Rīgas mamma: "Nekad nemainīšu atpūtu ar bērniem pret manikīru"

1. Jūnijs, 2016

1. jūnijā Rīga, tāpat kā citas pasaules pilsētas, atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Pasaulē nav nekā vērtīgāka un svarīgāka par bērnību. Visi vecāki bez izņēmuma vēlas, lai bērni izaugtu veseli un laimīgi. Vēl viena Rīgas daudzbērnu māmiņa intervijā ar portālu info.riga.lv pastāsta, kas ir "bērnības garša". 


Tatjana ir sešu bērnu māte (un ir septītā gaidībās). Sākumskolas pedagoģe pēc izglītības, viņa nenožēlo, ka, septiņus gadus studējusi, savas prasmes praksē pielieto nevis skolā, bet gan mājās.

„Mātes un meitas – mīļākā manas bērnības spēle”

Tatjana: - Kad biju maza, man vienmēr patika spēlēties ar mazuļiem. Vienas no manām mīļākajām spēlēm – „mātes un meitas” un „skola”. Un pēc tam apmēram tā arī notika: izmācījos par mazāko klašu skolotāju un kļuvu par daudzbērnu mammu. Vienmēr gribēju kā minimums trīs bērnus, tāpēc pat tagad, ar sešiem, pat nemaz nedomāju, ka tas ir daudz.

Ar vīru arī nekad neko neesam plānojuši un arī neplānojam - kā Dievs būs devis. Taču esam ļoti priecīgi, ka mums ir tik lieliski bērni.

„24 stundas diennaktī ir par maz”

Tatjana: Vidējā manu bērnu vecuma starpība ir divi gadi – mazākā starpība ir gads un četri mēneši, lielākā – gandrīz trīs gadi. Neslēpšu, laika visam nepietiek. 24 stundas diennaktī ir par maz. Visgrūtākais ir katram pievērst uzmanību atsevišķi, atrast laiku sev. Vecākie trīs mācās skolā. Trīs jaunākie uz dārziņu neiet, paliek mājās ar mani. Palīgu mums nav, ne reizi neesmu ņēmusi auklīti, bet vecmāmiņu saucam palīgā tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā. Piemēram, ja jābrauc uz dzemdību namu ar nākamo bērnu, vai, ja mammai ļoti vajag pie zobārsta. Turklāt tētis mums visu laiku ir aizņemts – ļoti daudz jāstrādā.

Foto: No personīgā arhīva

„Ģimenē visi zina: katram ir savas grūtības, katram savi pienākumi”

Tatjana: - Kamēr vecākie ir skolā, ar jaunākajiem gatavojam pusdienas astoņiem cilvēkiem, kārtojam māju un dodamies uz pulciņiem, veikaliem, un tamlīdzīgi. Ap pusdienām mēs atgriežamies, sagaidām vecākos no skolas, pusdienojam, palīdzam ar mājasdarbiem, un tad kādu kaut kur aizvedam, sagaidām no nodarbībām. Bērni nodarbojas ar daudz ko: dziedāšanu, vingrošanu, robotiku, ģitāru, klavierspēli, iet uz baseinu, mācās angļu valodu. Vecākās meitenes, ja viņām kādā dienā nav nodarbību, paliek mājās ar jaunākajiem, kamēr mamma uz nodarbībām ved citus bērnus. Vakarā izpildām mājasdarbus, pavakariņojam un dodamies gulēt. Un tā katru dienu. Viss saplānots pa minūtēm. It kā vienmēr un visur esam kopā, bet vienalga - katrs bērns gaida personīgu kontaktu ar vecākiem.

