Rīgas Centrāltirgus renovācijai dota “zaļā gaisma”. Kas par to jāzina?

26. Aprīlis

Līdz 2022. gadam tiks pārveidota teritorija ap Rīgas Centrāltirgu. Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komiteja nesen devusi zaļo gaismu sen gaidītajam tirgus un tās apkārtnes rekonstrukcijas projektam, izdalot šim nolūkam nepieciešamo finansējumu.


AS “Rīgas Centrāltirgus” arī no savas puses pastāvīgi iegulda līdzekļus tirgus rekonstrukcijā. Kopīgiem spēkiem Eiropā lielākais un Latvijā vecākais tirgus, kā arī tā apkārtne, tuvākajos trīs gados ievērojami mainīsies uz labo pusi.

Foto: publicitātes

Kāpēc ir nepieciešams atjaunot tirgu un tā teritoriju?

Gandrīz 90 gadus Centrāltirgus ir bijis galvenā galvaspilsētas tirdzniecības platforma. Tas ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā un pēdējos gados ir kļuvis arī par vienu no galvenajiem tūrisma objektiem Rīgā – pilsētas vizītkarti.Katru dienu tirgu apmeklē vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku – gan Rīgas iedzīvotāji, gan pilsētas viesi.

Tirgus apkārtni, tostarp pilsētas kanāla krastmalu nevar saukt citādi, kā tikai par degradētu vidi. Bet teritorija, kas atrodas starp Maskavas, Turgeņeva, Prāgas, Gaiziņa, Gogoļa un Centrāltirgus ielām, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un ietilpst Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kā arī ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.

Šai pilsētas vietai ir liels potenciāls. Turklāt “Rail Baltica” projekta ietvaros ir plānots nojaukt uzbērumu, pa kuru šobrīd iet dzelzceļa sliežu ceļi. Tirgus un kanāla krastmala faktiski kļūs par Vecrīgas daļu, tāpēc apmeklētāju šeit būs vēl vairāk. Pēc rekonstrukcijas šis vēsturiskais pilsētas rajons var kļūt par centra rotājumu, iecienītu pastaigu vietu, tādu pašu ievērojamu apskates vietu, kā Rīgas dārzi un parki.

Kas jau ir padarīts?

Ir svarīgi ņemt vērā, ka pats tirgus neko nepārdod un nepērk. Tā uzdevums ir radīt ērtus apstākļus pārdevējiem un piesaistīt pircējus, pelnot ar īres naudu. Pašlaik tirgū ir aptuveni trīs tūkstoši tirdzniecības vietu. Katru gadu tirgus apgrozījums ir 7 miljoni eiro, 2,6 miljoni no tiem ir summa, kas iemaksāta budžetā kā nodokļi.

AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks Rīgas domes deputātus, kuri šeit devušies savā izbraukuma sēdē, iepazīstinājis ar tirgus vēsturi un pastāstīja par to, kas padarīts pēdējo divu gadu laikā. Šajā laikā attīstībā ir ieguldīti 3,34 miljoni eiro. Un padarīts ir daudz…

Ir nomainīts segums tirgus galvenajā laukumā – Nēģu laukumā, kur arī izbūvēta lietus kanalizācija. Gaļas paviljonā uzstādītas jaunas vitrīnas.

Veikta pilnīga gastronomijas paviljona rekonstrukcija un šajā paviljonā atvērts Baltijā pirmais gastro tirgus.

Ēdināšanas zonas izstrādes eksperiments, pēc Arta Druvinieka domām, ir ļoti veiksmīgs. Gastro tirgū vienmēr ir daudz cilvēku. Ārvalstu tūristi šo jaunievedumu pieņēmuši uzreiz. Viņi šeit jūtas kā mājās, jo ārvalstīs šādas sabiedriskās ēdināšanas vietas pastāv jau sen.

Gastro tirgus ir arī ļāvis piesaistīt jaunus un maksātspējīgākus vietējos iedzīvotājus. Tie ir cilvēki, kuri necenšas iepirkties pēc iespējas lētāk, bet izvēlas kvalitatīvus produktus. No tā iegūst visi pārdevēji.

