Rīgas gids: pilsēta ir sakrālu simbolu pilna

10. Maijs, 2017

Mihails Grinevičs ir sertificēts Rīgas gids, kurš par Latvijas galvaspilsētu tūristiem stāsta angļu, spāņu, latviešu un krievu valodās. Viņš nemurmina no galvas iekaltus tekstus pie katra apskates objekta. Mihails cenšas izdomāt kaut ko jaunu, un katrai tūristu grupai viņam ir sava pieeja, par ko viņš arī pastāstīja intervijā ar portālu riga.lv.


Vairākus gadus es strādāju Anglijā, bet es atgriezos. Pēc izglītības es esmu tulks no angļu valodas, un, kad sāku domāt, ar ko nodarboties šeit, Latvijā, nolēmu doties uz sertificētu gidu kursiem, jo man patīk runāt ar cilvēkiem un es pārvaldu valodas. Beidzot kursus, mani ieteica kādā tūrisma firmā, un es sāku strādāt.

Pirmie mani tūristi bija austrālieši, tā bija ziema. Un pirmā ekskursija noritēja ļoti veiksmīgi. Kas attiecas uz ekskursiju novērtējumu, nevienu vēl neesmu novērtējis ar “slikti”. Jā, varu padomāt, ka var būt arī labāk. Kopumā pie manis vēršas dažādas tūrisma firmas, cilvēki mani atrod manā portālā, pēc ieteikumiem, un tas ir labu ekskursiju nopelns – tas nozīmē, ka cilvēki ir ieinteresēti tajā, lai iepazītu mūsu skaisto pilsētu. Kad cilvēkam ir interesanti un viņš vēlas uzzināt vairāk, man tas sniedz vēl lielāku prieku.

Foto: no personīgā arhīva

Gadās ļoti zinātkāri piecgadīgi bērni, kuri uzdod ļoti nopietnus jautājumus. Un ir pieaugušie, kuri nespēj domāt ne par ko citu, kā vien minerālūdeni pēc jautras nakts bārā. Protams, nepieciešama individuāla pieeja. Tāpēc man ir vairāki varianti vienai un tai pašai ekskursijai – atkarībā no grupas. Pirmajās minūtēs, bet gadās arī, ka uzreiz, es redzu, kādā stilā labāk vadīt ekskursiju. Cilvēki ir dažādi, kāds no gida vēlas uzzināt visu, ko vien var. Kādu interesē tikai vēstures periods, kāds vienkārši vēlas atpūsties, staigājot ar gidu un izbaudot viduslaiku atmosfēru. Gadās, ka satiec ļoti noslēgtus sevī cilvēkus, bet jau pēc pusstundas viņi smaida un smejas.

Ekskursijas es vadu jau sešus gadus. Galvenais ir neiekalt tekstus un nebūt garlaicīgam. Gadās, starp citu, ka arī, atbraucot otro reizi, cilvēki vēršas pie manis un vēlas noklausīties ekskursiju vēlreiz. Kaut kā taču cilvēki jāiepriecina! (smejas)

Foto: no personīgā arhīva

Es aizraujos ar numeroloģiju un ezotēriku. Un es šīs lietas esmu ieviesis arī savās ekskursijās. Bet tas ir tiem, kurus interesē kaut kas neparasts, noslēpumains. Piemēram, vai zinājāt, ka mūsu skaistā Milda stāv uz 108 lotosa ziedlapiņām? Skaitlis 108 ir sakrāls skaitlis, kuru var reizināt ar jebkuru skaitli, un, saskaitot visus iegūtos ciparus, vienmēr sanāks 9. Ņemsim jebkuru skaitli, piemēram, 506. Sareizinām to ar 108, sanāk 54648. Saskaitot visus skaitļus kopā, iegūstam 27, un, savukārt saskaitot šos skaitļus, sanāk 9. Tas ir sakrāls skaitlis, kurš apzīmē visaugstāko mīlestību un līdzcietību. Cik minūtes bija nepieciešamas Gagarinam, lai aplidotu apkārt zemei? 108. Cik vārdu ir Šivam un Višnu? 108. Cik pērļu hinduisma lūgšanu krellēs? 108. Turpināt varētu ilgi. Esmu pārliecināts, ka šis skaitlis nav šajā piemineklī iekļauts tāpat vien. Agrāk arhitektūrā sakrālas nozīmes tika iekļautas ļoti bieži. Rīga vispār ir simbolikas pilna. To visu es stāstu savās ekskursijās.

Foto: Riga.lv

Gidu sertifikācija, kas tika ieviesta pirms vairākiem gadiem, kopumā ir nepieciešama lieta. Lai pagarinātu licenci, reizi trīs gados nepieciešams noklausīties kā minimums 60 akadēmiskās stundas. Ir arī visiem zināma informācija, bet ir arī kaut kas jauns. Tas ļauj “uzturēt daudzus gidus formā”. Kaut gan īstam ekskursiju vadītājam jaunas informācijas medības savā ziņā ir tāda kā dārgumu meklēšana. Un neatkarīgi no kursu apmeklēšanas, kaut nelielu daļu no sava brīvā laika gids velta “informācijas pērļu” meklējumos. Protams, tas ir atkarīgs no cilvēka personīgajām interesēm. Katrs gids ir citādāks.

Es mīlu savu darbu. Cenšos atrast kaut ko interesantu. Tieši tāpēc es izdomāju ekskursiju “Rīgas leģendas un noslēpumi”. Nopirku kostīmus, kuros var doties uz īpašām Rīgas vietām – tas ir ļoti interesanti, var izveidot lieliskas bildes, un, vispār, sanāk diezgan laba atmosfēra.

Foto: no personīgā arhīva

Pašlaik es strādāju pie nelielas grāmatiņas ar stāstiem par Rīgu. Galvaspilsētā ir vietas, par kurām nav zināms nekas, nav gandrīz nekādas informācijas. Daudzas no kurām vienmēr ir piesaistījušas mani ar savu noslēpumainību.Un tās mani ir ievilkušas literārajā darbībā. Stāsti ir uzrakstīti, domāju, kā tagad grāmatu izdot.

Reiz vadīju ekskursiju par jūgendstilu. Tūrists pajokoja par vienu no fasādes skulptūrām, bija ļoti smieklīgi. Es nekad nebūtu aizdomājies, bet viņa svaigais redzējums mani noveda pie tā, ka es šo joku izmantoju vēl šobaltdien. Visi smaida, visiem ir jautri. Neskatoties uz mums ierasto auksto laiku.

Paziņojums par mājaslapas www.riga.lv sīkdatnēm ar norādēm uz mājaslapas sadaļu par sīkdatnēm, to pielietojumu un piekrišanas / piekrišanas atsaukšanas norādēm