„Viņu sirsnīgā mīlestība ir visvērtīgākais, kas var būt”

Tatjana: - Pats patīkamākais šajā situācijā – tie ir paši bērni! Viņu nenovērtējamā, sirsnīgā un tīrā mīlestība. Nekas un nekad uz zemes tevi nemīlēs tik stipri, tik pašaizliedzīgi un tik uzticīgi, kā paša bērni! Tas ir nenovērtējami un tā ir Dieva dāvana, par kuru mums vienmēr vajadzētu pūt pateicīgiem, tā jānovērtē un jālolo. Es ļoti ceru, ka viņi jūt, ka mēs viņus arī ļoti mīlam, pat tad, kad mums uz viņiem nedaudz jādusmojas vai pat jāsoda.

Foto: No personīgā arhīva

„Katrs vecums ir interesants pa savam”

Tatjana: - Katrs vecums ir interesants pa savam, piedevām, katrs bērns ir individuāls, tāpēc ar katru ir interesanti pa savam, no jauna. Jaundzimuši bērni ir kā mazi eņģelīši, tikko nokāpuši no debesīm, viņi neticami jauki smaržo, tā vien gribas viņus turēt uz rokām un skūpstīt. Vecākos uz rokām paņemt ir grūtāk, arī noskūpstīt vairs nav tik vienkārši, plus vēl pusaudžu pārejas vecums... Bet arī tā ir tāda savdabīga bauda no komunikācijas, centieni atrast kopīgu valodu, kopā pārvarēt grūtības, atbalstīt, maigi virzīt pareizajā virzienā, ļaut mācīties no savām kļūdām... Tas nav viegli, bet tik ļoti interesanti! Lūk, tā ir dzīve!

„Visi gaida jauno mazuli ar nepacietību”

Tatjana:  - Bērni pret jauna cilvēka ienākšanu ģimenē attiecas ar prieku un nepacietību. Vecākie mīl jaunākos, rūpējas par viņiem, palīdz. Jau tagad runā par to, ko katrs darīs kopā ar jauno mazuli.

Foto: No personīgā arhīva

„Pats grūtākais - mājasdarbi”

Tatjana: - Skolā uzdod ļoti daudz, pie tam tādus uzdevumus, kurus bērns nespēj izpildīt pats, bez vecāku palīdzības. Tas paņem ļoti daudz laika un spēku. Bērni arī tomēr ir dažādi, vienam mācības padodas viegli, citam nākas desmit reizes paskaidrot, izdomāt līdzīgus uzdevumus, lai bērns iemācītos tos izpildīt pats.

„Atpūta ar tēti – labākais laika pavadīšanas veids”

Tatjana: - Reizi gadā uz pāris nedēļām mēs kaut kur aizbraucam atpūsties, pat uz ārvalstīm. Taču visvairāk bērniem patīk doties uz akvaparku, tāpēc, ka ar tēti tur var darīt visu to, ko neļautu mamma. Zēniem patīk palīdzēt tēvam labot motociklu vai braukt mašīnā, gatavi palīdzēt, padod instrumentus, nepieciešamās detaļas. Meitenēm patīk palīdzēt virtuvē, jo īpaši gatavot. Mūsu meitenes nodarbojas ar dziedāšanu, katros svētkos sagatavo mums koncertus, gan bērnu, gan vecāku dzimšanas dienās izrotā dzīvokli, zīmē plakātus, atklātnītes, izdomā konkursus, spēles un pat raksta dzejoļus.

Foto: No personīgā arhīva

„Kam vajadzīgs mans manikīrs?”

Tatjana: - Es atpūšos tikai kopā ar bērniem. Varbūt vienkārši nezinu, neprotu citādi. Taču mēs visu darām kopā: kopā strādājam, kopā atpūšamies. Es pat nemaz nevaru iedomāties,ka eju taisīt sev manikīru, atstājot viņus vienus, sēdēšu un pārdzīvošu, kamēr man lakos nagus, pēc tam, atgriežoties un sākot gatavot ēst, mans manikīrs - bijis nebijis. Bērniem ir vajadzīga nevis uzkrāsota un manikirēta mamma, bet gan mīloša mamma. Esmu laimīga un nevēlos neko mainīt!