Pēc speciālistu novērojumiem, cilvēkiem ir apnicis tirdzniecības centru vienotais serviss ar to vienādo produktu izvēli. Cilvēki ir noilgojušies pēc individuālas pieejas, viņi vēlas veselīgu ēdienu, zināt tā izcelsmi un sastāvdaļas. Un tirgus to var nodrošināt.

Tirgus politika ir atbalstīt vietējos ražotājus. Šeit ienāk oriģināli produkti, kas kļūst par savdabīgu tirgus vizītkarti. Tā, piemēram, pieaug Rīgas degvīna popularitāte – tas jau nosaukt par Rīgas Centrāltirgus Melno balzamu. Lai iegūtu pudeli šī dzēriena, ir nepieciešami trīs litri medus. Te arī rodas tā kvalitāte… Nogaršojot degvīnu, viesi reti aiziet bez suvenīru pudeles. Tirgus vadība cer, ka šādu “odziņas”, kas piesaista pircējus, būs arvien vairāk.

Uz kurieni pārcelsies zivis?

Šā gada rudenī tiks uzsākta zivju paviljona rekonstrukcija, kuras laikā paviljons iegūs ļoti pievilcīgu ārējo izskatu. Nav nejaušība, ka tieši šo paviljonu bieži vien sauc par tirgus pērli. Ikviens tūrists, kas ierodas Rīgā, uzskata to par savu pienākumu doties uz zivju paviljonu. Tā letēs atrodami vairāk kā 200 veidi zivju un jūras velšu.

Rekonstrukcijas laikā zivju paviljona “iemītnieku” vajadzībām tiks pielāgots Piena paviljons. Sagatavošanās darbi norit rūpīgi – šeit tiek pārvesti akvāriji un saldētavas. Rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2021. gadam.

Ko vēl plānots paveikt līdz 2022. gadam?

Spīķeru iela, kas šķērso tirgus teritoriju, tiks labiekārtota, tā būs kājāmgājēju un tirgotāju iela.

Tiks mainīts ielu segums Gaiziņa, Spīķeru un Pūpolu ielās.

Spīķeru ēkas kļūs par ofisu centru.

Tirgus āra teritorijā tiks nomainītas nojumes.

Publiskās tualetes tiks izremontētas un labiekārtotas.

Tiek plānots palielināt autostāvvietu skaitu.

Kāpēc tirgū norit gadatirgi?

Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem vadība uzskata tirgus imidža maiņu, lai tas tiktu pieņemts kā mūsdienīgs tirdzniecības un izklaides centrs, kuram ir sava, oriģināla seja un tradīcijas.

Par šādu tradīciju jau ir kļuvusi gadatirgu rīkošana. Pēc Arta Druvinieka teiktā, gadatirgi ir ne tikai tirgošanās, bet arī vieta, kur cilvēki satiekas, atpūšas, paklausās dzīvo mūziku, vieta, kur bērniem ir, ar ko nodarboties.

Kur visu iespējams uzzināt?

Tuvākajā laikā galvenajā tirgus laukumā – Nēģu laukumā – tiks atvērts informācijas centrs, par kura nepieciešamību runāts jau sen. Jo tirgus teritorija ir liela – 7,2 hektāri un tikt skaidrībā par to, ko kur tirgo, nav viegli. No visām pusēm labi pamanāmais informācijas centrs kalpos arī kā vieta, kur satikties apmeklētājiem, kuri lielajos paviljonos viens otru bieži pazaudē.

Informācijas centrā varēs arī iegādāties Rīgas Centrāltirgus suvenīrus. Tā būs vesela suvenīru līnija, kuru rotās slavena latviešu karikatūrista satīriskie zīmējumi.

Kā mainīsies krastmala?

Foto: publicitātes

Rīgas Centrāltirgus degradētās teritorijas revitalizācijas projekta pirmajā kārtā, kuru īstenos Pilsētas attīstības departaments, iekļauta krastmalas rekonstrukcija no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai – no Gaļas līdz Zivju paviljonam. Tiks remontētas tramvaja sliedes un autostāvvietas. Preču piegādes zona pie kanāla tiks pārsegta ar terasi, gar krastu tiks izveidota promenāde un tiks ierīkots veloceliņš. Tiks iekārtota arī kuģu un laivu piestātne.

