Andis Vecvērdiņš – uzņēmuma „Rīgas ūdens” Tehniskās daļas vadītājs, kurš par galvaspilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām zina visu.


1.Vai krāna ūdeni var dzert?

Droši. Dzeramais ūdens Rīgā atbilst visām Eiropas prasībām. Ja ir notikusi avārija, mēs pēc remonta veicam dezinfekciju un skalošanu. Ūdens ir tīrs, un nekādu cilvēkam bīstamu baktēriju tajā nav.

2.Cik daudz ūdens katru dienu izlieto viens rīdzinieks?

Viens iedzīvotājs ik dienu patērē apmēram 110 litru ūdens. Diennaktī „Rīgas ūdens” sagatavo no 96 līdz 115 tūkstošiem kubikmetru ūdens. Vasarā patēriņš ir mazāks – bērniem ir brīvlaiks, bet skolās izlieto ļoti daudz ūdens. Ūdeni vispār tagad tērē mazāk. Vēl pirms 30 gadiem „Rīgas ūdens” katru diennakti ražoja apmēram 200 tūkstošus kubikmetru. Tolaik pret ūdeni bija cita attieksme. Pārplīsusi caurule? Lai tik tek, tas tāpat neko nemaksā… Turklāt daudz tērēja arī rūpniecība. Tagad arī cilvēku ir kļuvis mazāk, un tas ietekmē patērētos apjomus.

3.No kurienes Rīga saņem ūdeni?

Ir divi ūdensguves veidi – virszemes un pazemes. Pirmajā gadījumā mēs ņemam ūdeni no Daugavas dziļākajiem slāņiem, konkrēti – Rīgas HES ūdenskrātuves zonā. No turienes ūdens pa caurulēm nonāk stacijā „Daugava”, kas atrodas Bauskas ielā un tika uzbūvēta jau 1978. gadā. Tur ūdeni attīra, dezinficē un filtrē, bet pēc tam tas nonāk rīdzinieku mājokļos. Savukārt pazemes ūdensgūtves atrodas Baltezerā – ūdeni mēs ņemam no urbumiem. Pēc visām nepieciešamajām attīrīšanas procedūrām ūdens ir gatavs lietošanai. Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji dzer galvenokārt no upes ņemto ūdeni, savukārt tie, kuri dzīvo labajā krastā, – no Baltezera. Centrā var būt gan tā, gan tā – atkarībā no spiediena, taču kvalitātes ziņā ūdens visur ir vienāds.

4.Kāds ir Rīgas ūdensvada garums?

1400 kilometru. Tas ir tikai tas, ko apkalpo „Rīgas ūdens”. Kanalizācijas cauruļu garums ir 1100 kilometru. Turklāt – ļoti daudz cauruļu atrodas arī privātajās teritorijās! Domāju, ka desmitiem tūkstošu kilometru.

5.Kad Rīgā tika ierīkots pirmais ūdensvads?

Mūsu senči savulaik ūdens ņemšanai izmantoja akas, grāvjus un kanālus. Bet 17. gadsimta vidū Rīgā parādījās vaļējas koka caurules, pa kurām kā strautiņš plūda ūdens, lai pilsētas iedzīvotājiem nevajadzētu iet pēc ūdens līdz upei. Šausmas pārņem, iedomājoties, cik tur bija baktēriju un infekciju! 19. gadsimta vidū holēras epidēmija pilsētā bija normāla parādība. Par ūdensvada rašanās laiku tādā nozīmē, kādā šo terminu izprot mūsdienās, var uzskatīt 1903.–1904. gadu. Tad tika uzbūvēta sūkņu stacija pie Mazā Baltezera un no tās – čuguna ūdensvada caurules, pa kurām ūdens nonāca pilsētā.

Uzņēmuma „Rīgas ūdens” Tehniskās daļas vadītājs Andis Vecvērdiņš
Foto:

6.Vai taisnība, ka Vecrīgā ir saglabājies koka ūdensvads?

Laiku pa laikam vecpilsētas teritorijā tiek uzietas koka ūdensvada caurules, taču tās, protams, vairs netiek izmantotas. Kad tādas atrodam, piesaistām arheologus, un tad mūsu darbi aizkavējas. Starp citu, to, kādas izskatījās Rīgas pirmā ūdensvada koka caurules, var apskatīt mūsu muzejā, kas atrodas Baltezerā.

7.Kādēļ un kādā daudzumā ūdenim pievieno hloru?

