Rīgas Tūrisma policija: kas ir mainījies 10 gadu laikā

20. Decembris, 2019

Rīgas Pašvaldības policijas īpašā Tūrisma nodaļa (saukta par Tūrisma policiju) savu darbību sāka tieši pirms 10 gadiem. Problēmu bija daudz – negodīgi taksometru vadītāji un biznesmeņi bāros, kas izsniedza tūristiem čekus ar vairākām nullēm, atklāta konsumācija un ārā metēji vecpilsētas naktsklubos, kabatzagļi un visvisādi krāpnieki. Un, protams, provokatīvas derības uz naudu – kurš spēs apgānīt Brīvības pieminekli, nokārtojot tā tuvumā dabiskās vajadzības, kā rezultātā ārzemnieki paši kļuva par likumpārkāpējiem. Lielākā daļa problēmu ir atrisinātas.


Ar ko viss sākās

Oficiālais starts “tūristu” (tā šajā nodaļā strādājošos kolēģus mēdz saukt paši pašvaldības policisti) darba sākšanai tika dots 2009. gada decembrī. Par nodaļas vadītāju tika iecelts Andrejs Aronovs, tagadējais Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs. Lūk, ko viņš atceras par tiem laikiem:

“Pirmā “tūristu” patruļa reidā devās 2009. gada 4. decembrī. Mums tika piešķirti divi lielie trafarētie policijas “Renault” busiņi ar aprīkojumu un borta numuriem 110 un 111. Darbam tika izraudzīti 14 cilvēki: septiņi jauni darbinieki, kas runā svešvalodās (angļu, vācu, franču, spāņu un pat japāņu valodā), un septiņi pieredzējušāki darbinieki no citām nodaļām.

Foto: no RPP arhīva

Ja ieskatās vēl senākā pagātnē, tad Rīgas varas iestādes šo ideju par atsevišķas pašvaldības policijas nodaļas izveidi noskatīja citās valstīs. Konkrēti – Čehijā, Portugālē, Īrijā un Taizemē.

“2007.‒2008. gadā Rīgā bija uzbrukumu vilnis tūristiem. Īpaši izcēlās “ģērbtuve” jeb gājēju tunelis zem Akmens tilta no tagadējās viesnīcas “Radisson Blu Daugava” puses. Lielas galvassāpes sagādāja kabatzagļi Centrāltirgū un Vecrīgā. Plus epopeja klubos ar pārmērīgi paaugstinātām cenām, “masāžas saloniem” (patiesībā – bordeļiem) un pārējo bardaku. Visa tā rezultātā Rīgas dome tika bombardēta ar sūdzībām un diplomātiskajām notām, kas negatīvi ietekmēja pilsētas reputāciju.

Apkopojot citu valstu pieredzi, RPP izveidoja nodaļu, kas nodrošina sabiedrisko kārtību 24 stundas diennaktī un sniedz informāciju ārvalstu tūristiem par to, kur vērsties pēc palīdzības dažādu incidentu gadījumā. Piemēram, zādzību, personisko mantu pazaudēšanas vai krāpšanas gadījumā. Īpaši ārzemniekiem tika izveidota informatīvā tālruņa diennakts līnija +371 67181818, kas veiksmīgi darbojas līdz pat šim brīdim. Visa informācija tajā tiek sniegta latviešu, krievu un angļu valodā.

Foto: no RPP arhīva

Foto: no RPP arhīva

Foto: no RPP arhīva

Klubi–viendienīši, kautiņi, “čurājošie puisēni”…

Pirmajiem tūrisma policistiem nebija viegli: ārēji viņi neatšķīrās no citu nodaļu kolēģiem, izņemot valodu zināšanas. Turklāt viņu morālais slogs bija lielāks. Katru dienu viņiem vairākās valodās bija jāizglīto ārzemnieki (nebūt ne vienmēr skaidrā esošie), kur katrs otrais teicās esam “prezidenta dēls, advokāta draugs un vai teju 80 advokātiem aizsargāta persona”. Tika dalīti bukleti, veiktas profilaktiskas pārrunas un nepieciešamības gadījumā tūristi tika pat nogādāti viesnīcā.

Foto: no RPP arhīva

Bieži vien bija nepieciešams iejaukties nopietnas kautiņos, aizturēt kaušļus un pēc tam tos nodot saviem kolēģiem no Valsts policijas.

