Rīgas bāriņtiesa: pašvaldība dara visu, lai bērni augtu ģimenēs

15. Marts

“Likumā teikts tā: bāriņtiesai un pašvaldībai ir jādara pilnīgi viss, lai bērns paliktu savā bioloģiskajā ģimenē. Ko tas nozīmē? Ja mēs atbraucam, bet mājās nav, ko ēst, tad teorētiski pašvaldībai būtu jāatnes viņam paēst, nevis jāved bērns prom. Pie šāda principa pašvaldība šobrīd arī strādā,” uzsver Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, norādot, ka bērnu izņemšana no ģimenes ir pēdējais līdzeklis, ko atbildīgās institūcijas piemēro. Bet neskatoties uz to - vardarbība ģimenē Latvijā ir viens no biežākajiem vardarbības veidiem, tomēr oficiāli par to tiek ziņots visretāk. 


Lai veicinātu bīstamu attiecību savlaicīgu atpazīšanu, tiek uzsākta informatīva akcija jauniešu izglītošanai un līdzcilvēku iesaistei #NoņemRozāBrilles. Savukārt Rīga.lv turpina publikāciju ciklu par Rīgas bāriņtiesas ikdienas darbu un šodienas izaicinājumiem.

Seksuālā vardarbība ģimenēs kļūst biežāka

Šokējošā statistika: pēc Valsts policijas datiem, pagājušajā gadā par 14% pieaudzis to gadījumu skaits, kad pret nepilngadīgo veikts seksuāla rakstura noziegums. Tajā skaitā arī ģimenēs. Par cietušajiem visā Latvijā oficiāli ir atzīti 229 bērni. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir izveidojusi anonīmu uzticības tālruni, uz kuru zvanīt gadījumos, ja bērni ir cietuši no seksuālās uzmākšanās vai pret viņiem ir veikts seksuāla rakstura noziegums. Ik gadu šajā uzticības līnijā tiek saņemti simtiem zvanu.

“Mēs atsevišķi neizdalām fizisko, morālo, seksuālo vardarbību, jo bāriņtiesa nevērtē, vai cilvēks ir varmāka vai nav. Mēs vērtējam, vai bērnam ir droši atrasties pie jums, un vai varmāka ir sodāms. Visgrūtāk ir pierādīt seksuālā rakstura vardarbību, jo varmākas profils ir ļoti īpatnējs. Pēdējos gados ir bijušas pāris smagas un sarežģītas lietas, turklāt kopējais šādu kriminālprocesu skaits joprojām ir augsts. Ļoti bieži bērns tikai pēc gada vai pat pēc vēl ilgāka laika sāk stāstīt par to, ka pret viņu ir veikts seksuālā rakstura noziegums,” situāciju komentē Aivars Krasnogolovs.

Foto: infografika

Cik bieži bērni tiek izņemti no ģimenēm?

2017. gadā (par 2018. gadu statistika vēl nav apkopota) bāriņtiesu redzeslokā visā Latvijas teritorijā nokļuva 1662 ģimenes, kuras nav tikušas galā ar bērnu attīstību un audzināšanu. Šajās ģimenēs uzturējās gandrīz trīs tūkstoši bērnu (2970 nepilngadīgu), no kuriem vairāk kā pusotrs tūkstotis ir bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem.

Rīgā 2017. gadā ar bāriņtiesas lēmumu vecāku tiesības atņemtas 380 personām, savukārt vecāku tiesībās tika atjaunotas tikai 135 personām. Kopumā ārpus bioloģiskās ģimenes aprūpes 2017. gadā uzturējās 1603 bērni. 

Foto: infografika

“Bērnam ir svarīgi dzīves piemērotības apstākļi. Un šī piemērotība bieži vien atšķiras. Vienam istabā var dzīvot divi cilvēki, bet kādam citam pat kaķis nedzīvo vienā istabā, bet dzīvo četrās. Pat tad, ja ģimene dzīvo mazā dzīvoklī, bet bērnam ir ierīkota sava atsevišķa guļvieta, ir vieta, kur paspēlēties, paskoloties un paēst, tad šaurumam nav nozīmes. Bet, protams, ir kliedzoši gadījumi: vecākiem ir nauda alkoholam un narkotikām, bet bērns sēž neēdis, viens pats dara, ko viņš grib, dzīvo patstāvīgi, apkārt ir žurkas, prusaki, nemazgāti trauki… tad, protams, par tādiem gadījumiem ir jāziņo. Un šeit nav runa par antisanitāriem apstākļiem. Šie apstākļi vienkārši neder un nav piemēroti tam, lai tur atrastos bērns,” skaidro Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs. 

Bērna tiesības un pienākumi: mazgāt krūzi vajag

Gadījums, kuru nesen plaši atspoguļoja masu mediji – 12 gadu vecs jaunietis izsauca policiju tādēļ, ka viņa vecāki likuši viņam izmest miskasti. Šīs gadījums izraisīja plašas diskusijas: vecāki esot izlaiduši bērnus, augot mazie šantāžisti… Ar nožēlu ir jāsecina, ka mūsu sabiedrība nav pārāk labi informēta par nepilngadīgo tiesībām un pienākumiem.