Hloru ūdenim pievieno katru dienu, un tas tiek darīts, lai ūdens nonāktu pie patērētājiem tādā pašā stāvoklī, kādā tas atstāj staciju. Hlora koncentrācija nepārsniedz 0,2 mg/l un ir pilnīgi nekaitīga cilvēkam. Starp citu, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas normām maksimālais pieļaujamais hlora saturs ir 5 mg/l. Šā gada janvārī mēs veicām pastiprinātu dezinfekciju – paaugstinājām līmeni līdz 0,5 mg/l. Pēdējā šāda hlorēšana tika veikta pirms 15 gadiem. Mēs to darām nepieciešamības gadījumā, tad, ja pastāv kaut kādi riski. Piemēram, ja ēka ir pievienota ūdensvadam, taču ēkā neviens nedzīvo, ūdens sastāvas un tajā var iemitināties nevēlamas baktērijas. Bet, tā kā mēs hlorējam ūdeni katru dienu, rīdziniekiem nav iemesla bažām.

8.Kas notiek ar kanalizācijā nonākušo ūdeni?

Visas kanalizācijas caurules ved uz Bolderājas apkaimi, uz attīrīšanas staciju „Daugavgrīva”. Notekūdeņi vispirms tiek attīrīti mehāniski, pēc tam – bioloģiski, un tikai tad tie nonāk Rīgas jūras līcī. Ūdens izplūst 2 kilometru attālumā no krasta, 15 metru dziļumā. Dūņas, kas rodas attīrīšanas rezultātā, tiek izmantotas biogāzes ražošanai. Mūsu Baltijas jūras kaimiņi ir apmierināti ar to, kā darbojas mūsu attīrīšanas iekārtas. Apkārtējo vidi daudz vairāk piesārņo tie, kas ierīko savos gruntsgabalos tualetes ar bedrēm, kuras nav pat izbetonētas un no kurām viss piesārņojums nonāk gruntī. Diemžēl pagaidām nav tāda likuma, kas uzliktu zemes īpašniekiem par pienākumu pieslēgties centralizēti kanalizācijas sistēmai.

9.Kas atbild par mājas ūdensvadu?

„Rīgas ūdens” atbildība beidzas tur, kur sākas privātā teritorija. Un zeme pie daudzdzīvokļu mājām arī ir privāta teritorija, kas pieder dzīvokļu īpašniekiem.

10.Kāda ir situācija ar krāpniekiem, kas sagroza ūdens skaitītāju rādījumus?

Tas neietilpst „Rīgas ūdens” kompetencē un ir māju apsaimniekojošā uzņēmuma galvassāpes. Mūsu skaitītāji atrodas vietās, kas šādiem „meistariem” nav pieejamas, un tiek verificēti neatkarīgās institūcijās. Ja kāds šaubās, mēs varam veikt pārbaudi, taču, ja izrādīsies, ka viss ir kārtībā, pārbaudes pakalpojumus apmaksās tas, kurš izteica šaubas. Gadījumos, kad iedzīvotāju un „Rīgas ūdens” skaitītāju rādījumi nesakrīt, namu pārvalde sadala starpību uz visiem dzīvokļiem. Skaitītāju rādījumu sagrozīšanai izmanto dažādus veidus, un pagaidām nepastāv ideāla sistēma, kā to izskaust. Savukārt, ja ir notikusi avārija ar ūdens noplūdi, par attiecīgo laiku mēs varam veikt pārrēķinu. Mēs to kompensējam, atbrīvojot patērētājus no maksas par kanalizācijas izmantošanu.

11.Mēdz gadīties, ka ēku augšējos stāvos ir nepietiekams ūdens spiediens. Kādēļ tā notiek?

Lieta tāda – ja ēka ir celta pirms 100 gadiem un kopš tā laika caurules ne reizi nav mainītas, to caurplūdes diametrs ir kļuvis ļoti mazs un nespēj nodrošināt ūdens plūsmu normālā apjomā. Padomju laikā ūdensapgādes procesā vissvarīgākais bija tas, ka ūdens vispār tek no krāna. Tādēļ iedomājieties, kā tajās viss ir aizaudzis, ja caurules nav mainītas gadiem ilgi!

12.Vai Rīgā ir bijušas liela mēroga ūdensvada avārijas?

Pirms apmēram 10 gadiem pie tirdzniecības centra „Alfa” bija liela avārija – plīsa caurules. Juglā un Pļavniekos divas dienas ūdens bija tikai ēku pirmajos stāvos. Savukārt pirms pieciem gadiem notika avārija pie Brasas tilta – tur bija milzīga bedre, un ūdens nebija vispār nekur aptuveni 6 stundas, bet vienā kvartālā – 2–3 diennaktis. Pēdējā avārija notika Berģos. Tā rezultātā pilsēta palika bez ūdens pusotru stundu, remontam bija nepieciešamas vairākas dienas, un autovadītāji bija neapmierināti ar satiksmes ierobežojumiem. Tehnoloģijas attīstās, un mēs darām visu, lai ūdens pilsētā būtu vienmēr.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm