Rīgas domes pozīcija mazākumtautību vidusskolu jautājumā

30. Novembris

Rīgas mērs ticies ar premjerministru Māri Kučinski un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai informētu valdību par Rīgas domes pozīciju mazākumtautību vidējās izglītības jautājumos un  par Rīgas domes konkrētiem plāniem, kā vienlaikus nodrošināt izglītības kvalitāti un mazākumtautību tiesību ievērošanu.


1.Mērķi

Pirmkārt, formulēsim mērķus, ko mēs visi gribam sagaidīt no vidusskolas Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

  • Bērni pilnībā pārvalda latviešu valodu, kultūru un literatūru.
  • Bērni pilnībā pārvalda dzimto valodu, kultūru un literatūru.
  • Bērni labi prot vēl vismaz vienu valodu – angļu valodu.
  • Bērni ir saņēmuši kopumā labu izglītību un mācību priekšmetus zina vismaz divās valodās.

Tātad, beidzot vidusskolu, bērniem no nacionālo mazākumtautību ģimenēm ir jāzina tas pats viss, ko zina bērni no latviešu ģimenēm. Turklāt mācību priekšmetu viela viņiem lielākā vai mazākā mērā jāzina vismaz divās valodās – gan latviski, gan krieviski. Protams, bērniem pilnvērtīgi un padziļināti jāapgūst dzimtā kultūra.

No vienas puses, tas pilnīgi objektīvi nozīmē, ka bērniem no minoritāšu ģimenēm ir lielāka slodze. No otras puses, pēc skolas beigšanas viņi ir ļoti labi sagatavoti dzīvei un darbam, jo viņiem bagāžā ir ne tikai skolas programma, bet arī vismaz divas darba valodas – latviešu un dzimtā. Tas ir milzīgs pluss.

2.Situācija patlaban

Otrkārt, ir objektīvi jāizvērtē, kāda patlaban ir situācija ar valsts krievvalodīgo iedzīvotāju vidējo izglītību.

Daudzi latvieši domā, ka patlaban mazākumtautību vidusskolā viss notiek krievu valodā. Un tas, protams, ir ļoti slikti.

Daudzi krieviski runājošie iedzīvotāji arī domā, ka patlaban mazākumtautību vidusskolā viss notiek krievu valodā. Un tas, protams, ir ļoti labi.

Tehniski skatoties, taisnība nav nedz vieniem, nedz otriem. Mazākumtautību skolās no 10–12 priekšmetiem, neskaitot krievu valodu un literatūru, krieviski tiek mācīti 2–3 priekšmeti. Parasti tie ir ne vairāk kā divi priekšmeti. Tātad 20% līdz 30%, dažkārt līdz 40%.

Nevērtēsim: 20%, 30%, 40% – tas ir labi vai slikti. Rīgas dome vērtē rezultātus. Patlaban krievvalodīgajai jaunatnei Latvijā nav problēmu ar latviešu valodas prasmi. Pēc pētījuma „Valodas situācijas Latvijā 2010–2015” datiem, 39% jauniešu, kas nāk no nacionālo minoritāšu ģimenēm, latviešu valodu zina ļoti labi, vēl 39% to zina labi. 20% valodu pārvalda pamatlīmenī, un tikai 2% latviešu valodu zina vāji.

Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši par kādām problēmām ar latviešu valodu Rīgā mazākumtautību skolu audzēkņiem, kuri patlaban beidz skolu? Piemēram, par problēmām darba tirgū, kas būtu ļoti precīzs rādītājs? Nē! Tieši pretēji, mēs bieži vien dzirdam, ka daudzi latviešu skolu absolventi saskaras ar grūtībām darba tirgū, jo nepietiekami zina krievu valodu. Tāpat ir ne mazums vecāka gadagājuma cilvēku, kuri vāji zina latviešu valodu. Taču skolu beidzēji latviešu valodu pārvalda ļoti labi!

Un arī ar krievu valodas zināšanām mazākumtautību skolu beidzējiem viss ir kārtībā.

Faktiski pašreizējā vidējās izglītības sistēma valodu minoritātēm darbojas labi. Protams, tā nav ideāla. Mazākumtautību skolas saskaras ar tieši tādām pašām problēmām kā visas citas mācību iestādes – no kadru trūkuma līdz nepietiekamam bērnu skaitam. Taču kopumā skola ar izvirzītajiem uzdevumiem tiek galā.

3.Pašreizējā politika attieksmē pret krievvalodīgo minoritāti

Treškārt, jāatzīmē, ka faktiski Latvijā mums ir divu veidu pilnīgi atšķirīgas politikas attiecībā pret krievvalodīgo minoritāti.

Pirmais politikas veids – dažkārt provokatīva un bieži vien galēji politizēta pieeja parlamenta līmenī. Nacionālie un valodas jautājumi tur tiek cilāti regulāri.

Otrais politikas veids – tā ir pragmatiska un nepolitizēta pieeja pašvaldībās, īpaši pilsētās un jo īpaši lielajās pilsētās. Pašvaldības desmitiem gadu kopš 1991. gada uzņēmušās lielāko slodzi, sniedzot atbalstu nacionālo minoritāšu visdažādākajām interesēm un tiesībām. Turklāt tas jau sen notiek pastāvīgi un sistēmiski.

Ir vēl kāds svarīgs moments. Valdības līmenī būtiskāko posteņu ministri parasti mainās reizi gadā, labākajā gadījumā reizi pāris gados. Rezultātā liela daļa ministru Latvijā nespēj domāt globālākās kategorijās kā vien pāris mēnešus uz priekšu.

Turpretim vara pašvaldībās, īpaši lielajās pilsētās, tradicionāli ir stabila un atbilstīgi tam – konsekventa.

4.Ko darīt?

Patlaban mēs sastopamies ar kārtējo absolūti klasisko spriedzes kāpinājumu ap mazākumtautību skolām – tuvojas Saeimas vēlēšanas.

Šis nav pirmais šāds mēģinājums. Un diemžēl, kā mēs labi saprotam, arī ne pēdējais. Priekšā vēl daudz dažādu vēlēšanu, kur vieglāk vākt punktus ar nacionālu retoriku.

Bet skolas visu laiku būs politiskās konjunktūras ķīlnieku lomā. Tā vietā, lai izglītotu mūsu bērnus un priecātos par viņu panākumiem, mēs visu šo provokāciju iespaidā cīnīsimies „par” vai „pret”.

Šajos apstākļos vienīgā izeja no sarežģītās situācijas – rūpes par nacionālo un valodas minoritāšu interesēm un labklājību pilnā mērā jāuzņemas pašvaldībām. Un pirmām kārtām tas jāattiecina uz izglītības jautājumiem.

5.Rīgas pieeja

Neatkarīgi no tā, vai mazākumtautību vidusskolās tiks īstenota reforma tādā veidā, kā to pašlaik rosina Izglītības un zinātnes ministrija vai arī ne, Rīgas dome ieviesīs savu atbalsta programmu izglītībai dzimtajā valodā nacionālajām minoritātēm.  

Pašvaldības pieejas būtība – Rīgas dome mazākumtautību skolām apmaksās papildu nodarbības mācību priekšmetos dzimtajā valodā. Katrai skolai, ņemot vērā bērnu skaitu, pienāksies noteikts nodarbību skaits. Tālāk skola pati noteiks, kādiem priekšmetiem un kādā apjomā nepieciešama apmācība dzimtajā valodā. Apmācība dzimtajā valodā var tikt iekļauta jau pastāvošajā programmā „Jēgpilni mājasdarbi”.

Vienkāršāk skaidrojot, tas nozīmē, lūk, ko. Jūsu bērns apmeklē fizikas nodarbību latviešu valodā, kas notiek pēc visām skolām vienādiem Izglītības un zinātnes ministrijas standartiem. Pēc tam pie šī paša skolotāja skolēns apmeklē papildu nodarbību fizikā krievu valodā. Šīs nodarbības apmeklējums tiek ieskaitīts kā mājasdarbs. Tas ir – bērns mājās pārnāk vēlāk, taču mājasdarbs fizikā viņam vairs nav jāpilda.

Skolas pašas izlems, cik daudz un kādus priekšmetus papildus pasniegt dzimtajā valodā. Šeit svarīgi uzsvērt – Rīgas dome ir gatava apmaksāt pilnvērtīgas papildnodarbības dzimtajā valodā visos priekšmetos! Runa nav par to, ka dome ieviesīs makramē un izšūšanas pulciņu dzimtajā valodā, un punkts. Runa ir tieši par papildu nodarbībām skolas mācību programmas priekšmetos.

Tas ir visdrošākais un saprotamākais risinājums, kā vienlaikus nodrošināt izglītības kvalitāti vidusskolā, latviešu valodas zināšanas, nacionālo mazākumtautību interešu aizstāvību un skolu depolitizāciju.

Pirmkārt, ar šādu pieeju pašvaldība ar garantiju ir pārliecināta, ka bērni zinās pašu priekšmetu, turklāt viņi to zinās divās valodās. Un, dabiski, bērni zinās gan latviešu valodu, gan dzimto, gan arī angļu valodu. Turklāt mēs runājam tieši par papildu nodarbībām. Atbilstoši tam bērni gribot vai negribot zinās priekšmetu labāk, nekā tas būtu bez papildu nodarbībām.

Otrkārt, pateicoties jaunajai programmai, mēs aizvedam skolas un nacionālās mazākumtautības no lielās politikas, kur šī tēma tiks ekspluatēta vēl vismaz kādu laiku. Tā vietā mēs pārliekam šo jautājumu pašvaldību līmenī, kur neatkarīgi no partijām, kuras ir pie varas, tradicionāli ar nacionālo politiku cenšas neaizrauties. Un tas ir pats galvenais!

Rīgas domes priekšsēdētājs informējis premjerministru un izglītības un zinātnes ministru par to, ka Rīgas dome jau no 2019. gada plāno ieviest šo programmu  neatkarīgi no tā, vai Izglītības un zinātnes ministrija realizēs reformu mazākumtautību skolās vai ne. Respektīvi, dzimto valodu skolās vairāk nekā nepieciešamajā apjomā Rīgas dome nodrošinās jebkurā gadījumā.

Tuvākajā laikā Rīgas dome turpinās konsultācijas ar premjerministru un izglītības un zinātnes ministru par jaunās programmas  ieviešanas gaitu Rīgā.

6.Papildu nodarbības visiem

Šī programma  tiks ieviesta ne tikai mazākumtautību skolās. Rīgas dome apmaksās papildu  nodarbības valodu skolās, kā, piemēram, Rīgas Franču licejā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Tāpat pašvaldība apmaksās arī  papildu nodarbības tajās skolās, kurās  mācības ir  tikai latviešu valodā. Skolas pašas varēs izmantot papildu nodarbības vai nu savām valodas programmām, vai padziļinātai citu mācību priekšmetu apguvei.