Foto: no RPP arhīva

Regulāri tika patrulēts Vecrīgas uzdzīves vietās, kas iekļautas “melnajos sarakstos”, ieskaitot tās, kas norādītas ārvalstu vēstniecību un konsulātu vietnēs, kur tiek brīdināti tūristi, kas ieradušies Rīgā. Tie bija mazi klubi-viendienīši un “masāžas saloni”, kur tūristiem apmāna ceļā tika piedāvāti ne tikai alkoholiskie dzērieni par desmitreiz augstākām cenām, bet arī seksuālie pakalpojumi (masāža vai privātā deja “ar patīkamu turpinājumu”). Šādu reidu laikā bieži tika konstatēti autortiesību pārkāpumi, atskaņojot mūziku un demonstrējot videosaturu. Šādos gadījumos tika konfiscētas visas kontrafakta preces, un iestāde saņēma papildu naudas sodu.

Foto: no RPP arhīva

Foto: no RPP arhīva

Atsevišķas pārbaudes bija nopelnījuši arī negodīgie “pārvadātāji” – velorikšas un taksometri. Arī viņiem tika uzlikts naudas sods par pārkāpumiem, aicinot ievērot kārtību. Gadu gaitā ar varas iestāžu atbalstu ir panāktas izmaiņas normatīvajos aktos, kur tagad noteikts, ka visiem autovadītājiem ir vai nu uzreiz jāuzrāda klientiem drukāts cenrādis ar visām cenām, vai arī mutiski jābrīdina par iekāpšanas cenām un brauciena tarifu. Nav atcelts arī aizliegums gaidīt klientus aizliegtajās vietās, tas joprojām tiek stingri uzraudzīts.

Foto: no RPP arhīva

Foto: no RPP arhīva

Foto: no RPP arhīva

Ir jāatzīmē, ka pēdējos gados arī Brīvības piemineklis cieš mazāk no tiem, kas ir saderējuši, ka nokārtos dabiskās vajadzības tā tuvumā. Un tas ir RPP Tūrisma nodaļas nopelns.

Tālāk redzamajā fotoattēlā – 2010. gads, norvēģu tūrists brīvprātīgi maksā 20 latu naudas sodu par dabisko vajadzību nokārtošanu krūmos pie Brīvības pieminekļa. Ja viņš būtu to darījis tieši pie pieminekļa, naudas sods būtu krietni lielāks.

Pašlaik naudas sods par šādu pārkāpumu (valsts pieminekļu apgānīšana un necieņas izrādīšana valsts simboliem) ir līdz 700 eiro.

Foto: no RPP arhīva

“Cik mums zināms, šādas derības joprojām tiek slēgtas,” stāsta Andrejs Aronovs. “Un tās likmes bija pat līdz 5000 sterliņu mārciņām, ja runa ir par tūristiem no Lielbritānijas. Bet nacionālo valūtu šeit var viegli samainīt pret eiro, pārkāpējam, kā likums, nav “nacionālās sejas”, jo ES valūta bieži ir vienāda. Bet tagad mēs ar to cīnāmies ne tikai ar soda naudām, mēs esam gājuši citu ceļu. Izmantojot visas mūsdienu komunikācijas iespējas, mēs šādus tūristus “padarām slavenus” (iepriekš aizslēpjot tā seju) – sociālajos tīklos ievietojam sižetus, kas fiksēti policijas videokamerās. Mums aktīvi palīdz ārvalstu vēstniecības un televīzijas kanāli. Piemēram, pēc BBC sižeta par šo tēmu šādu derību skaits ir strauji samazinājies. Turklāt tas attiecas ne tikai uz “čurājošajiem derību dēļ”, bet arī uz citiem dedzīgiem sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpējiem. Skaļš pēdējo gadu piemērs: karavīrs no ASV (jūras kājnieks) par kautiņu Rīgā vēlāk tika sodīts arī savā valstī – tika atbrīvots no dienesta armijā, tika atņemtas visas regālijas un veterāna statuss.

Kas ir palicis pagātnē?

