Rīgas pieminekļi: kādi objekti pilsētā tā arī nav parādījušies

15. Jūnijs, 2016

Latvijas Māsklas akadēmijas profesors, Rīgas pieminekļu padomes padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis pastāstīja, kādas skulptūras un pieminekļus Rīga ir zaudējusi un kādi projekti tā arī nav tikuši realizēti.


„Nevajag jaukt divas lietas – pieminekļi un mākslinieciski objekti, kas uzstādīti uz ielas, piemēram, skulptūras, laicīgās kompozīcijas,” – sarunu uzsāk Ojārs Spārītis: „Piemineklis un skulptūra – tās ir divas dažādas lietas. Pieminekļi tiek uzstādīti par godu kādai personībai vai svarīgam notikumam, taču skulptūra var būt kā dekoratīvais objekts ar dziļāku domu vai bez tās. Ir arī laicīgās instalācijas, kas paredzētas, piemēram, kādām akcijām vai svētkiem.”

„Rīgā bijis ļoti daudz objektu, kuru šobrīd vairs nav. Tie ar laiku noveco - gan fiziski, gan morāli.   Tos vai nu jāatjauno, vai jāaizvāc pavisam,” – atzīmēja Ojārs Spārītis.

Kādu pieminekļu un objektu Rīgā vairs nav?

Pie operas, kur šobrīd atrodas tualetes, pie Aspazijas bulvāra un Kr. Barona ielas stūra, kādriez, 70-tajos gados stāvēja dekoratīvu pāvu grupa uz betona balstiem. Taču, kad atjaunoja zālienu, to novāca.

Foto: no O.Spārīša personīgā arhīva

Vēl viena pazudusi skulptūra no betona un vara, kuru uzstādīja 70-tajos gados Rīgas centrā, bet kad tajā vietā tika nolemts būvēt ofisu ēku, skulptūru atļauts aizvākt. Un tā pazudusi ar galiem. „Iespējams, ka to kaut kur aizveduši paši būvnieki. Kur tā ir – neviens nezina,” – pastāstīja profesors.

Foto: no O.Spārīša personīgā arhīva

Pie Arkādijas parka bija uzstādīta Ojāra Feldberga dekoratīvā skulptūra, kas saucās „Tautasdziesma”, tai bija bronzas vidējā daļa, kuras četras puses simbolizēja četrus Latvijas reģionus. „Doma bija tāda, ka cilvēki ieplūst Rīgā uz Dziesmu svētkiem,” stāsta profesors. Bet kādā naktī 2003. gadā pazuda bronzas daļa, kas bijusi no krāsainā metāla. „Acīmredzams, ka tā nozagta un nodota metāllūžņos. Man žēl, ka metāllūžņu uzpircēji piever acis uz to, ko viņiem nodod,” – ar mums dalījās Ojārs Spārītis.

Foto: no O.Spārīša personīgā arhīva

No vandāļu uzbrukumiem pastāvīgi cietušas divas skulptūras, kas bija uzstādītas blakus tirdzniecības centram „Minska”. „Jaunieši mēdza tās apgāzt. Un tie, kuriem vajadzēja piepelnīties, no tām plēsa krāsaino metālu”, - pastāstīja profesors. Skulptūras beigu beigās ir aizvāktas. 

Foto: no O.Spārīša personīgā arhīva

Padomju laika pieminekļi

Skulptūras un instalācijas, kam ir kāda vērtība, nekur netiek izmestas – tās tiek nodotas Rīgas pieminekļu aģentūras glabātavā. Taču tur nav neviena  pieminekļa, bez kura varētu iztikt padomju režīms.

Pieminekli par godu Josifam Staļinam Rīgā tika plānots uzstādīt, taču tas tā arī nekad netika izdarīts. Kas attiecas uz Vladimira Ļeņina pieminekli, tas stāvējis Esplanādē, blakus pašreizējam Ministru kabinetam. Vērmanes dārzā, kas toreiz saukts revolucionāra Sergeja Kirova vārdā, atradies viņa piemineklis. Esplanādē stāvējuši veseli 16 latviešu komunistu krūšutēli, lielāko daļu no tiem reālajā dzīvē nošāvis Staļins.

Savukārt pie Mākslas akadēmijas stāvējis Teodora Zaļkalna piemineklis, kura vārdu toreiz nesusi šī mācību iestāde. „Taču atmodas laikā mākslinieki nolēmuši, ka šim piemineklim šeit nav vietas, un tas novākts. Šo cīņu var salīdzināt ar Reformacijas laiku, kad Lutera sekotāji iznīcinājuši svētbildes,” – pastāstīja profesors.

Ojāram Spārītim ir žēl, ka visi šie pieminekļi ir iznīcināti: „Saprotiet, ka tēlnieki ir bijuši, bet viņu darbi nav saglabājušies. Ar režīma pieminekļiem labi rīkojās Lietuva – viņi tos visus aizveduši uz vienu vietu pie Druskininki. Kā nekā, tās ir ne tikai režīma skulptūras, bet arī mākslinieku darbi, kurus būtu vērts saglabāt”.

Daudzi pieminekļi, piemēram, Ļeņina, bijuši tiražēti – tie ir atlieti pēc viena un tā paša šablona.

Idejas, kas palikušas uz papīra

 „Tautas partija”, kurai kādreiz bijušas ļoti stipras pozīcijas, nolēma uzstādīt pieminekli Konstantīnam Čakstem, kurš vācu okupācijas laikā izveidojis Pretošanās kustību. Skiču bija ļoti daudz, politiķi solīja labus honorārus. Taču Konstantīna Čakstes piemineklis tā arī palika skiču līmenī. Kad iniciatori saņēma atteikumu par pieminekļa celtniecību Leņina pieminekļa vietā, viņu degsme noplaka”, stāsta profesors.

„Vieta, kurā stāvējis Ļeņina piemineklis – tā nav laba. Tur var novietot egli, puķu dobi, laicīgu objektu. Pirmkārt, tur ir grūti piekļūt, nav gājēju pārejas. Otrkārt, vecākajai paaudzei šī vieta asociējas tikai ar Ļeņinu. Čakstes piemineklim šī vieta neder,” – pastāstīja profesors.

Foto: no O.Spārīša personīgā arhīva

Ļeņina pieminekļa vietā arī piedāvāts uzstādīt Vijas Artmanes pieminekli. Taču arī šoreiz atteikums bija argumentēts – kā līdz tam nokļūt, lai noliktu ziedus? Tikai tad, ja skrien pāri ielai... „Bieži vien, kad Pieminekļu padome dod atļaujas, iniciatoru interese jau sāk zust. Vai nu nav naudas, vai vienkārši ir parādījusies jauna ideja,” – pastāstīja profesors.

Pirms vairākiem gadiem saņemts ierosinājums uzstādīt Rīgā pieminekli Oskaram Strokam – pāris, kas dejo tango zem laternas, kā arī pats slavenais mūziķis. Taču piemineklis Rīgā tā arī netika uzcelts.

Foto: no O.Spārīša personīgā arhīva

Pirmskara laikā pie Rīgas Centrāltirgus tika plānots uzstādīt lielu cūkas skulptūru – kā lauksaimniecības un labklājības simbolu. Pirms vairākiem gadiem no jauna sākts runāt par iespēju skulptūru uzstādīt, taču, lai to varētu izdarīt, bija nepieciešami vairāk nekā 20 tūkstoši latu. Tāpēc šī ideja tā arī ir palikusi tikai uz papīra.