“Kā bērns var zināt par saviem pienākumiem, ja pat mēs tos nezinām? Bērnam ir pienākums piedalīties mājas darbos, kamēr viņu uztur vecāki. Gribu īpaši uzsvērt: nepilngadīgo pienākumos ietilpst piedalīšanās visos mājas darbos. Bērna pienākums ir izmazgāt krūzi vai šķīvi aiz sevis, viņam ir pienākums tīrīt savu istabu, un galu galā viņam ir pienākums iznest miskasti. Viņam ir pienākums mācīties un tas arī ir ierakstīts likumā. Viņam ir pienākums būt atbildīgam sabiedrības loceklim. Viņam ir pienākums cienīt valsti. Viņam ir visi pienākumi, kuri ir katram pieaugušam cilvēkam. Tas, ka sabiedrība par to nezina un negrib par to runāt, ir kaut kas pavisam cits,” paskaidro Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Bērniem ir ne tikai tiesības un pienākumi, bet likumā ir paredzēts, ka viņu tiesības un brīvības var arī ierobežot. Kā tas izpaužas? Ja kāda bērna rīcība vai darbība draud pašam vecākam, piemēram, kad nepilngadīgais neklausa. Viņam ir tiesības izmantot planšeti, bet, ja viņš tās lietošanas dēļ kavē ļoti daudz laika, kas noved pie koncentrēšanās problēmām, veselības stāvokļa pasliktināšanās, tad vecākam ir tiesības ierobežot bērnam iespējas izmantot šo ierīci (t.s. televizora skatīšanās laiku, u.c.).

Klasisks bērna tiesību ierobežošanas piemērs: mājās ir jābūt līdz plkst. 22.00 vai pat ātrāk. Tas ir noteikts likumā. Taču jūs nekad nevarēsiet ierobežot bērnu vai ielikt viņu kādos rāmjos,  ja bērns neciena savus vecākus. Viens no bērna pienakumiem, kas atsevišķi pieminēts likumā – viņam jāciena savi vecāki, vecvecāki, māsas un brāļi, u.t.t.

Mazie šantāžisti un pēc atriebības alkstošie kaimiņi

Pēc Aivara Krasnogolova teiktā, ir bijuši gadījumi, kad 12 gadus veci bērni ir zvanījuši policijai, stāstot par briesmām, kas notiek viņu mājās un notikuma vietā atklājies, ka apstākļi patiešām ir dramatiski. Tāpēc reaģēt uz signāliem ir nepieciešams. Taču šāda veida šantāža – “tiek ierobežotas manas tiesības, liekot pildīt mājas darbus”- tas nav risinajums ne bērniem, ne vecākiem.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs uzsver, ka policijas darbinieki ir īpaši apmācīti, lai spētu noprast, vai notiek manipulācija vai arī ir pamats turpmākām procesuālām darbībām. Jāatzīmē, ka krīzes situācijas padziļināšanā bieži vien pēdējo lomu spēlē cilvēki no malas. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad kaimiņi nepārtraukti ziņo par nepilngadīgu jaunieti vai pēc viņu domām samilzušu ģimenes konfliktu. Tādos gadījumos vecākiem ir jāsaglabā veselais saprāts – tikai uz šādu ziņu pamata neviens bērnu no ģimenes neizņems.

Rīgas bāriņtiesai ir nācies risināt arī pavisam kuriozus gadījumus. Piemēram, sūdzība, kurā tiek stāstīts par bērnu, kurš iesviedis ar ķiršu kauliņu kaimiņam – pensionāram.

“Diemžēl šādu gadījumu ir pietiekami daudz un tie pēc būtības liecina nevis par problēmām ar bērna audzināšanu konkrētā ģimenē, bet vairāk par diezgan sarežģītām attiecībām starp kaimiņiem un runa jau ir par šantāžu diezgan primitīvā stilā: “Tūlīt es izsaukšu uz tevi bāriņtiesu”. Tāda veida “izrēķināšanās” bāriņtiesai atņem resursus. Taču citu instrumentu, kā saukt pie veselā saprāta un sirdsapziņas, lai ierobežotu šādus ziņotājus, mums nav,” atzīst Aivars Krasnogolovs.

Foto: infografika

Nav noslēpums, ka daudzi incidenti ģimenēs notiek tieši apstākļos, kad tiek lietots alkohols. Turklāt ne tikai ģimenēs, kurās vecākiem ir nopietnas problēmas ar alkohola atkarību. Ir gadījumi, kad draugu pasēdēšanas notiek reti, bet vienmēr beidzās ar “koncertu”, bet pēc tam vecāki saķer galvu – “kur ir pazudis bērns”?

Ar likumu alkohola lietošana nav ierobežota. Alkohols nav pieskaitāms pie aizliegtajām vielām. Taču Rīgas bāriņtiesa aicina izvērtēt savu līdzatbildību: ja jūs plānojat iedzeršanu, un zināt, ka tā var beigties diezgan sāpīgi, tad savlaicīgi vajag padomāt par to cilvēku, kurš varēs parūpēties par jūsu bērnu laikā, kad esat aizņemti ar šāda veida izpriecām. Pretējā gadījumā līdz nelaimei nav tālu.

Par tendencēm sabiedrībā

“Mūsu valstī visi un viss ir slikts.  Visas  iestādes ir sliktas. Pat mediķi, kuri glābj dzīvības – arī tie ir slikti, jo dara kaut ko ne tā, kaut kā ne tā ārstē. Slikti ir arī pedagogi – viņi arī slikti un ne tā māca bērnus, un vispār neko neprot. Pat trolejbusa vadītājs ir slikts, tāpēc, ka, apbraucot sastrēgumu vai ceļa negadījuma vietu, viņš ir palaidis garām kādu pieturu, neskatoties uz to, ka visus ved uz darbu, mājām, vai pēc jūsu vajadzībām. Par šīm mūsu sabiedrības uzvedības īpatnībām mums visiem kopā ir jārunā,” noslēdz Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs.