Rīgas sociālās aprūpes centrs „Gaiļezers” svin 30 gadu jubileju

30. Oktobris

Rīgas sociālās aprūpes centrs „Gaiļezers” ir viena no Rīgas pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, kura savas durvis vēra 1988. gada 1. novembrī. Šobrīd tā ir lielākā iestāde Latvijā, kas nodrošina sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju ap 400 klientiem, kuriem vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama ievērojama palīdzība pašaprūpē un/vai uzraudzība.


Elita Grīviņa šeit strādā no paša sākuma lietvedes amatā: “Nostrādāju 11 gadus Meliorācijas institūtā un mēs zinājām, ka tas tiks likvidēts. Bet tev ir jādomā par ģimeni, tu nevari būt egoists, tāpēc es savlaicīgi uzmeklēju direktori, aizgāju aprunāties, un mani uzaicināja šeit strādāt”.

Par to, ka viņa šeit paliks turpmākos 30 gadus, domājusi nebija, taču tagad saista savu turpmāko dzīvi un darba gaitas tikai ar “Gaiļezeru: “Tie bija citi laiki. Tajos laikos gāja pensijā no 55 gadiem, jo šeit iestājās iemītnieki, kuriem bija 55 gadi. Un tad, kad man bija tie 30 gadi, 55 likās ļoti tālu priekšā. Bet pašlaik es joprojām neesmu līdz pensijai tikusi – man vēl 5 gadi jāstrādā. Tā ir stabilitāte, jo vecie ļaudis vienmēr būs. Ir jāpilda savs darbs godīgi, bet sava ikdiena tev ir jāatstāj mājās un šeit tev ir jānāk ar prieku, jo tev pretī ir cilvēki, kuri tev uzticas un viņiem ir jāpalīdz”.

Foto: Riga.lv

2017. gada nogalē RSAC „Gaiļezers” strādāja 185 darbinieki - 168 sievietes un 17 vīrieši, aprūpētāja amata vietu skaits tika palielināts par 13 amata vietām.

Arī Baiba Eisaka šeit strādā 30 gadus. Pa šo laiku nomainīti vairāki amati: “Man brālis strādāja šeit, kad ēku vēl tikai cēla, biju bērna kopšanas atvaļinājumā, un viņš kaut kā mani pierunāja. Tā nu es atnācu. Bet nekad nebiju domajusi, ka palikšu šeit uz 30 gadiem. Esmu pabijusi vairākos amatos, biju arī saimniecības māsa, bet mazbērni sāka iet skolā un meitai ir jāpalīdz, tāpēc tagad stradāju par aprūpētāju, jo grafiks ir savādāks”. 

Foto: Riga.lv

Salidzīnot darba ikdienu tad un šodien, Baiba bez pārdomām saka – tā ir kā diena pret nakti: “Kad mēs tikko sākām, mēs paši karinājām aizkarus, mazgājām un berzām, nesām gultas un iekārtojām istabiņas. Tas bija sākums. Tajā laikā tehnisko un sanitāro aprūpes līdzekļu/materiālu vispār nebija - pat cimdu! Gandrīz kā akmens laikmetā. Bet tagad arī fiziski ir vieglāk strādāt, vide ir pielāgota – galdiņi, dušas, gultas”.

Lielākā daļa personāla ir vecāka gadagājuma cilvēki. Kāpēc? Darbs nav viegls, klientu stāvoklis diemžēl ar katru gadu pasliktinās un arī atalgojums ne visai piesaista. Darbinieku vidējā mēnešalga ir 608 eiro, sociālajiem darbiniekiem –762 eiro, aprūpētājiem – 454 eiro.

Foto: Riga.lv

“Profesija noteikti nav novērtēta. Gan morāli, gan fiziski tas ir grūti. Tu nevari nolikt šķīvi cilvēkam priekšā un iet prom, te ar katru ir jāparunā. Tu nevari ātri ieskriet un uzreiz aiziet, viņi grib izstāstīt par savām bēdām, un mums jāuzklausa” – stāsta Baiba Eisaka.

Tie, kuri šeit tomēr strādā, iegulda visu savu dvēseli klientos un viņu kopēja ikdienā. Lai sniegtu kvalitatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus, darbinieki regulāri pilnveido savas zināšanas dažādos semināros, apmācībās un pieredzes apmaiņas braucienos, kā arī mācās augstākās izglītības iestādēs. Savukārt iemītniekiem ir iespēja piedalīties rokdarbu nodarbībās, kulinārijas nodarbībās, spēlēt galda spēles, vingrot, dziedāt ansamblī „Jautrie iemītnieki”. RSAC iemītnieki var apmeklēt mākslinieku koncertus un priekšnesumus, doties izbraukumos uz teātri, cirku un izstādēm. Ticīgiem klientiem tiek nodrošināts garīgais atbalsts atbilstoši konfesionālajai piederībai.

Bet pie sasniegtā apstāties nevar! Un 30 gadu jubilejā centra direktors Aldis Virbulis izvirza jaunus uzdevumus pakalpojuma kvalitātes celšanā un pieejamībā, pie šiem uzdevumiem tiek cītīgi strādāts kopā ar “Gaiļezera” tā saucamo mammu – Rīgas domes Labklajības departamentu.

Foto: Riga.lv

Taču kas gan tie par svētkiem bez novēlējumiem?

“Gaiļezeram 30. gadu jubilejā novēlu kolosālu atmosfēru šajā aprūpes centrā, lai tie darbinieki, kuri šeit strādā, nezaudētu ticību un pozitīvo attieksmi, ko viņi šeit iegulda. Un lai pietiktu enerģijas sniegt šo pakalpojumu augstā līmenī,” – smaidot novēl Aldis Virbulis.

“Ko varētu novēlēt? Strādāt, strādāt, strādāt! Un, protams, gribētos, lai tas darbs būtu nedaudz vieglāks,” tā saka Elita Grīviņa.

“Smaidiet, es saprotu, ka ir grūti, bet, ja darbu uztver citādi, tad arī varēsi strādāt. Es saprotu, ka ir mazas algas, ka ir grūti, bet diemžēl tāda mums ir valsts, kas nenovērtē mūsu darbu,” ar asarām acīs savai otrajai ģimenei– “Gaiļezera” kolēģiem novēl aprūpētāja Baiba Eisaka.

Foto: Riga.lv

Riga.lv redakcija un Rīgas domes labklajības departaments novēl daudz baltu dienu “Gaiļezera” kolektīvam !