Diennakts tumšajā laikā paviljoni tiks izgaismoti.

Kas vēl tiks darīts?

Revitalizācijas projektā ietilpst arī Zivju, Sakņu, Gastronomijas, Piena un Gaļas paviljonu pagrabstāvu un savienojošo tuneļu atjaunošana, kuru īstenos Pilsētas attīstības departaments.  Tā ir vesela pazemes pilsēta ar apmēram divu hektāru platību, kur atrodas noliktavas, garderobes un kur tiek veikta produktu griešana un smalcināšana.

Šeit daudzi tirgus darbinieki aizvada savas darba dienas un nodrošina darbu tiem, kuri strādā virszemē, pie tirgus letēm.

Foto: publicitātes

Pazemes tirgus centrālais gaitenis, no kura uz dažādām pusēm atzarojas mazāki gaiteņi, ir 333 metrus garš (patiesībā 337, bet trijnieki izskatās efektīvāk un labāk paliek atmiņā). Sienas ir nokrāsotas, pēc pelējuma neož un žurku nav. Tirgus vadība par saviem līdzekļiem ir nomainījusi divus liftus, sakārtojusi telpas. Protams, tas vēl nav viss…

Šeit tiks atjaunināta elektroinstalācija, uzstādīta jauna ugunsgrēka signalizācijas sistēma un ugunsdrošības sistēma, kā arī aprīkojums, kas nodrošina stabilu zemu temperatūru. Pagrabu lietderīgais laukums pēc rekonstrukcijas būtiski palielināsies. Astoņu jaunu liftu ierīkošana padarīs ērtākus personāla darba apstākļus

Bet vai šeit ir arī spoki?

Kā jau visiem sevi cienošiem uzņēmumiem, arī tirgum ir sava folklora. Leģenda vēsta, ka laikā, kad pagrabi vēl tikai būvēti, divi strādnieki pazemes telpās iedzēruši kopā ar arhitektūras studentu. Viņi ļoti sastrīdējušies un students no pazemes tā arī nav iznācis – pudeles brāļi viņu esot iemūrējuši sienā. Vēl joprojām viņš naktīs klejo, meklējot izeju.

 “Pats redzējis neesmu,” smaidot saka Artis Druvinieks. “Cilvēki ir stāstījuši…”

Kā padarīt tirgu drošāku?

Tirgū notiekošajam pašlaik seko līdzi videokameras, bet drīzumā tām pievienosies jaunas, tādējādi paaugstinot drošības līmeni.

Ir, protams, bezpajumtnieku problēma, jo tie bieži uzturas tirgus teritorijā, bet ir likumsakarība: jo labiekārtotāka teritorija, jo mazāk tā piesaista cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas.

Cik tas izmaksās?

Šis projekts ir svarīgs Rīgai un ir ļāvis iegūt līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Rīgas Centrāltirgus abu rekonstrukcijas projektu budžets ir 30 miljoni eiro. No tiem 5,2 miljoni eiro ir līdzekļi no Eiropas fonda, 3,2 miljoni eiro – subsīdijas no valsts budžeta un 21,1 miljons eiro – Rīgas domes budžeta līdzekļi.

Kad tiks pabeigta renovācija?

Darbi jāpabeidz līdz 2022. gadam. Konkurss par būvdarbu veikšanu ir pabeigts. Tagad norit sarunas ar konkursa uzvarētāju.

Foto: publicitātes

Un būs arī muzejs...

Rekonstrukcijas laikā tiks izveidota arī interaktīva ekspozīcija par tirgus vēsturi un tā bagātajām tradīcijām.

Rīgas Centrāltirgus ir izveidots 1930. gadā un jau toreiz atzīts par mūsdienīgāko Eiropā – lielākoties pateicoties Vācijā ražotājām saldēšanas iekārtām, kas nomainīja parastus ledus gabalus, ar ko tajā laikā bija pieņemts atdzesēt produktus. Viena no šīm iekārtām vēl ir saglabājusies un vēl aizvien ir darba kārtībā. Arī tas ir eksponāts…