Rīgai no Timmiem

Par Pilsētas kanāla gājēju tiltiņiem sacerētas leģendas.


Patiesība un blēņas par operas tiltiņa izcelsmi

Par Rīgas vēsturi ir saglabājušies daudz nostāstu, un viens no tiem ir veltīts  arī tiltam. Varētu iedomāties, ka runa būs par kādu no varenajiem tiltiem pār Daugavu, bet nē, šoreiz stāstīšu par tiltiņu, kas šķērso Pilsētas kanālu pie Operas nama. Visvairāk naudas tiltiņa būvniecībai ziedoja labi pazīstamā mākslinieka un Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora Vilhelma Timma atraitne Emīlija Timma. Nostāsti mēļo, ka tik cēli viņa rīkojusies ne vien aiz spēcīgas mīlestības pret Rīgu, bet arī rūpēs par sava dēla ērtībām. Viņš tolaik mācījies otrpus kanālam esošajā Rīgas politehnikumā, tagadējā Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Tad nu māmiņas luteklim izbūvēts taisns  ceļš uz viņa Alma mater.



Patiesībā gan Timmiem nemaz nebija bērnu. Bet Timmas kundzes ziedojums tiltiņa celtniecībai gan ir neapšaubāms fakts – viņa atvēlēja 9 000 no kopā nepieciešamajiem 16 594 rubļiem. Tā bija viņas vīra Vilhelma Timma  dāvana mīļotajai pilsētai.

Vilhelma Timma mantojums Latvijā un Krievijā

Timma kungs pilsētas labā darījis arī daudz kā cita. Palūkojiet kaut vai uz slavenā Benjamiņu nama interjeru Krišjāņa Barona ielā 12! Mūsdienās šajā namā atrodas viesnīca, bet  20. gadsimta 30. gados tur bija mediju karaļpāra Benjamiņu savrupmāja, un vēl senāk, 19. gadsimta 70. gados, tā bija linu tirgotāja Pfāba ģimenes ligzdiņa. Greznā nama interjeru itāļu renesanses stilā Pfābs uzdeva izveidot Vilhelmam Timmam. Ja gadās pabūt šajā namā, pievēsiet uzmanību griestu rotājumiem, kapiteļu griezumiem, kā arī iekšējām kāpnēm. Šīs arhitektoniskās detaļas tapušas Timma uzraudzībā.
Pēc pazīšanās ar Timmu lūkoja daudzas tā laika prominences. Pazīstamais batālists Orass Verne uzaicināja viņu uz Franciju. Tur Timms strādāja Versaļā, palīdzot maestro Vernem izpildīt Francijas karaļa pasūtījumus. Piemiņu par sevi viņš atstājis arī Krievijas galvaspilsētā, kur divpadsmit gadus pēc kārtas izdeva “Krievijas mākslas lapu”, kas uzskatāms par labāko šāda veida izdevumu XIX gadsimta vidū. Gleznotājs kļuva par krievu reālistiskās grāmatu ilustrācijas aizsācēju, gleznojot arī portretus. Beļinskis viņu nodēvējis par Krievijas labāko zīmētāju. Daudzas no viņa gleznām iekļautas arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Pārsvarā tās ir Latvijas ainavas.
Rīgā Timmi dzīvoja Mazajā Jaunielā. Gleznotāja tēvs bija pilsētas birģermeistars. Nozīmīgāko devumu pilsētai viņš sniedza, kad 1836. gadā organizēja pirmos Baltijas mūzikas svētkus. Viesojoties Rīgā, viņu mājās ciemojās arī slavenības: Rihards Vāgners, kas divus gadus strādāja par kapelmeistaru Rīgas pilsētas teātrī un Ferencs Lists, kas šeit koncertēja 1842. gadā. Mākslinieks nodzīvoja garu mūžu, līdz 1895. gada aprīlī teica atvadas no dzīves. Urna ar viņa pīšļiem no Berlīnes tika nogādāta dzimtajā Rīgā un apglabāta vācu kapos. Šobrīd Lielajos kapos ir aplūkojams mākslinieka ģimenes piemineklis, taču paša Timma atdusas vieta diemžēl nav zināma.

Astotais pasaules brīnums

Timma tiltiņš ir viens no kopā 16 tiltiņiem, kuri šķērso Pilsētas kanālu. Senākie no tiem tika izbūvēti XIX gadsimta 50. gados, kad nojauca pilsētas vaļņus. Tie atrodas uz Brīvības, Krišjāņa Valdemāra, Krišjāņa Barona un 13. janvāra ielas. Kronvalda parka tiltiņi gan ir krietni vien jaunāki – tiem ir tikai pāri piecdesmit. Daudzu rīdzinieku un pilsētas viesu skatījumā skaistākais no tiltiņiem atrodas pie Bastejkalna. To dēvē arī par Mīlestības tiltiņu, jo tā ir iecienīta mīlnieku tikšanās vieta. Šo tiltiņu atklāja 1892. gadā, un sākotnēji rīdzinieki to sauca par astoto pasaules brīnumu. Patiesībā tas bija kalambūrs. Tiltiņa projekta autors bija Rīgas galvenais inženieris Ādolfs Agte, kura uzvārds tulkojumā no vācu valodas nozīmē astoņi. Par astoto brīnumu Bastejkalna tiltiņš gan nekļuva, toties tas ir vienīgais no ķieģeļiem būvētais tiltiņš visā Pilsētas kanālā. Iepriekš tur atradās koka tilts, kas nokalpoja vien deviņus gadus. Par tā arhitektu diemžēl nav saglabājušās liecības.



Gadu pēc astotā pasaules brīnuma atklāšanas tā pakājē tika atklāts gulbju namiņš. Pirmo gulbju pāri pilsētai uzdāvināja Rīgas Putnu audzēšanas biedrība. Vecajās atklātnēs kanālā pie namiņa vienmēr ir redzams vesels pulks gulbju. Vēlāk ap tiltiņu iestādīja piramidālos ozolus, rododendrus un buksusus.

Ziemā gulbju namiņu no kanāla noņēma, un tā vietā ierīkoja slidotavu. Krastā uzcēla pagaidu koka ģērbtuvi. Tur par kārtību gādāja reālskolas, tagadējās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, ģimnāzisti. 

Tautas atmiņā

Pilsētas dome 1898. gadā izsludināja konkursu par tiltiņa celtniecību pie Operas nama. Tajā uzvarēja inženiera Ivana Krapivjanska projekts. Pēc diviem gadiem jaunais tiltiņš tika uzcelts. Projekta autora vārdu šodien zina vien retais, taču līdz mūsdienām saglabājies profesora Timma un viņa sievas vārds. Lai arī oficiāli to dēvē par Operas tiltiņu, tautā nereti mēdz teikt – dosimies pāri Timma tiltiņam!

1901. gadā par godu Rīgas 700. gadadienai netālu no Tukuma tika uzbūvēta burvīgā Jaunmoku pils. Uz diviem no krāsns podiņiem, kas izmantoti pils kamīna apdarē, attēloti arī divi Rīgas brīnumi – Agtes tiltiņš un Timma tiltiņš.

Iļja Dimenšteins.