Rīgas bebri ir pamodušies un apgrauzuši rožu krūmus

8. Aprīlis, 2016

Saulainajās dienās pamodušies Rīgas bebri, kas dzīvo pilsētas kanālā. Tie jau ir paspējuši nodarīt bojājumus tikko apzaļumotajām zaļajām zonām. Pirmais kanāla iedzīvotāju nedarbs ir rožu un rododendru krūmu apgraušana puķu dobēs pie Brīvības pieminekļa. Taču uztraukumam nav pamata: bebri tiek pastāvīgi pieskatīti un baroti.


Pašus huligānus rīdziniekiem neizdodas pamanīt bieži, neskatoties uz to atstātajām pēdām. Dārznieki, kas strādā parkā, stāsta, ka bebrus var sastapt agri no rīta, kad saule vien sāk aust.

Pašlaik pilsētas kanālā dzīvo tikai viena grauzēju ģimene: vecāki un daži mazuļi. Citu bebru kanālā nav – matainā ģimene sargā savu dzīvojamo zonu no svešiniekiem. Pastaigājoties gar kanālu, pilsētas iedzīvotāji un tūristi var pamanīt bebrus ar neapbruņotu aci. Dzīvnieki ir izveidojuši divas alas – vienu pie Latvijas Nacionālās operas, otru – pretī Rīgas Brīvostas pārvaldei. Attālums starp abām alām – tā arī ir tā teritorija, kuru bebri faktiski ir „ierakstījuši savā zemesgrāmatā” un veiksmīgi to pārvalda.

Pirms vairākiem gadiem bebri bija nopietna problēma pilsētā: tie grauza gar kanālu augošos kokus, krūmus un soliņus. Grauzējiem pat draudēja deportācija. Taču galvaspilsētas vadība tomēr nolēma sadzīvot ar kanāla iemītniekiem. Galu galā, ja tiks aizvests viens, tad viņa vietā ieradīsies kāds cits, ar saviem postošajiem paradumiem.

Rīgas pašvaldība ik gadu bebru uzturēšanai tērē 3000 eiro. Par šo naudu rijīgos kanāla iedzīvotājus pabaro (uzturs ir diezgan daudzveidīgs), kā arī no tiem īpaši norobežo kokus. Kanālmalā izvietoti īpaši kokmateriāli, uz kuriem tie var asināt zobus.

Pavasara sākumā bebri „mielojās” puķu dobēs, skvērā pie Brīvības pieminekļa, izvēloties rododendru un rožu krūmus, kas tika iestādīti praktiski pirms pusgada.  Grauzējiem pat nav traucējis tas, ka rozes bijušas ar ērkšķiem. Piedevām dzīvniekiem sācies pārošanās laiks.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš saka, ka nevar zināt, kas Bebra Kungam ienāks prātā rīt. Iespējams, ka viņa garšas vēlmes atkal mainīsies un tas nolems izmēģināt nevis rožu krūmu, bet gan soliņu. „Ja mūs katru dienu barotu ar kartupeļiem, tad, iespējams, mums arī gribētos auzu putru,” – viņš skaidro. 

Tikko kā bebri kaut ko ir apgrauzuši, tiem mainās uzturs. Šoreiz tiem tika piedāvāti pūpolzari. Bebri tos apstrādāja un uz laiku aizmirsa par krūmiem. Bebriem ir savs „krusttēvs” – ģimeni pieskata Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieks Mārtiņš Zilgalvis. Viņš ik nedēļu staigā gar pilsētas kanālu, pienes zarus un pārbauda alas.

„Ja bebri dzīvo kanālā, tas nozīmē, ka tur ir tīrs ūdens. Un mums jāpriecājas, ka mūsu pilsēta nav piemērota citiem zvēriem, piemēram, vāverēm un trušiem. Šie dzīvnieki nodarītu lielākus postījumus.

Galu galā - vandāļi Rīgas parkiem un skvēriem nodara daudz lielākus bojājumus, nekā bebri.

Tāpēc mums jāciena bebri, bet viņiem – mūs,” sacīja Askolds Kļaviņš.