Rīgas pilsētas būvvalde paraksta vienošanos par būvniecības informācijas sistēmas lietošanu

25. Janvāris

Pēc būtiskāko nepilnību novēršanas Rīgas pilsētas būvvalde 24.01.2019. parakstījusi vienošanos ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanas uzsākšanu Rīgas pilsētas pašvaldībā, noslēdzot sešu gadu ilgu saskaņošanas un sistēmas pilnveidošanas posmu. Sistēmas izveides iniciatori ir valsts, bet pirms sešiem gadiem izstrādāja Būvniecības valsts kontroles birojs. Taču Rīgas būvvalde, cenšoties ieviest BIS, atklājusi vairākas neprecizitātes un kļuva par problēmu risināšanas iniciatoriem.


Būvniecības informācijas sistēma BIS ir elektroniska vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, tiek uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie elektroniskie pakalpojumi. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri Būvniecības informācijas sistēmas BIS pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). BIS darbību regulē 2015. gada 28. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 438 „Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”.

Kā atzīmēja Rīgas būvvaldē, sarunas par BIS ieviešanu tika aizsāktas 2013. gadā, kad Rīgas pilsētas būvvalde uzsāka aktīvu BIS testēšanu, fiksējot virkni būtisku sistēmas nepilnību un moduļu nefunkcionēšanu. Tāpat tika konstatēts, ka BIS datu ievadīšanas un uzkrāšanas funkcionalitāte izveidota diametrāli pretēji Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotajām informācijas programmām, paredzot sistēmu lietotājiem dubultu administratīvo slogu, liekot ievadīt datus katrā no sistēmām atsevišķi. Sistēmu savstarpējai sasaistei bija nepieciešami ievērojami finanšu resursi.

Valsts finansējumu sistēmu savstarpējai sasaistei piešķīra, tomēr BIS ilgstoši netika novērsti citi nozīmīgi trūkumi, kas neizbēgami radītu negatīvu ietekmi uz būvniecības procesu un investīciju klimatu valstī:

  1. nebija izveidota iespēja sistēmā iesniegto būvniecības ieceri saskaņot ar inženierkomunikāciju turētājiem, piemēram, Sadales tīklu, Latvijas Gāzi u.c. ;
  2. nebija izveidota funkcionalitāte izmaiņu projektu iesniegšanai;
  3. sistēma nenodrošināja pilnīgu piekļuvi valsts institūciju datiem;
  4. BIS neparedzēja iespēju būvniecības ierosinātājiem būvniecības dokumentāciju iesniegt elektroniski;
  5. pastāvēja lietojamības problēmas sistēmas atbalsta trūkums.

Aktīvi iesaistoties BIS izstrādes darba grupās, komisijās un uzturot komunikāciju ar sistēmas pārraugiem, Rīgas pilsētas būvvalde šo gadu laikā izteikusi un nosūtījusi BVKB un Ekonomikas ministrijai virkni komentārus un priekšlikumus BIS funkcionalitātes uzlabošanai un trūkumu novēršanai. Papildus tam Rīgas pilsētas pašvaldība visām ar BIS ieviešanu iesaistītajām pusēm vienmēr nodrošinājusi konsultācijas un prezentācijas par pašvaldībā esošajiem risinājumiem attiecībā uz būvniecības procesa kontroli un administrēšanu. Tikai 2018. gada otrajā pusē pašvaldības iniciatīva un aktīvā līdzdalība BIS pilnveidošanā rezultējās ar būtiskāko trūkumu novēršanu, veidojot labvēlīgu augsni sarunu par BIS lietošanas uzsākšanu Rīgā atsākšanai.

„Esam gandarīti par brīžiem smagā, bet vitāli nepieciešamā BIS pilnveidošanas posma noslēgumu. Ņemot aktīvu dalību ne tikai darba grupās, bet arī vairāku gadu garumā skrupulozi testējot sistēmu, spējām identificēt būtiskus sistēmas trūkumus un kļūdas, kuru nenovēršana radītu Rīgas pilsētas pašvaldības darbiniekiem ne tikai papildus administratīvo slogu, bet arī atsevišķos gadījumos nenodrošinātu pilnvērtīgu būvniecības dokumentācijas apstrādes un aprites procesu, radot neērtības būvniekiem un attīstītājiem. Paturot prātā BIS ieviešanas galveno mērķi – nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un veicinot valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību – līdz šim ieturējām stingru pozīciju, neparakstot vienošanos par sistēmas lietošanas uzsākšanu līdz brīdim, kad nav kliedētas šaubas par BIS mērķa realizāciju. Lai arī joprojām pastāv vairāki sistēmas trūkumi, kritiskākās nepilnības, pret kurās esam iestājušies, ir novērstas, tāpēc, parakstot sadarbības līgumu, esam gatavi sistēmas lietošanas uzsākšanai”, uzsver Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.