"Rīgas siltums":16 fakti par apkuri un karsto ūdeni
no kurienes rodas karstais ūdens, kāpēc tiek atslēgta tā padeve, un kāda temperatūra ir radiatoros

10. Marts, 2016

Uzņēmums „Rīgas siltums” piegādā siltumu 7000 ēku un silda ūdeni pilsētas iedzīvotāju vajadzībām. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis pastāstīja, kādēļ rēķini par apkuri vienādās mājās mēdz būt dažādi, kur tiek sildīts karstais ūdens un cik bieži jāmaina radiatori.


1.Mājas vienādas, bet apkures rēķini dažādi. Kāpēc?

Šis ir ļoti populārs jautājums, un atbildi uz to ietekmē liels skaits faktoru. Piemēram, tas, uz kuru debespusi ir pavērsta māja – uz ziemeļiem vai dienvidiem. Vai arī tas, kā māja ir uzbūvēta, jo tā taču nav nākusi no konveijera, to ir cēluši cilvēki. Vieni ir strādājuši kvalitatīvi, citi – nē. Cik dzīvokļos ir labi ielikti stikla pakešu logi, kādā stāvoklī ir jumts, kādi logi un durvis ir kāpņutelpā... Svarīga ir arī temperatūra, piemēram, dzīvokļos pastāvīgi tiek nodrošināti 18 grādi. Ja paaugstinās līdz 19, rēķini palielināsies par 5 %. Ir svarīgi saprast, ka mūsu tarifi ir atkarīgi no uzņēmuma „Latvijas Gāze” tarifiem.

2.Siltums tiek ražots 5 termocentrālēs un 38 katlumājās.

Vairums no tām par kurināmo izmanto gāzi, tādēļ cenu ietekmē arī uzņēmuma „Latvijas Gāze” tarifi.

3.Individuālie siltumskaitītāji ir izdevīgi.

Pastāv ļoti dažādas tehnoloģijas, un to, kuru no tām izvēlēties, nosaka māju īpašnieki, respektīvi, dzīvokļu īpašnieki. Reiz mēs veicām eksperimentu. Iedomājieties nosiltinātu māju ar individuālajiem siltumskaitītājiem. Kādā dzīvoklī patēriņš bija 20 megavatstundas uz vienu kvadrātmetru, bet kaimiņu dzīvoklī – tikai 5 megavatstundas. Mēs apzinājām dzīvokļus ar lielu patēriņu un uzdevām to iedzīvotājiem jautājumu, kādēļ patēriņš ir tik liels. Izrādījās, ka kādam patīk dzīvot karstumā, kāds cits smēķē un bieži ver vaļā logus. Tādēļ arī tāda starpība. Kaimiņu mājā, kurai visi citi parametri ir tādi paši, taču individuālo skaitītāju nav, siltuma patēriņš ir par 20 % lielāks. Protams, daudz kas ir atkarīgs no cilvēku ieradumiem un tā, kāda renovācija ir veikta. Ja tiek veikta renovācija, kuras ietvaros tiek apmainītas visas sistēmas, siltuma patēriņš var samazināties pat par 50 %. 

4.Rīgā apkure nav dārga.

Starp Latvijas lielajām pilsētām galvaspilsētā tarifs ir viszemākais. Un arī salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu tas ir par 17 % zemāks.

5.Neviens neatnāks un veiks ēkas siltināšanu.

To izlemj dzīvokļu īpašnieki.

6.Ūdens radiatoros var būt teju vārošs.

Ja ārā ir –20 °C temperatūra, ūdens temperatūra apkures sistēmā var sasniegt maksimālo – 85–90 °C. Turpretī, ja gaisa temperatūra ir +8 °C, radiatori var būt +30 °C grādu silti.

7.Karstā ūdens temperatūra jaunajās mājās var būt no 50 līdz 70 grādiem.

Vecajās – no 43 līdz 50. Mazāk nepieļauj normatīvi.

8.Mājas siltummezgls ir vieta, kur tiek gatavots karstais ūdens.

Pa caurulēm mēs līdz mājai piegādājam karstu tehnisko ūdeni (kas tiek sasildīts kurināšanas procesā), tas nonāk mājas siltummezglā, kur tehniskais ūdens atdod savu siltumu dzeramajam ūdenim.

9.Kurš ir atbildīgs par siltumapgādi?

Mums ir vidu veidu līgumi. Pirmais – par siltuma nogādāšanu līdz mājai. Otrais ir līgums par apkures sistēmas apkalpošanu.

10.Kāpēc vasarā tiek atslēgta karstā ūdens padeve?

Tāpēc, ka mēs veicam hidraulisko pārbaudi un skatāmies, vai viss darbojas. Šajā laikā „Rīgas siltums” vai cits uzņēmums veic remontdarbus – atkarībā no tā, ar ko ir noslēgts līgums. Ja remonts ilgst vairāk par dažām dienām, rajonos, kur ir tam nepieciešamā vieta, mēs uzstādām pagaidu siltummezglus, lai cilvēkiem būtu karstais ūdens. Pilsētas centrā gan tas ir ļoti sarežģīti, jo vienkārši nav vietas. Tur ir automašīnas, blīva apbūve…

11.Centrālapkures vēsture aizsākās uzreiz pēc Otrā pasaules kara.

Toreiz radās pirmās idejas, un 1953. gadā sākās pirmās termoelektrostacijas būvniecība.

12.„Rīgas siltums” apkalpo 8 miljonus kvadrātmetru.

Tas ir vairāk nekā septiņi tūkstoši ēku, no kurām vairāk nekā pieci tūkstoši ir dzīvojamās mājas.

13.Siltumtrašu kopgarums Rīgā ir 800 km, „Rīgas siltums” apsaimnieko 680 km.

Mēs pastāvīgi veicam sistēmas atjaunošanu. 20 gadu laikā esam apmainījuši apmēram 50 % cauruļu.

14.Čuguna radiatoru aprēķinātais kalpošanas ilgums ir 50 gadi.

Apkures sistēmā cirkulējošais ūdens nav „agresīvs”, tādēļ radiatorus nebojā. Nekur nav noteikti konkrēti termiņi, kad būtu jāmaina radiatori, – viss ir atkarīgs no ēkas. Radiatori var kalpot gan 20, gan 50 gadus. Katrs gadījums ir individuāls, un ir jāņem vērā konkrētā situācija.

15.Mainīt radiatorus ir jāprot.

Tas ir jāsaskaņo ar namu pārvaldi un noteikti jāuztic sertificētam speciālistam. Neprofesionāla iejaukšanās var izsist no ierindas visu sistēmu. Vasara ir remontu laiks, pēc kura rudenī mēs sastopamies ar dažādiem brīnumiem.

16.Taupīgie pensionāri un salīgā jaunatne nevar atrast kopsaucēju?

Kamēr mājā nebūs uzstādīti individuālie siltumskaitītāji, šis konflikts saglabāsies. Vieni grib mazākus rēķinus, bet citiem ir auksti. Ja iedzīvotājiem ir pretenzijas, viņiem jāvēršas pie apsaimniekošanas uzņēmuma, jāveic aptauja un pēc tam jāizlemj, kādai temperatūrai jābūt dzīvokļos. Savukārt mēs darām to, ko no mums pieprasa.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm