Rīgas noslēpumi: Mangaļsalas slepenās katakombas

7. Jūnijs, 2016

Dabas parks „Piejūra” Mangaļsalā. Staigā savā nodabā, apbrīnojot dabu, nolem pa taciņu doties mežā. Un nonāc citā dimensijā – no kalna tevī nepatīkami drūmi veras velvētas durvis. Kas tā par celtni? Šeit ir pilsētas krasta aizsardzības lielgabalu baterijas, kas kalpojušas Rīgai gadījumos, ja ienaidnieks uzbruktu no jūras.


„Vienam pašam tur darīt nav ko, netiksiet skaidrībā. Es iešu ar jums,” – telefonsarunā ar RIGA.LV žurnālistu pārliecinoši saka Jurijs Meļkonovs. Viņš ir pensionēts kara inženieris, profesionāli interesējas par kara vēsturi, organizē ekspedīcijas, raksta grāmatas. Par Mangaļsalas lielgabalu baterijām Jurijs zina visu, vada organizētas ekskursijas un talkas. Riga.lv žurnālistiem ekskursija pagātnē bija individuāla.

Stratēģiski svarīgs objekts - osta

 „Skatieties, ķieģeļi ir sarkani, kas nozīmē, ka baterija būvēta pirms 1912. gada. Šajās telpās bija viss, lai baterija darbotos.

Augšā, kalnā, stāvējis lielgabals. Pateicoties šādai aizsardzībai, Rīga nekad nav iekarota no jūras.

Militārās celtnes ir arī Bolderājas pusē, taču tās nav izpētītas,”- stāsta vēsturnieks.

Vairākus desmitus metru dziļāk mežā, mēs atrodamies pie kalna, kura iekšienē ved divas ieejas. Viena no tām ir aizmūrēta, otra – izdemolēta. Tas ir vandāļu darbs. „Pastāvīgi kāds kaut ko izārda. Ieeju aizver ciet, pēc kāda laika tā atkal ir atrauta vaļā. Var redzēt, ka cilvēkiem nav, ko darīt, vienas vienīgas izklaides – visu salauzt un vēl pēc tam izmest mežā atkritumus,” – sūdzas Jurijs.

Foto: Nora Krevņeva

Vēsturnieks uzskaita ap 20 konstrukcijām Mangaļsalas pusē gar upes grīvu. „Ar tām ir tā – var būt, ka pēc kāda laika mēs atradīsim vēl kādu bateriju. Šeit vēl būs pārsteigumi,” – pastāsta vēsturnieks.

Nostiprināt pilsētas ieeju no jūras uzsācis jau bīskaps Alberts 1205. gadā – viņš uzbūvējis cietoksni Daugavas kreisajā krastā.

Pēc vairākiem gadsimtiem, kad upe mainījusi savu tecējumu, zviedru pulkvedis uzsācis cietokšņa būvniecību. Kad 1710. gadā Krievijas impērijas karaspēks ieņēma Rīgu, otro svarīgāko ostu (pirmā bija Sanktpēterburga), tā pakāpeniski tika apbruņota „līdz zobiem”.

1912. gadā uzsākta gatavošanās Pirmajam pasaules karam un plāns paredzēja nostiprināt aizsardzību otrajā nozīmīgākajā Krievijas impērijas ostā – Rīgā. Un toreiz baterijas sāktas būvēt no betona, savukārt lielgabali kļuvuši jaudīgāki. „Tie tā arī ne reizi neizšāva. Tāpēc, ka neviens pat nemaz nedomāja Rīgu ieņemt no jūras – visi uzreiz tiktu nogremdēti. Neviens lielgabalu jaudu nevēlējās izmēģināt uz sevi. No jūras Rīga tā arī palika neiekarota,” – pastāstīja vēsturnieks.

Savs devums Latvijas krasta aizsardzībā sniegts 1928. gadā. Sapieru pulks mežā uzbūvējis ilglaicīgo ugunspunktu, kas vēl aizvien atrodas mežā. Tas atrasts 2008. gadā, pēc tam, kad zemessargi šeit vadījuši talku. Tikko kā par to uzzinājusi sabiedrība, tā uzreiz parādījušies vandāļi – atgriezuši visas metāla konstrukcijas. „Cieta arī bruģa ceļš, kas gāja gar visām baterijām. Tas tika ieklāts jau cara laikos, taču līdz mūsdienām tas nav izdzīvojis – cilvēki to ir izjaukuši akmeni pēc akmens, jo šādi bruģakmeņi labi izskatās piemājas dārziņos,” – saka vēsturnieks.

Padomju laikos lielgabalu baterijas saglabājušās kā kara objekts, līdz pat 1991. gadam, kad karaspēks pametis valsti – pēc vēsturnieka vārdiem, līdzi aizvesti 600 vagoni ar čaulītēm.

Foto: Nora Krevņeva

Leģenda par tuneli

Mangaļsala piesaistīs tos, kuri interesējas par militāro vēsturi. Kā jau jebkurai šāda tipa vietai, arī Mangaļsalai ir savas leģendas. Piemēram, leģenda par to, ka abi krasti ir savienoti ar tuneli – entuziasti to pat ir meklējuši... Taču meklējumi līdz šim vēl aizvien nav vainagojušies panākumiem. Savukārt 60-tajos gados baterijā, kuru tālajā 1919. gadā uzspridzināja igauņu diversanti, atrasti divi karavīru mirstīgās atliekas. Viņi apglabāti turpat, Mangaļsalā.