Rīgas 1. slimnīcā pacientu rehabilitācijā palīdz roboti

15. Aprīlis

Rīgas 1. slimnīcas 14A korpusa renovācijas darbi rit pilnā sparā. Būvdarbus plānots pabeigt šā gada nogalē, lai Rīgas 1.slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas speciālisti varētu strādāt moderni aprīkotās, pacientiem ērti pieejamās telpās. Par Rīgas 1. slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas darbu šodien un attīstības perspektīvām portālam Riga.lv pastāstīja klīnikas vadītāja, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Anna Trušina.


“Rehabilitācijas klīnika mūsu slimnīcā ir izveidota 2018. gada 1. decembrī. Pašlaik tā strādā “Šarlotes” poliklīnikas telpās. Palīdzību pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem, ko izraisa dažādas neiroloģiskas, reimatoloģiskas slimības, pēc dažādām traumām un operācijām nodrošina vairāk nekā 40 funkcionālie speciālisti, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti. ”

Rehabilitācijas klīnikas speciālisti ir aktīvi piedalījušies renovējamā korpusa telpu plānošanas darbos, lai nodrošinātu optimāli labākos darba apstākļus. Vēsturiskajai ēkai tiks piebūvēts lifts, kas nodrošinās pieejamību pacientiem ar kustību traucējumiem. Otrajā atjaunotās ēkas stāvā atradīsies komfortablas palātas, kurās pacienti varēs pārnakšņot. Dienas stacionārā paredzētas 12 vietas, ambulatori speciālisti var uzņemt daudz vairāk pacientu.

Foto: publicitātes

Foto: publicitātes

Rehabilitācijas medicīna Rīgas 1. slimnīcā pastāvīgi attīstās. Vēl nesen fizioterapija un fizikālās procedūras, masāžas, bija pieejamas tikai ambulatori. Pašlaik šie pakalpojumi tiek piedāvāti dienas stacionāra pacientiem, kas ievērojami uzlabo un paātrina ārstēšanas rezultātus.

Mūsdienīgā funkcionālās magnētiskās stimulācijas iekārta, ko izmanto Rīgas 1. slimnīcas fizioterapeiti, mazina muskuļu spriedzi, pietūkumu un paātrina lūzumu sadzīšanu. Augstas intensitātes lāzers strauji likvidē sāpes un paātrina audu sadzīšanu.

Radiofrekvenču iekārtas ārstē ar siltumu, tā audus var sasildīt 1 centimetru dziļi, bet ar ultraskaņas palīdzību – līdz 3 centimetru dziļumam un ar šo tehnoloģiju siltums izplatās no elektroda līdz elektrodam – atkarībā no uzstādīšanas vietas. Šī tehnoloģija apvienojumā ar masāžu ir īpaši efektīva muskuļu atslābināšanai un asinsrites uzlabošanai.

Foto: publicitātes

Pēc galvas smadzeņu traumas vai insulta var tikt bojāta saikne starp skarto smadzeņu vietu un ekstremitātēm. Lai izveidotu jaunu nervu savienojumu, ir nepieciešama smadzeņu stimulācija no perifērijas. Piemēram, ja ir traumēta kāja, tad no jauna ir jāatjauno pareiza tās kustība. Un te palīgā nāk roboti, kas ir spējīgi radīt brīnumus.

Foto: publicitātes

Tā, piemēram, robots “Alter G”, kas radīts, balstoties uz NASA kosmosa tehnoloģijām. Mazinot gravitācijas spēku uzlabojas līdzsvara kontrole un mazinās sāpju risks un locītavu bojājums, ko varētu izraisīt pārmērīga kājas noslodze. Tostarp robots izmēra soļa garumu un platumu, pēdas nospiedumu uz skrejceļa, kas pēc iespējas precīzāk ļauj labot gaitu. Integrēta Stride Smart gaitas analīze nosaka gravitācijas slodzi un nosaka vienkāršotu vizuālu atgriezenisko saiti gaitas simetrijas un sāpju līmeņa novērtēšanai.

Foto: publicitātes

Jaunajā korpusā tiks uzstādīts vēl modernāks robots, kas nepieciešamības gadījumā varēs uzņemties vairāk kā 90% gravitācijas slodzes iešanas laikā un automātiski labos kāju kustību, soļu garumu un iešanas ātrumu. Kombinējot funkcionālo motorisko terapiju ar pacienta stāvokļa novērtējumu un izmantojot atgriezeniskās saites rīkus, robots palīdzēs novērst problēmas ar līdzsvaru un koordinēt apakšējo ekstremitāšu kustību. Atšķirībā no “Alter G”, tas palīdzēs pacientiem ar smagākiem kāju funkciju traucējumiem.

Vēl divi roboti – “Pablo” un “Myro” ir paredzēti roku funkciju bojājumu un intelektuālo funkciju (atmiņas, koncentrēšanās spējas) labošanai. “Pablo” un “Myro” pacietiem piedāvā virkni terapiju spēļu veidā, tādējādi trenējot zaudētās prasmes. Uz liela galda – planšetes “Myro” var vienlaicīgi darboties vairāki pacienti. Galda augstumu ir iespējams mainīt, lai to būtu ērti lietot arī pacientam ratiņkrēslā.

Foto: publicitātes

Pacientam nepieciešamās programmas izvēlas funkcionālais speciālists, bet roboti pēc tam paši pielāgo līmeni pacienta spējām un, atkarībā no tā, kā pacients tiek galā ar uzdevumiem, vienkāršo vai padara tos grūtākus.

Lai rehabilitācija būtu veiksmīga, nepieciešams paša cilvēka gribasspēks. Roboti šajā ziņā ir labi palīgi. Izrādās, ka tie sniedz ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku atbalstu. Mūsdienu tehnikas pielietojums pacientā rada pārliecību par panākumiem un motivē intensīvākam darbam. Rīgas 1. slimnīcā esošais aprīkojums iegādāts ar Eiropas fondu finansējumu, tāpēc pacients maksā tikai par funkcionālā speciālista pakalpojumiem.

Šie pirmie trīs roboti sastāda aptuveni 5% no specializētā aprīkojuma, kas gada beigās būs klīnikas speciālistu rīcībā. Konkursu par pārējo iekārtu, datortehnikas, stacionāram nepieciešamo mēbeļu un sadzīves tehnikas iegādi - ar kopējo summu aptuveni viena miljona eiro vērtībā, plānots rīkot gada otrajā pusē.

Notiek personāla, kas strādās ar šo mūsdienīgo tehniku, apmācības. Pati Klīnikas vadītāja Anna Trušina ir beigusi Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti un rezidentūru. Regulāri papildina savas zināšanas kursos un semināros, ārzemju pieredzi ieguvusi, praktizējot Vācijā, Austrijā, Itālijā, Slovēnijā, Francijā, Spānijā un Turcijā.

Jauno telpu un aprīkojuma izmantošana pacientu rehabilitācijā, Rīgas 1. slimnīcas Rehabilitācijas klīnikai pavērs daudz plašākas iespējas, pacientiem piedāvājot:

  • muskuloskeletālo saslimšanu, traumu un to seku, tajā skaitā saistītu ar sporta aktivitātēm, un novecošanas procesu saistītu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju;
  • izvērtēt un novērst sāpju izraisītus funkcionālus traucējumus, neiroloģisku saslimšanu, galvas un muguras smadzeņu bojājuma seku, tajā skaitā, spasticitātes izraisītus fukcionālus traucējumus.

Sīkāka informācija – Rīgas 1. slimnīcas mājaslapā www.1slimnica.lv vai, zvanot pa reģistratūras tālruni 67366323.