Nelegālie klubi. Pirms deviņiem gadiem bijušā Preses nama pagrabā pēc kādu ārzemnieka (viņš apgalvoja, ka tur ticis apkrāpts) policijā iesniegtas sūdzības tika slēgts alternatīvās mūzikas klubs Bunkurs. Pārbaudes laikā noskaidrojās, ka pagrīdes izklaides iestāde aktīvi strādā jau vairākus mēnešus. Tajā viss bija nelegāls: gan tirgotais alkohols, gan mūzikas atskaņošana bez licencēm, ieejas maksa (pēc iepriekšējiem ielūgumiem internetā) un nepilngadīgie kluba apmeklētāji... Atbildības noskaidrošanas bija ilgas un ne tikai administratīvas. Pašvaldības policija pēc tam ilgu laiku vairākkārt pārbaudīja šo vietu, lai atkārtoti nerastos “alternatīvo domubiedru pulcēšanās vieta”. Par laimi, tā ir pagātne.

Brauciens ar taksometru par 100 eiro/km. Daudzu gadu centienu (un ievērojamu soda naudu) rezultātā vairumu taksometru kompāniju ir izdevies saukt pie atbildības. Protams, problēma joprojām pastāv, bet tagad tūristi ir kļuvuši zinošāki (viņi zina “tūristu” policijas numuru un cīnās par savām tiesībām), un taksometru vadītājiem sūdzības vai strīda gadījumā ir jāuzrāda visi nepieciešamie dokumenti un pierādījumi, kāpēc viņi iekasējuši no klienta to vai citu summu.

Nesaprātīgi augstas dzērienu cenas ēdienkartē. Šeit viss ir skaidrs. Paldies normatīvajiem aktiem, kuros tagad ir skaidri definēti izklaides vietu cenu griesti.

Jaunais “tūristu” vadītājs

Līdz 2013. gadam RPP “tūristu” nodaļā bija 15 darbinieki, un viņi bāzējās policijas iecirknī Alunāna ielā. Vēlāk Tūrisma nodaļas darbinieki pārcēlās uz jaunu ēku – uz izremontēto iecirkni Hanzas ielā. Arī nodaļas personāls nedaudz paplašinājies – papildus izveidots galvenā inspektora amats.

2014. gadā par Tūrisma nodaļas priekšnieku kļuva Vitālijs Škutāns un to sekmīgi vada līdz šai dienai.

Foto: no RPP arhīva

“Kad sāku strādāt šajā amatā, darbs jau bija labi sakārtots, atlika tikai turpināt iesākto. Mēs esam izveidojuši sadarbību ar gidu asociācijām, ar lidostu “Rīga” un dažādām militārajām organizācijām, kas uz mācībām un misijām ved karavīrus uz mūsu galvaspilsētu (mēs ar viņiem iepriekš tiekamies brīfingos un izskaidrojam drošības un kārtības noteikumus pilsētā, lai izvairītos no ekscesiem ar vietējiem iedzīvotājiem un citiem tūristiem). Pateicoties Rīgas domes normatīvo aktu grozījumiem, mums tagad ir vieglāk kontrolēt visu Rīgas tūrisma nozari.”

Vitālijs Škutāns atzīmē arī to, ka pēdējos gados ir būtiski samazinājies “melnajā sarakstā” esošo naktsklubu skaits Rīgā. Iepriekš bija 22 šādas iestādes, tagad ir apmēram desmit.

“Mēs sekojam informācijai forumos par jaunatvērtiem klubiem, sazināmies ar vēstniecībām un veicam pārbaudes. Burtiski jau pirmajā konkrētās iestādes darbdienā. Tādējādi mēs īpašniekiem skaidri pasakām, ka ir jāstrādā saskaņā ar likumu, nevis tā, kā viņiem varētu ienākt prātā.”

TOP 3 problēmas, kas joprojām ir aktuālas:

  1. sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumi galvaspilsētā (tas attiecas gan uz tūristiem, gan uz vietējiem iedzīvotājiem);
  2. kabatzagļi (īpaši aktuāli tas ir atvaļinājumu un masu pasākumu laikā);
  3. taksometru vadītāji (diemžēl šī problēma nav pilnībā atrisināta).

RPP Tūrisma nodaļas priekšnieks Vitālijs Škutāns un RPP priekšnieka vietnieka p. i. Andrejs Aronovs
Foto: no RPP arhīva


Statistika par ārzemnieku izdarītajiem pārkāpumiem Rīgā:

Foto: no RPP arhīva


Foto: riga.lv