RigaGo! 2017: par ko strīdējās skolēni starptautiskajā debašu turnīrā

21. Marts, 2017

Skolas brīvlaiku var pavadīt dažādi. Kāds vienkārši atpūšas mājās, uzkrājot spēkus pēdējiem mācību gada mēnešiem, kāds velta laiku sporta treniņiem, bet kāds cits ar lielāko prieku nodarbojas ar prāta nodarbināšanu. Aizvadītās nedēļas beigās Rīgas 34. vidusskolā “darbojās prāti” un izskanēja oratoriskas runas. Šeit aizvadīts 4. starptautiskais debašu turnīrs RigaGo! 2017.


Kopumā savus spēkus oratorijas mākslā izmēģināja vairāk nekā 100 debatētāji – galvenokārt Latvijas skolu 7.-12. klašu skolēni (Rīga, Iecava, Ventspils), kā arī tuvāko kaimiņvalstu delegācijas – skolēni no Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas.

Foto: Riga.lv

Debates noritējušas formātā, kuru izveidojis austriešu – britu sociologs un filozofs Karls Popers: katrā raundā savā starpā sacenšas divas komandas, no kurām viena ir izvirzījusi kādu tēzi (spēles tematu), bet otra – to noliedz. Pēc katras runas dalībniekam tiek uzdoti jautājumi no pretinieku komandas puses. Debatēm līdzi seko tiesnešu grupa, kurā ietilpst skolotāji, studenti un vecāko klašu skolēni.

Foto: Riga.lv

Diskutēt, strīdēties, draudzēties

“Šī gada galvenā tēma ir “Labdarība nes labumu sabiedrībai”,” mums pastāstīja turnīra kuratore, Rīgas 22. vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotāja Natālija Šķestere. “Konkrētā starptautiskā debašu turnīra valodas ir krievu un angļu. Atsevišķi mums ir spēles, kur mūsu bērni debatē arī latviešu valodā. Debašu mērķis ir iemācīt jauniešus ieklausīties citos un uzdot jautājumus par tēmu, atrast argumentus “par” un “pret”, un izmantot atrasto informāciju”.

Foto: Riga.lv

Ja pirmo debašu dienu skolēni pavadīja skolā, tad otrajā dienā viņi devās uz pilsētas centru, lai spēlētu kvesta spēli “Vecrīga”. Turklāt šīs spēles rozīnīte slēpjas tajā, ka visu valstu delegācijas tika sajauktas un tika veidotas jaukta tipa komandas, lai atbrīvotos no sāncensības sajūtas.

Foto: Riga.lv

Bez iepriekš noteiktās tēmas komandām nācās padiskutēt arī par citu tēmu, ar tikai 30 minūšu sagatavošanās laiku. Improvizētā raunda temats – “Tirgus kā pirkšanas – pārdošanas vieta ir novecojis”.

Foto: Riga.lv

“Tirgus ir unikāla vieta. Un pašlaik runāju ne tikai par mūsu Rīgas Centrāltirgu,” saka Rīgas Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.  “Visur – gan Rietumos, gan Austrumos, gan tālu Dienvidos tirgus ir iespēja iegādāties preces un iepazīties ar izslavēto genius loci jeb vietas garu: sajust, kā dzīvo cilvēki noteiktajā teritorijā.”

“Pirmais šāda veida turnīrs noritēja pirms 4 gadiem Rīgas 22. vidusskolā, otrais – mūsu skolā Iecavā,” papildināja angļu valodas debašu turnīra kuratore Vita Laiciņa – Veinere – Iecavas vidusskolas angļu valodas skolotāja.

Foto: Riga.lv

Skolēnu viedokļi: debates palīdz nākotnē!

Mēs pajautājām jauniešiem, kas viņus ir atvedis uz debašu klubu un kā tas viņiem palīdz nākotnes profesijas izvēlē. Un, lūk, ko mēs dzirdējām.

“Ar debatēm es nodarbojos aptuveni divus gadus un nonācu tajās pavisam nejauši – vienkārši meklēju sev jaunu hobiju,” padalījās 11. klases skolniece Bogdana Fursa no Minksas 61. vidusskolas. “Ierados uz pirmo treniņu un man uzreiz iepatikās: gan konkurences atmosfēra, gan citu dalībnieku argumentācijas loģika. Atceros savu pirmo tēmu, par kuru diskutēju, tā bija samērā drūma – par nāvessodu (smejas). Nākotnē visticamāk došos mācīties biznesa specialitātē. Un prasme pārliecinoši runāt man tajā ļoti palīdzēs.”

Foto: Riga.lv

Emīlija ir Rīgas 22. vidusskolas 11. klases skolniece, kura ar debatēm nodarbojas jau otro gadu. Viņa saka, ka uz debašu klubu ieradusies kopā ar draugu un klasesbiedru Daniilu. “Atceros to adrenalīnu no pirmajām debatēm, kad tu brīvi izsaki savu viedokli,” saka meitene. “Tevī visi ieklausās un nepārtrauc, kā tas ir ikdienas dzīvē, kad tu centies kādam kaut ko pierādīt.” 

Foto: Riga.lv

“Es pamēģināju un man ļoti iepatikās,” saka astotās klases skolniece Aleksandra. “Pirmā tēma, par kuru es debatēju, bija “Zēniem un meitenēm ir jāmācās atsevišķi”. Sākumā bija grūti pierast pie debašu formāta un pārvarēt savas bailes uzstāties publikas priekšā. Viss aizgāja līdz tam, ka  sākumā es pat sāku stostīties. Bet pēc tam tas pārgāja un tagad es auditorijas priekšā jūtos ļoti ērti.”

“Savukārt man debates jau ir palīdzējušas,” mums stāsta LU pirmā kursa students Vladislavs, kas debašu turnīrā piedalās kā tiesnešu komisijas pārstāvis. “Es sāku spēlēt 8. klasē (visās trīs valodās), kad mācījos Rīgas Ostvalda vidusskolā, pēc tam vēl divus gadus biju tiesnesis. Visvairāk debatēs man patīk nevis tas, ka tas ir strīds starp divām komandām, bet gan tas, ka tas ir vesels komunikācijas process starp cilvēkiem. Tas ir tas, kā mēs domājam, būvējam savas domas, pārliecinām par kaut ko citus, saglabājot labu prātu.”